Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Koši dzied lagzdīgala Vāczeme kārklienā…

LD 30614 v2

Dažreiz Viņ-Sauli apzīmē ar simboliem aiz Daugavas vai upes:

Aiz upītes melni meži, Ķēdītēm saķēdēti; Tur uzauga caunas, lapsas, Sudrabiņa lakstīgala.

Ltdz 11330

Citās dainās zintnieces Lakstīgalas augstā vieta izteikta ar vienkāršāku simbolu

Skaisti dzied lakstīgala Rīgas torņa galiņā…

LD 30614

Spilgtie simboli. Lasot dainas par lakstīgalu, nekādi nevaram paiet garām to viedo vecajo rūpēm, kas tās sacerējuši. Ta vien šķiet, ka vecajie raudzījušies gadu tūkstošiem uz priekšu, pare­dzot, ka nāks vulgārā materiālisma laiki un pat paši spilgtākie vēstījumi par senatni tiks apšaubīti un piezemēti. Tāpēc dainu vēs­tījumiem par lakstīgalu simboli izvēlēti sevišķi rūpīgi, izvēlēti tā, lai pat visaprobežotākie skeptiķi nevarētu tos apšaubīt. Apskatīsim dažus piemērus, kas sevišķi pārliecinoši rāda to, ka dainas vēsta nevis par putnu lakstīgalu, bet gan par zintnieci Lakstīgalu.

"Rīgas torņa galiņā" — lakstīgala ir ļoti kautrs putns, tā nekad nelido uz torņu galiem;

"Augsta kalna galiņā" — arī augstu kalnu galos lakstīgala ne­dzīvo un arī nedzied;

"Mežu tricināšana" — lakstīgalas dziesmas skan upju ielejās un gravās, nevis mežos. Mežu drīzāk tricina pērkona dārdi. Dainu vārdi rāda Lakstīgalas kā zintnieces spēku.

Atkārtojam, ka šie un daudzi līdzīgi piemēri raksturo zintnieci Lakstīgalu, bet nav attiecināmi uz jauko dziedātājputniņu lakstī­galu. No tā jāsecina, ka dainās par lakstīgalu senči vēlējās mums vēstīt ļoti nozīmīgu vēstures daļu par dižajām zintniecēm. Ar Lak­stīgalu domāts dziļš to cilvēku simbols, kas okupantu uzspiestajā garās tumsas — nakts laikā spēja nest gara gaismu kā uguni un tricināt līdz ar to visu plašo zemi un tās mežus.

Te nu varētu piebilst, ka simbolu valodā augstākas vietas ze­mes būtnēm vairs nav. Zintniecei Lakstīgalai veltīti arī citi diži salīdzinājumi:

Trejvalodu lakstīgala, Palīdz tautu pierunāt; Tev šķiras, tev vedas, Tev gudrais padomiņš.

LD 13872 V5

Te nav runāts par putna dziesmas trijām daļām, bet gan uz­svērtas zintnieces Lakstīgalas citas īpašības — gudrība, padoms. Citās dainās dziesmu vēl raksturo kā spējīgu tricināt pasauli.

Lakstīgala, trejvaloda, Nāc man līdzi tautiņās, Tu drīkstēji, tu mācēji Taut' istabu tricināt.

LD 18963

Šīs un ari nākamā daina pārliecina, ka "trejas valodas" apzīmē gudrās priesterienes Lakstīgalas darbību trejās Visuma telpās — šai pasaulē, Viņ-Saulē un Aiz-Saulē.

Lakstīgala, trejvaloda, Nāc man līdzi Vāczemēi. Tur šķirās, tur vedās, Tur trejādas valodiņas.

K 1715,1756

Dainās Lakstīgala novietota vidū jūras uz akmeņa, t. i., pašas Saules vietā un godāta par ķeizarieni.

Trīs putniņi skaisti dzied Vidū jūras uz akmiņi; Viena zīle, otra žube, Trešā pati ķeizariene (lakstīgala).

2699

Aptuveni pussimts dainu veltīts lakstīgalai rožu dārzā ar zint- niecisku zemtekstu.

Laksteigala krūni izkala Munā rožu dārzeņā; Maņ izkoda zalta jūstu, Div sudraba gredzeneņi.

L 1838, 5038

Latvju pasakās puisis, klausoties birzī lakstīgalas dziesmu, aizmieg uri noguļ simt gadu.

Apskatīsim ķeizarienes dziesmas būtību. Tā tiešām ir skaista, un kopā ar mīļu cilvēku to var klausīties augu nakti. Tomēr senie cilvēki šajā sarežģītajā dziesmā prata saklausīt uzziņu, vēstījumu, norādījumus, ieteikumus vai kā tagad saka — informāciju par gaidāmo notikumu iespējamību. Tie, kuri prot ieklausīties putnu teiktajā, no lakstīgalas dziesmas var iegūt vērtīgas ziņas un no­rādes. Te nu gan jāpiebilst, ka tas notiks tikai tad, ja mācēsit pie­slēgties un pajautāt. Senči to darīja no senajām svētvietām.

Brīnumputns. Daudzu Eiropas tautu pasakas stāsta par brī­nišķu putnu, kas spēj izzināt to, ko nespēj neviens cits, dot laimi un prieku. Kādā albāņu pasakā norādīts, ka šis putns esot lak­stīgala.

Arī latviešu teika stāsta par zelta lakstīgalu, tādējādi velkot pa­ralēles ar pasakās minēto mītisko zelta putnu:

"Kad Dievs radījis putnus, viņš licis katram izvēlēties, kādu tas spalvu grib. Visi putni klieguši vienā balsī, kādu nu katrs grib, un pat kāvušies savā starpā, tikai lakstīgala stāvējusi viena pati pavisam klusu un nogaidījusi, kad beigsies lielais tracis.

Kad pienākusi viņas rinda iet pie Dieva un teikt, kādu viņa vēlas spalvu, tad viņa teikusi: "Kādu man iedosi, būs labi!" Dievam patikusi tāda atbilde, un viņš teicis, ka viņai būšot zelta spalvas, kādas nav ne­vienam putnam. Bet nu lakstīgalai klājies pavisam slikti. Visi mednieki tikai viņu vien ķēruši un slodzījuši būrītī. [Atceramies pasakās mītisko "Putnu Bulbuli"! — Autora piezīme.]

Beidzot viņa aizgājusi pie Dieva un teikusi, lai dodot viņai labāk vienkāršu spalvu. Tad Dievs arī teicis: "Lai tev ir nesmuka, pelēka spal­va, bet skaista balss, par visiem putniem skaistākā. Ar savu balsi tu varēsi visus iepriecināt." ("Latviešu tautas teikas". Izcelšanās teikas, Rīga, Zinātne, 1991, 438.-439. lpp.)

Brīnumputna liktenis nav viegls. Viņu tur būrī un dažkārt daudz kas jāpacieš. Tā mēs atrodam vairākas līdzības, jo Lakstīgalu vairākas dainas salīdzina ar augstāka līmeņa būtni Gaigalu. Šāds salīdzinājums, protams, ir pārspīlēts, jo Lakstīgala ir tikai cilvēks, tomēr ieklausieties dainās:

Dziedi, dziedi, tu, gailīti, Nebūs gaismas vakarā; Kad dziedās lakstīgala, Tad nāks gaisma līgodama.

Ltdz 11344

Viņāpus Daugavai Sidraboti gaiļi dzied, Šai pusē atdziedāja Pazeltīta lakstīgala.

FS 1749, 37

Šeit jāatceras Gaigalas dainas par lielo pārvērtību sākumu. Simbols pazeltīta vēlreiz apliecina tuvību Saulei.

Šīs dainas liecina par zintnieces Lakstīgalas lielo spēku. Zin­tnieces Lakstīgalas "dziesma" var veikt lielus darbus. To sākums salīdzināms ar uguns dzirksteli.

Lakstīgalas saistība ar uguni. Šādi ticējumi pierakstīti visai plašā Ziemeļlatvijas daļā. Protams, ka tiem nav jāmeklē tiešs skaid­rojums; šeit mēs sastopamies ar atspulgiem no senās zintniecības.

Uguns vārdos norādīts, ka pieguļniekiem pirms gulētiešanas vajag sadedzināt kādu nātnu drēbes gabaliņu un sacīt — Ti, ti, ti, lakstīgala, ti, ti, ti labo putniņ, še tava daļa, neņem pati savu roku.

Ziņas par lakstīgalas saistību ar uguni ir ne tikai atmiņas par seniem pavasara uguns rituāliem. Tie, savukārt, bijuši atspulgi no vēl daudz senākām zināšanām par mūsu zemes vēsturi. Te iezī­mējas kāda sena Lakstīgalas saistība ar Gaigalu, pie kuras vēl šajā nodaļā atgriezīsimies.

Zīmīgs ir arī lakstīgalas vārds igauņu valodā — "ššbik", kas nāk no "šš" nakts. Ar to domāta ne tikai dziedāšana naktī. Zin- tniece Lakstīgala palīdz izdzīvot un pārvarēt garo nakti, iededzi­nāt uguni un gaismu. Tātad lakstīgala būtu tā, kas pat nakti spēj "iedegt gaismu".

Tai pašā laikā ilgstošajos tumsas laikmetos lakstīgalai klājās grūti: par nepaklausību vai pietiekoši labu nekalpošanu lakstīgalai draudēts ar nāvi:

… Ja tu labi nedziedāsi, Uzlaidīšu vanadziņu Dzeltenām kājiņām, Rakstītām spalviņām.

LD 30614 vl

Lakstīgalas lielie darbi

Zintnieces galvenos darbus raksturo divas viena otru papildi­nošas dainas, kas apliecina savstarpēji saistītas darbības visās trijās Visuma telpās — Aiz-Saulē, Viņ-Saulē un šai pasaulē. Tiesa, abas šīs dainas ir divu atšķirīgu vēstījumu sajaukums.