Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Toties visai izprotama kļūst pasaka, kur krauklis palīdz galve­najam varonim — aiznes viņu uz elli, lai nozagtu zelta gaili un iznestu to virszemē. Protams, tā izteikta simbolu valodā: sevišķi smagā brīdī vajadzīga paša — kraukļa (lasi zintnieka) palīdzība.

Ļoti tuvu patiesībai ir ziņa par kraukļu — zintnieku skolu, kur jaunekļus apmāca dažādās mākslās, tostarp arī pārvērsties. Bet samērā jauni kropļojumi ir stāsti par brīnuma akmeni, ko atrod kraukļa ligzdā. Pagalam aplams ticējums par kraukļa sirdi, kas jāizrauj dzīvam krauklim — tad visu zināšot.

Krauklis dziedniecības vārdos. Kraukli samērā bieži piemin senajos dziedniecības vārdos un parasti tie sastādīti dainu veidā. Tā asins vārdi stāsta par kraukli, kas skrien gaisā vai pa jūru, lais­tot asinis. Asinis šajos vaidos aptur skaistā Māra, apturot asiņu upi vai saslaukot tās ar liepu slotu vai arī ar krauklim izrautu spalvu.

Citos veselības vārdos kraukli sūta pār jūru "dziedēt asins pilītes" un pārvest pāri grāvim pienu (pūķa motīvs).

Latvijā, netālu no Skrīveriem, ir Kraukļu svētakmens, bijis Kraukļu pagasts, vietas Kraukļi un Kraukļavas.

Zināms, ka 19. un 20. gs. dažus zintniekus sauca par Krauk­ļiem. Piemēram, 20. gs. 20. gados Alūksnē darbojās Kraukļu Marija.

Ziemeļu puslodes mērenās joslas seno tautu un it īpaši Zie­meļamerikas un Ziemeļāzijas mītos krauklis ir pati galvenā persona. Ziemeļamerikā krauklis ieņem izcilu vietu tlinlitu, haidu, cim- cianu, kvakijutlu un daļēji arī eskimosu mītos. Austrumsibīrijā visai līdzīgi ir čukču, itelmeņu un korjaku mīti. Krauklis tajos redzams gan kā pirmradītājs, gan kultūras nesējs, gan spēcīgs šamanis.

Radīšanas mītos krauklis rada gaismu un debess spīdekļus, sauszemi, kalnus, upes, zvērus un cilvēkus. Krauklis dabū sald­ūdeni no jūras svešiniekiem. Viņš visiem putniem piešķir ekso­tiskus tērpus, tikai pats no baltā putna pārtop par melnu.

Interesants ir mīts par gaismas radīšanu. Krauklis kopā ar irbi izknābj debesu velvē caurumu, pa kuru uz mūsu zemi sāk spīdēt gaisma. Tad viņš nozog debesu spīdekļus, kas ir apaļi kā bumbas. Bet kā par debesu spīdekļu formu varēja zināt senie cilvēki?

Itelmeņu un korjaku mītos no pirmā kraukļa rodas kraukļu dzimta un no tās cilvēki. Ta kā cilvēki ir kraukļu bērni, viņš tos sargā un aizstāv, dāvina burvju instrumentu ar ko iegūt uguni. Šie miti vijas ap kraukli kā centrālo dievību. Pretstata ienaidnieki ir vilks, retāk gulbis, ērglis, pīle.

Gan indiešu vēdu, gan irāņu Zend Avesta, gan arābu un ebre­ju svētās vēstures — Toras — tekstos parādās vēl senāku mītu at­spulgi, kas liek domāt, ka visai tālā senatnē kraukļa loma bijusi ļoti cienījama ne tikai apskatītajās ziņās par Ziemeļamerikas un Zie- meļāzijas tautu mītiem.

Ta Torā (sk. 1. Mozus: 8,7) vēsta, ka Noass pēc piestāšanas pie Ararata kalna izlaida no šķirsta kraukli, un "tas skraidīja šurp un turp, kamēr ūdeņi nozuda no zemes virsas" — tātad spēcīga zint- nieciska darbība.

Krauklis — ari viens no Dieva dēla simboliem, jo viņa atveidu izmanto Zeva dēls Apollons, senākām tautām Dieva vai vēstneša simbols.

Vēl Rietumeiropā pazīstams ticējums, ka netaisni nogalinātu cilvēku krauklis varot atdzīvināt tik ilgi, līdz viņi atriebjas slep­kava m.

Vairākās ķeltu leģendās krauklis darbojas kā pareģis, pie­mēram, norāda vietu, kur jāceļ Lionas pilsēta. Grieķu teikā krauk­lis norāda vietu Delfu orākula akmeņiem.

Gaiļiem krauklis bija svētais putns. Dievībai Votānam uz ple­ciem sēž divi kraukļi — Hugns, kurš simbolizē prātu, un Mun- mins — atmiņu.

Atgādinām, ka vairāki senie motīvi vēsta, ka krauklis kādreiz bijis balts. Tā latvju teikā par Daugavas rakšanu baltais krauklis nosmērējies ar dubļiem.

Lakstīgala

Maz ir cilvēku, kas nebūtu dzirdējuši lakstīgalas dziesmu, bet vēl daudz mazāk ir to, kas redzējuši jauko dziedātāju.

Kautrais putniņš pieder pie ķauķu dzimtas. Tā garums 17,5 cm, spārnu platums līdz 9 cm. Spalvas, īpaši uz galvas, tumšas. Bet rīklīte un pavēderīte balta. Visbiežāk sastopama upju ielejās, krū­mainās vietās.

Ornitologi lakstīgalu raksturo kā nosvērtu, nopietnu putniņu ar noteiktu un pārdomātu rīcību. Šis putna īpašības saistāmas ar to augsto vietu, kādu mūsu senči piešķīruši tām senajām prieste­rienēm, kam deva vārdu Lakstīgala.

Dziesma. Dziedātāji ir lakstīgalu gailīši. Viņi dziesmu sāk va­karos un dzied augu nakti, aicinot pie sevis vistiņas.

Lakstīgalas nebaidās no cilvēkiem pat tad, kad tās dzied. Dziesma plūst ar neparastu spēku. Viegli, bet tai pašā laikā svinīgi, lēni, stingrā taktī, ar noteiktām pauzēm. Dziesmai varbūt visai da­žādi salikumi. Parasti tā sākas ar david vai judit. Tad seko dziesmas daļa, kas atkārtojas trīs reizes. To varētu pierakstīt kā —filip, filip, tarak, tarak, diderotl Tālākais turpinājums varētu būt… tak… tjr… taterok… bol… teceret…david… vat… dahir…dijč… trrr… crtctrrtc….

Citās reizēs var sadzirdēt jamba… glok… tot… cererk….

Laba lakstīgalas dziesma skan spēcīgi ar tīru, bezmaz metā­lisku toni, cītīgi un ar daudzām dziesmas maiņām un nokrāsām. Varbūt, ka lakstīgalas dziesmu burvīgu dara tas, ka ik dziedājums atšķiras no iepriekšējā. Var jau būt, ka daudzveidīgās dziesmas ir tikai acumirkļa iedvesmas auglis, tomēr neizslēgsim iespēju, ka tās satur kādus ziņojumus.

Mūsdienu ļaudis, labākajā gadījumā, uztver tikai lakstīgalas dziesmas skaistumu, turpretī senči tajās saskatīja lielu spēku. Pa­klausoties lakstīgalas dziesmā, arī jūs noteikti jutīsities labāk, drošāk un gūsit pašpārliecību.

Lakstīgala kroni pina Manā rožu dārziņā; Ne man miega, ne darbiņa, Lakstīgalu klausoties.

FS 1374, 391

Sējas laika zīmes. Lakstīgalas ierašanos un dziesmu laiku vecvectēvi saistīja ar sejas darbu laiku. Par to daudz dziesmu visās Latvijas malās, piemēram,

Arājiņi, ecētāji, Dzeniet garus birzumiņus, īsa būs šī vasara, Zemu dzied lakstīgala.

LD 27922

Zināmi ari līdzīgi ticējumi.

Ja lakstīgala vakaros ilgi dzied — būs labs laiks.

16389 Lubāna.

Ja lakstīgala dzied pazarē, tad būs īsa vasara.

16390 Palsmane

Citas labas zīmes. Parasti meža putnu uzturēšanās pie mājām neko labu nevēsta. Bet lakstīgalu saista ar laimi un veiksmi.

Ja lakstīgala pogā tuvu pie mājām, tad tajās mājās ir kāds labs dziedātājs.

16377 Valgale

Ka lakstīgola puorskrīn zam gūvis tesmiņa, itei pīzīmēj, ka tei gūs pīonu, bīzu un smeķeigu.

16381 Rēzekne

Kad lakstīgala nāk mājā, tad tur būs kāzas.

16382 Ikšķile

ja pavasarī pirmo dzird lakstīgalu dziedam, tad būs priecīga vasara; bet ja pirmo dzird dzeguzi kūkojam, tad bēdīga vasara.

16386 Mazsalaca

Aizdziedāšana. Kaut ari lakstīgala ir laimes putns, tomēr lī­dzīgi kā balodis vai dzeguze, tā var aizdziedāt neēdušu cilvēku.

Kad lagzdīgala aizdzied, tad pieguļniekam drēbes degs.

16378 Tirza

ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdziedot, tad sadeg kāds uzvalks.

16388 Puikule

Augstā zintniece senajā pasaulē

Kaut ari senatnes vērtības grūti salīdzināt ar mūsdienām, to­mēr saglabājās dainas ļauj secināt, ka zintniece Lakstīgala veikusi visai nozīmīgus darbus.

Vispirms jau to apliecina senākais vārds — Lagzdīgala (Lag- zdugāla) — tā, kas dzīvo lagzdu (lazdu) virsotnēs. Vairākās vietās Latvijā saglabājušies seni svētkalni — Lagzdu vai Lazdu vai ari Lazdiņu kalni. Tie, kā likums, ir ar augstām enerģētiskām īpašī­bām. Šādas vietas dod iespēju saistīties ar Viņsaules veļiem, dainu simbolos pieminot Vāczemi.