DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA

Здесь есть возможность читать онлайн «DANTE ALIGJĒRI - DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Год выпуска: 1994, Издательство: Vaidelote»,, Жанр: Поэзия, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

DANTE ALIGJĒRI
DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA
Dantes Aligjēri(1265-1321) nemirstīgā «Komēdija» (1307 1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāvos iedēvējuši par «Dievišķo», uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kulturas pieminekļu skaita. Dante savu sacerējumu veidojis tris daļas («Elle»,«Šķīstītava», «Paradīze»), tās savukārt sadalot simts dziedājumos Latviešu lasītājam pirmo reizi tiek piedāvāts šī darba tulkojums no itāļu valodas.
«Latviešus Dante saista nevis tikai kā viens no kosmosa lielākajiem zvaigznājiem, bet viņš mūsu tautai būtiski tuvs, jo Dievišķā komēdija… ir grēcīgā cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības. Kāpšana šķīstīšanās kalnā pauž skaidrības ilgas, kuras es… uzskatu par vienu no būtiskām latviešu lautas pazīmēm», rakstīja Z.Mauriņa.
No itāļu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks
Māksliniece Māra Rikmane
©«Vaidelote», 1994
Redaktors Jānis Sirmbārdis
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Pievienoju arī Gustava Dore ilustrācijas
Dante Aligjēri detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Ievada dziesmā Dante stāsta kā  dzīves ceļa vidū viņš reiz aizmaldās dziļa meža biezoknī un kā dzejnieks Vergīlijs (romiešu dzejnieks. Studēja filozofiju, literatūru un retoriku) izglābjot viņu no trim plēsīgiem zvēriem, kuri aizšķērso ceļu, piedāvā Dantem veikt ceļojumu pa aizkapa pasauli. Uzzinājis, ka Vergīliju sūtījusi Beatriče - Dantes mirusī mīļotā; Dante bez bailēm  seko Vergīlijam.
saskasņā ar katolisko tradīciju, aizkapa pasaule  sastāv no elles kurā nonāk uz mūzīgiem laikiem nosodītās grēcīgās dvēseles, šķīstītavas, kurā atrodas tie grēcinieki kuriem ir iespējams nožēlot un izpirkt savus nodarījumus; un no paradīzes - svētlaimīgo mājokļa.
 Elle- Dantes Aligjēri skatījumā ir kolosālu izmēru piltuve, kura sastāv no koncentriskiem apļiem jeb lokiem un kuras šaurākā daļa balstās pret Zemes centru. Elle sastāv no 9 lokiem no kuriem pirmais ir Limbs, kurā atrodas labestīgo pagānu dvēseles, kuras pielūgušas elku dievus un nav pazinušas īsto Dievu Šeit atrodas Aristotelis, Eiripīds, Homērs un citi taisnīgie.
 Otrajā elles lokā atrodas baudkārie: miesaskārīgie
trešajā- negausīgie un rīmas
ceturtajā- skopuļi un izšķērdētāji
piektajā- niknie un sliņķi
sestajā-viltus mācību izplatītāji un ķeceri
septītais loks tiek aprakstīts ar papildjoslām
pirmā josla-izvarotāji tirāni un laupītāji
otrā josla-pašnāvnieki, spēlmaņi, izsaimniekotāji
trešā josla- varmākas pret Dievu un dabu(sodomisti), kā arī izspiedēji
astotais loks sastāv no desmit aizām jeb grāvjiem kas viens no otra atdalās ar vaļņiem. Šie loki arvien sašaurinās un centrā atrodas dziļa un melna aka, kuras dibenā atrodas devītais elles loks.
Šajos divos lokos atrodas nodevēji un meļi, kuri apmānījuši un nodevuši citus, izmantojot to uzticēšanos
1 aiza-suteneri un pavedēji
2 aiza- liekuļi glaimotāji
3 aiza- augsta ranga garīdznieki, tirgotāji baznīcas amatiem.
4 aiza-  pareģi, zīlnieki, astrologi, raganas.
5 aiza- kukuļņēmēji un kukuļdevēji
6. aiza- liekuļi
7 aiza - zagļi
8 aiza- viltus padomu devēji
9 aiza- kūdītāji uz nesaskaņām(Muhameds Ali Dolčino uc)
10 aiza- alķīmiķi viltus liecinieki viltotāji
9 loks- Nodevuši tos kas uzticējās Šeit atrodas Kocitas Ledus ezers
sastāv no trim joslām
Kaina josla - radinieku nodevēji
Antenora josla- tēvzemes un tautas nodevēji
Topomeja josla- draugu un līdzbiedru nodevēji
Džudekka josla-Labdaru, Dievišķās un cilvēcīgās varas nodevēji
Vidū Elles centrā iesaldēti ledū atrodas Debesu un Zemes Majestātes nodevēji- Jūda, Bruts, Kasijs, u.c.
Izveidojot šādu Elles modeli Dante vadījies no Aristoteļa Ētikas mācības
Šķīstītavas koncepcija
Dante to attēlo kā milzīgu konusveidīgu kalnu, kas slejas dienvidu puslodē okeāna vidū. Krasta līnija un kalna pakāje veido priekššķīstītavu bet pats kalns apjozts ar septiņiem vaļņiem jeb joslām. Plakanajā Kalna virsotnē atrodas Zemes Paradīze
Vergīlijs uzskata mācību par mīlestību kā visa labā un ļaunā avotu un paskaidro šķīstītavas joslu gradācijas nozīmi:
1.2.3. josla- mīlestība pret  svešu ļaunumu- tas ir ļaunvēlība(Lepnība, skaudība, dusmas)
4 loks nepietiekama mīlestība pret patiesu labestību (slinkums)
5.6.7. loks- pārlieka mīlestība pret viltus labumiem- (alkatība, negausība, iekāre) kas atbilst Bībeles nāves grēkiem
Priekšķīstītava- Šķīstītavas kalna pakāje - šeit mirušo dvēseles gaida iespēju iekļūt šķīstītavā. Tās ir dvēseles, kas pirms nāves nožēlojušas grēkus un saņēmušas baznīcas piedošanu, bet tām jāgaida laiks, kas trīsdesmit reizes pārsniedz to laiku, ko tās pavadījušas atrodoties grēka stāvoklī.
krasta līnija- slinkie, kuri nožēlojusī grēkus pēdējā brīdī pirms nāves
kalna pakāje- slinkie, kuri nav nožēlojuši grēkus, jo miruši varmācīgā nāvē
Kalna pakāji apjož zemes valdnieku ieleja, bet tā nepieder pie šķīstītavas
1 loks-šeit sodu izcieš lepnības pārņemtie
2 loks- skaudēji
3 loks- dusmu un naida pārņemtie
4 loks- slinkie
5 loks- skopuļi un izšķērdētāji
6 loks- negausīgie
7 loks- miesaskārie
Zemes paradīze
Paradīzes koncepcija
1 debesis(Mēness) - pienākuma izpildītāji
2 debesis(Merkūrijs)- reformatoru un nevainīgi cietušo mājoklis
3 debesis(Venēra)- Tie kas miruši mīlestības dēļ
4 debesis (Saule)- Gudro un lielo zinātnieku mājvieta
Šeit atrodas divi loki-1 un 2 loks
5 debesis(Marss)- tie kas cietuši un miruši patiesās ticības dēļ
6. debesis(Jupiters)- taisnīgo valdnieku mājvieta
7. debesis(Saturns) - mūku un sludinātāju mājvieta
8. debesis- zvaigžņu sfēra
9. debesis(Kristāla sfēra)- Eņģeļu mājoklis
10. debesis - Liesmainā Roze un Mirdzošā Upe - Dieva mājoklis. Mirdzošās Upes krastā, kurš sadalās vēl divos puslokos(Vecās un Jaunās derības) sēž svētlaimīgo dvēseles. Dievmāte Marija; zemāk Ādams, Pēteris, Mozus, Raele, Beatriče, Sāra, Rebeka, Judīte u.c
Dievišķā komēdija caurausta ar tā laika politiskajām tendencēm. Dante nelaiž garām iespēju pakritizēt savus idejiskos un arī personīgos pretiniekus. Viņš neieredz augļotājus, nosoda kredītņēmējus, nosoda savu laikmetu, kā iedzīvošanās kāres laikmetu. Pēc viņa domām visa ļaunuma pamats ir nauda. Tumšajai tagadnei (buržuāziskā Florence) vinš pretnostāda gaišo pagātni (feodālo Florenci). Pret Pāvesta valsti viņš izturas ar lielu cieņu, lai gan dažus tās priekštāvjus (tos kuri sekmēja buržuāzijas nostiprināšanos) viņš neieredz un ir ievietojis ellē. Viņa filozofija - teoloģija, viņa zinātne - sholastika, viņa dzeja - alegorija.
I.Ločmelis
i
Dantes Aligjēri (1265-1321) nemirstīgā Komēdija (1307-1321), ko pēcnācēji drīz vien pēc sacerētāja nāves iedēvējuši par Dievišķo, uz laiku laikiem iegājusi visizcilāko cilvēces kultūras pieminekļu skaitā. Kopīgas itāļu literārās valodas izveidotāja un pirmtēva Dantes izcilais, titāniski vērienīgais daiļdarbs radīts uz divu laikmetu robežšķirtnes un pelnīti uzskatāms par viduslaiku un agrīnās Renesanses politisko, ekonomisko, tikumisko un estētisko uzskatu dzejisku enciklopēdiju. Ticēdams skaitļu maģiskajam spēkam, Dante savu sacerējumu veidojis trīs daļās, tās savukārt sadalot simts dziedājumos (34, 33, 33), kuriem katram atšķirīga tonalitāte un veidojums. Pirmā daļa Elle veidota ar skulpturālu plastiku un vijīgumu, Šķīstītavā pārsvarā gleznieciski elementi, toties Paradīzi caurstrāvo it kā mūzikas skaņu diženums bezgalīgajā zvaigžņu gaismā. Ikvienas kultūras tautas neapšaubāms ieguvums ir iespēja lasīt Dantes vērienīgo lieldarbu savā dzimtajā valodā. Tāda latviešiem pirmoreiz rodas pēc 1921. gada, kad Dievišķā komēdija tiek izdota Māsēna literārajā atveidojumā. Tagad lasītāju vērtējumam nododam Dievišķās komēdijas atveidojumu latviski, ko ilgā laikā rūpīgi un iedziļinoties veicis pieredzējušais atdzejotājs Valdis Bisenieks. Darbs padarīts liels un nozīmīgs. Cik auglīgs un veiksmes pilns tas bijis, lai spriež lasītājs. Oriģināldarba priekšrocība vienmēr ir tā, ka tas ir tieši tāds, kāds tas ir. Jebkurš atveidojums citā valodā var tikai lielākā vai mazākā mērā tuvināties oriģinālam, nekad nepārvēršoties tā spoguļattēlā. It īpaši tas attiecas uz dzejā sacītu vārdu. Un tomēr cita ceļa pie pasaules kultūras bagātībām mumt* nav. Pie tām mums jāiet pa valodu starpnieku celto tiltu.
Jānis Sirmbārdis PAR GRĀMATU
Daži ievadvardi

DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

ja neredzētu es to ķēdēs sietu:

tad atgriezās man drosme pirmītējā.

112 Mēs, tālāk ejot, sasniedzām to vietu,

kur Anteju mēs skatījām nu sejā

ar milzu stāvu, krantij pāri slietu.

115 «0, tu, kas tajā liktenīgā lejā,

kur Scīpions reiz cēlās savā slavā,

kad Hanibala pulki baiļu skrejā

118 prom laidās, lauvas veici spēkā savā,

es dziļā cerībā uz tevi raugos:

jel nogfidfi mūs abus tajā gravā,

121 kur plešas Kocits, iekalts ledus žņaugos!

Ir Titijs, Tifejs grūti aizsniedzami;

mums palīdzi! Tu iemantosi draugos

124 šo dzīvo cilvēku, kam paredzami

vēl diži darbi viņa mūžā garā,

bet tie nav īsos vārdos izteicami.

127 Tev jaunu slavu nest ir viņa varā,

ja Dievs pirms laika nesauks to pie sevis.»

Tā teica vadonis, un pēkšņā sparā

130 mūs Antejs rokās saņēma, kam devis

bij liktens spēku, daudziem just ko nācies.

«Pie manis turies tu, un es pie tevis,»

133 man teica Vergilijs, kad ceļš bij sācies.

Kā Garizenda, kas virs galvas sliecas,

kad slīdošs mākonis virs tās ir mācies,

136 šķiet, pretī mums arvienu zemāk liecas,

tāds likās Antejs man - cik dobji sita

man bailēs sirds, kad redzēju, kā tiecas

139 viņš pretī mums! Vai tiešām ceļa cita

mums nav? tā vaicāja sirds izmisusi.

Bet viegli tajā dzīlē, kurā mita

142 ar Jūdu Lucifers, ko aprijusi

ir abus viena nakts, viņš sameklēja

mums vietu, kur mūs zemē laist, un klusi

145 tad augumu kā mastu taisnu slēja.

Piezīmes

Vergilija mēle.

Homēra apdziedātais visdrosmīgākais Trojas varonis, Pēlēja dēls. Ar Ahileja šķēpu cirstās brūces varēja tikt izdziedinātas tikai ar tā paša šķēpa otru triecienu.

Kas atdalīja Ļaunās Gravas desmito grāvi no akas vidū (E. XVIII, 1).

18 Senfranču «Rolanda dziesma» vēstī, ka tad, kad Kārlis Lielais atgriezies no Spānijas karagājiena, viņa brāļadēlam Rolandam (Orlandam) Ronsevalas ielejā uzbrukuši saraceņi. Saukdams paligā, Rolands ar tādu spēku sācis pūst taurē, ka viņam deniņos pārplīsušas dzīslas. Kārlis to dzirdējis tālu aiz kalniem, taču bijis jau par vēlu.

40 Pils Sjēnas apgabalā. Tā stāv kalnā, un virs tās mūriem slienas četrpadsmit torņu.

43 Milži grieķu mitoloģijā centās ar joni ieņemt debesis, bet tos nogāza lejā Zeva zibeni.

46 Pēc bībeles leģendas Sennāras ķēniņš Nimrods, kas iedomājies uzcelt Bābeles torni līdz pašām debesim, bet dievs sodījis viņu par augstprātību un sajaucis valodu, kas sākumā bijusi viena. Tā radušās dažādas valodas un cilvēki pārstājuši cits citu saprast (Š. XII, 34-36). Dante viņu novietojis starp grieķu teiksmu milžiem.

59 Bronzā izliets apmēram četrus metrus augsts čiekurs, kas pārvests uz Svētā Pētera katedrāli no Adriāna mauzoleja.

62 Frizi (ģermāņu cilts Ziemeļjūras piekrastē) viduslaikos tika uzskatīti par augumā visgarāko tautu.

67 Dantes izdomātas Nimroda valodas vārdi.

70 Bībelē rakstīts, ka Nimrods bijis kaislīgs mednieks.

95 Vergilijs «Eneīdā» attēlo Briareju kā milzi ar simt rokām, taču Dante to atveido cilvēkam līdzīgu, tāpat kā Efialtu.

98 Jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gejas dēls, kas, kā stāsta Lukāns «Farsālijā», dzīvojis alā Bagradas (Zarnas) ielejā un barojies ar lauvām, ko viņš ķēris. Saskaršanās ar māti Zemi devusi viņam jaunus spēkus, bet Hērakls viņu nožņaudzis, paceldams gaisā.

116 Publijs Kornēlijs Scīpions, saukts Afrikānietis Vecākais (235-183 p. m. ē.), 211. g. prokonsuls Spānijā, bet ar 206. g. konsuls, sakāva Zarnas ielejā Hanibala karapulkus, izcīnīdams 2. pūniešu karā uzvaru pār Kartāgu.

121 Sk. E. III, 78.

122 Milzis Titijs apvainojis Latonu un kritis no Zeva zibens vai Apolona un Artemidas bultām. Milzis Tifejs mēģinājis uzveikt Zevu, bet ticis nogrūsts pazemē un, kā stāsta Ovidijs «Metamorfozās», viņam virsū uzvelts Etnas kalns, vulkāns, caur kuru viņš izverd uguni.

134 Slīps tornis Boloņā.

141 Devītajā lokā, kur mīt nodevēji.

142 Jūda Iskariots - sk. E. XXXIV, 62. Lūcifers - sk. E. VIII, 71; XXXIV, 20

Trīsdesmit otrais dziedājums

Trīsdesmit otrais dziedājums

1 Nav vārsmas man tik čērkstošas un asas,

kas ar šo drūmo alu harmonētu,

ap kuru slējās bargās klinšu masas,

4 lai pilnībā es sulu izspiest spētu

no savas ieceres; lai izsacītu

to vārdos, citas balss man vajadzētu;

7 par vieglu spalva man, lai aprakstītu

es visuma visgalējāko dzīli

tā, lai ik lasītājs to ieraudzītu:

10 Bet līdzēts tiks tev, ja tās sievas mīli,

kas kādreiz Amfionam palīdzēja,

un ja tu patiesību nepievīli.

13 Ak, sēkla negantā, ko ļaunums sēja,

nu šeit tu savākta: kā aitu baram

tev zemes virsū palikt vajadzēja!

16 Kad atkal jutu kājas zemi skaram,

mēs abi atradāmies akā baigā,

kur neiekļūt nevienam gaismas staram.

19 Te sauca kāds: «Jel skaties, kur tu staigā!

Un uzmanies, ka nesamin ar kājām

mūs, brāļus, ko tu neredzi vēl vaigā!»

22 Es ceļā pavēros, pa kuru gājām,

un redzēju, kā ledus viz tur bāli;

tad piesardzīgāk soļot turpinājām.

25 Vēl savā ritējumā tādu gāli

ne Donava nav ziemā veidojusi,

ne Dona, kad tai sastingst viļņu vāli,

28 kā to, kas bija šeit. Ja uzkritusi

šim ledum Tambernika smaile būtu,

ne plaisa nebūtu tam iesprāgusi.

31 Kā naktī vardi, kas, lai prieku gūtu,

no ūdens purnu bāž, lai pakurkstētu,

kad sapņo zemniece par darbu grūtu,

34 līdz kauna vietai ledū iesaldētu

mēs redzējām ik ēnu; klabināja

tā zobus tā, kā stārķis diez vai spētu.

37 To lejup liektās sejas sārtums klāja,

tām acīs bija izmisība pati,

kā sala tām, to mutes liecināja.

40 Un tad pie kājām atgriezās man skati:

tur divi bij tik cieši salipuši,

ka kopā savijušies bij pat mati.

43 «Man sakiet jūs, kas krūtis sakļāvuši,»

es vaicāju, «kas esat?» Tad tie cēla

pret mani acis, galvas izslējuši,

46 to pietūkušās acīs nikni svēla

tāds aukstums, ka tiem tūdaļ ledū sala

tās asaras, ko tās pār vaigiem vēla.

49 Kā dēļi, kam pie malas kļauta mala,

tie kopā bij - tad badīties tie sāka

kā divi āži, dusmīgi bezgala.

52 Un viens, kas zaudējis zem ledus vāka

bij abas ausis, sacīja: «Ko skaties?

Par mūsu likteni nav briesmīgāka.

55 Ja tu šai lejā nokāpt esi pratis,

tev stāstīšu par šiem Alberto dēliem,

Bizenco mantiniekiem - drūms un patiess

58 būs stāsts mans, neaptvert to prātiem cēliem,

nav Kainā ēnas sodam gatavākas

par šiem te brāļiem, niknā naidā kvēliem:

61 vai būtu tas Mordreks, kam izciest nākas

šeit sodu par tā drausmo nodevību,

vai ar Fokāča, kas vēl šausmīgākas

64 cieš mokas: sodīts tas par slepkavību,

vai Sasols Maskeroni, kura galva

man gaismai priekšā stāj. Ar uzcītību

67 tos minu, lai reiz pieraksta tos spalva.

Es biju Kamičons de' Paci; teju

Karlīno šurpu nāks - tā būs mana balva.»

70 Tad ledū skatīju es tūkstoš seju

kā suņu purnus; kopš šī redzējuma

es aizsalušiem dīķiem apkārt eju.

73 Kā skumīgs raksts virs plašā līdzenuma

mums vijās ceļš, kas veda mūs uz vidu;

prāts šausmās raucās no šī sastinguma.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA»

Обсуждение, отзывы о книге «DIEVIŠĶĀ KOMĒDIJA» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x