A. DOROHOVS: PAR TO, KĀ NAV

Turpretim cilvēks, apbruņojies ar pieredzi un zināša­nām, šādus neparastus materiālus jau ir radījis un rada vēl neparastākus.

Cilvēki uzbūvējuši arī apbrīnojamas mašīnas, kas strādā bez cilvēka iejaukšanās un pat pašas sevi piln­veido, vai arī tādas mašīnas, kuras prot spēlēt šahu, pār­tulkot rakstus no vienas valodas otrā vai rēķināt miljo­niem reižu ātrāk, nekā spēj pats ātrākais matemātiķis.

Zinātnieku un inženieru pūļu rezultātā cilvēks jau jūtas kā neierobežots saimnieks ne tikai uz Zemes, bet arī debesīs.

Astronomi noteic teleskopos tik tikko saredzamu zvaigžņu vecumu un ķīmisko sastāvu un pat izmērī to temperatūru.

1959. gada 4. oktobrī padomju inženieri raidīja debesīs kosmisko kuģi un lika tam pēc komandas no Zemes paveikt vēl nepieredzēto — aplidot apkārt Mēnesim, nofotografēt to Mēness pusi, kuru neviens nekad nebija redzējis, un pārraidīt uzņēmumus uz Zemi.

Cits mūsu kosmiskais kuģis aizlidoja vēl tālāk, gandrīz līdz Marsam, un pa radio pastāstīja zinātniekiem visu, ko bija saskatījis un izmērījis.

Pašu lielāko triecienu mācītāju pasakām deva mūsu sla­venie lidotāji.

Lai kā lūdza savus dievus svētie, neviens no viņiem nespēja pacelties gaisā un tuvoties debesīm kaut vai par dažiem metriem. Visuvarenais dievs negribēja apveltīt viņa radīto cilvēku ar lidošanas prasmi.

Tāpēc visu reliģiju mācītāji vienmēr centušies pārlie­cināt ticīgos, ka debesis pilnīgi piederot dievam. Tur esot viņa īpašumi, kur atļauts lidināties tikai eņģeļiem.

Virs Petropavlovskas cietokšņa vecajiem vārtiem Ļeņingradā saglabājies pat attēls, kas parāda, kā gājis bojā kāds seno laiku izgudrotājs, vārdā Simons, kurš esot dzīvojis Romā ķeizara Nerona laikā. Pēc mācītāju nostās­tiem, šis cilvēks esot iedrošinājies izgatavot spārnus un ar tiem uzlidot augstāk par Nerona pili. Viņš gandrīz būtu ielaidies debesīs! Bet tad pārdrošniekam ceļā stājies pats svētais apustulis Pēteris un nosviedis to zemē, kur Simons nosities.

Lai nu kāds pamēģina vēl pēc tam riskēt un ielidot paša kunga dieva kambaros!

Tomēr mūsu drosmīgie lidotāji, kas netic nekādiem dieviem un nebaidās no svētajiem debesu sargiem, bez kādas dieva atļaujas traucas augstu virs mākoņiem skaņas ātrumā. Viņu gribai paklausīgās varenās padomju lidma­šīnas «TU-114» vai «IL-18» dažās stundās pārvadā sim­tiem pasažieru pāri kontinentiem un okeāniem, no Mas­kavas līdz Vladivostokai vai līdz Kubai bez nolaišanās ceļā.

Un vienpadsmit varoņi kosmonauti — Jurijs Gagarins, Hermanis Titovs, Andrijans Nikolajevs, Pāvels Popovičs, Valentīna Nikolajeva-Tereškova, Valerijs Bikovskis, Kon­stantīns Feoktistovs, Boriss Jegorovs, Aleksejs Ļeonovs, Vladimirs Komarovs, Pāvels Beļajevs nebaidījās pacel­ties vēl augstāk pašā kosmosā, riņķoja apkārt Zemei apli pēc apļa un šajā laikā mierīgi sarunājās ar biedriem, kuri bija palikuši uz Zemes.

Tomēr, traukdamies pa kosmisko telpu, neviens no kosmonautiem nekur nemanīja neko līdzīgu paradīzes vārtiem vai dieva tronim. Visur viņiem apkārt bija tikai mēms un auksts tukšums, un aiz viņu kuģu iluminato­riem nepazibēja neviens eņģelis,

*

Tagad tu zini, kā sensenos laikos radusies ticība dažā­diem dieviem. Tu uzzināji arī to, kā bagātnieki un viņu sulaiņi šo naivo ticību izmantoja savos nolūkos.

Tomēr arī vēl tagad pat mūsu zemē ir diezgan daudz tādu cilvēku, kuri tic mācītāju pasakām.

Padomju valsts neaizliedz šiem cilvēkiem iet baznīcā un uz sektantu sapulcēm, klausīties mācītāju un sludinā­tāju pamācības un pildīt ritus. Pēc Padomju Konstitūcijas mūsu zemē ir sirdsapziņas brīvība — katram cilvēkam ir tiesības ticēt vai neticēt, lūgt dievu, kurš viņam vairāk patīk, vai nelūgt nemaz.

Tomēr katram, kurš izpratis reliģijas lielo krāpšanu, kurš zina, kādu ļaunumu tā nodarījusi un joprojām nodara, jāpalīdz mācītāju apstulbotiem cilvēkiem izprast, kur ir patiesība un kur meli.

Komunisti uzskata par savu pienākumu atvērt acis visiem, kas vēl tic mācītāju pasakām, un izskaidrot tiem, ka jebkura reliģija ir dibināta uz meliem.

Komunistiskās partijas Programmā teikts, ka katram komunistam jāapkaro reliģiskie aizspriedumi. Viņa pienā­kums ir pacietīgi izskaidrot cilvēkiem, kad un kāpēc radusies ticība neesošajiem pasaules valdītājiem.

Mēs ceļam laimīgu dzīvi uz zemes, nevis debesīs. Un mēs uzcelsim to savām rokām, bez dievu palīdzības!

1963. gada 7. augustā Maskava — Tarusa

Kurš kuru izdomājis

Meitene ar svecīti…………………………………………………………… 7

Par melnām un zilām lentītēm…………………………………………… 8

Velniņš blakus caurumam……………………………………………… 10

Brīnumspaiņi ……………………………………………………………… 12

Patiesība un izdomājumi………………………………………………… 13

Alvas krustiņš un apvārdotais ūdens … 17

Miša un spogulis …………………………………………………………. 18

«Viņš izlaida garu» ………………………………………………………… 21

Kur tad slēpjas dvēsele? 25

Mūsu komandpunkts ……………………………………………………. 28

«Ak tu tētīt, sapnis piepildījies!» … .30

«Ne zvīņu, ne asaku!»…………………………………………………….. 34

Zīmējumi uz klintīm………………………………………………………. 38

Kas izpostījis ražu? ………………………………………………………. 43

Dievi un dieviņi……………………………………………………………. 47

Dievi un viņu pārstāvji

Izpērtais dievs……………………………………………………………… 50

Brīnišķīgais pestītājs…………………………………………………….. 55

Kā nabago ticība kļuva par bagātnieku ticību . . 60

Lupatu sega ………………………………………………………………… 65

Kā dievi mainīja vārdus un svētki — savus

nosaukumus ,………………………………………………………….. 72

Kā kristīgie ēd savu dievu……………………………………………… 77

Zirnekli un mušas ……………………………………………………….. 82

Metro ur. Zevs ……………………………………………………………… 89

Balss no debesīm…………………………………………………………. 04

Septiņdesmit septiņi velni……………………………………………… 98

Cilvēks ar trīspadsmit galvām……………………………………….. 106

Par muļķīgām un ļaunām pasakām

Nemākulīgais celtnieks……………………………………………….. 112

Cilvēks izlabo dieva kļūdas………………………………………….. 116

Inkvizīcijas sārti…………………………………………………………. 123

Ziloņi un peles zem viena jumta…………………………………….. 130

«Maza auguma liels kungs»……………………………………………. 134

Kas tad ir vainīgs? …………………………………………………….. 137

Dievs un Besija …………………………………………………………. 140

«Gan dievs gādās, kad tēvs un māte strādās» . . 144