Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Gulbja dziesma. Kaut ari šāds vārdu savirknējums ir pazīs­tams un to lieto, lai tā daiļi apzīmētu pēdējo iespēju izteikties, tam tieša pamata nav. Gulbis nav dziedātājputns. Labākā gadījumā viņu varētu nosaukt par taurētāju, jo tā sauciens atgādina viņa paša vārdu. Varbūt to varētu salīdzināt ar raga pūtienu. Pēc sava toņa tas ir atšķirīgs veciem un jauniem gulbjiem, tāpat ari tēviņiem un mātītēm.

Gulbju uzticība. Par gulbju bezgala lielo uzticību dzirdēti dažādi aizkustinoši stāsti. Ja viens no tiem ejot bojā, tad pēc kāda laika no bēdām mirstot arī otrs. Lūk, ko par šo jautājumu stāsta dabas zinātnieks Juris Lipsbergs.

Vecie putni ir uzticīgi savām ligzdošanas vietām un arvien cenšas tur atgriezties. Taču gulbju pāru izdaudzinātā pastāvība īstenībā nav ne­maz tik liela, kā mēdz domāt. Savā laikā gan pazīstamais vācu ornitologs Oskars Heinrots tika atzīmējis to, ka, piemēram, meža zoss pāru partneru savstarpējās saistības noturīgums ir ievērojami lielāks nekā gulbjiem. Nesen arī angļu pētnieks Mintons, kas īpaši pievērsies šī jautājuma noskaidrošanai, nācis pie līdzīgām atziņām. Reizēm gulbju pāri sairst, dzīviem esot abiem iepriekšējās laulības partneriem, pie tam tie nereti izveido jaunus pārus ar citiem savas sugas īpatņiem. Bet pēc vairākiem gadiem var atkal savienoties pāros ar agrākajiem laulības partneriem. Tātad aina mēdz būt visai sarežģīta. Līdz ar to laikam ir pamats apgalvot, ka gulbju savstarpējā lielā uzticība līdz nāvei vairāk figurē leģendās, nekā faktiski dabā. Tas neizslēdz, ka daudzu pāru partneri dzīvo ciešā saticībā ilgus gadus vai pat visu putna mūžu.

Kur pazūd gulbji vasarā? Pavasari un rudeni mūsu ezeros var redzēt lielus gulbju barus. Bet vasarā tikai retas grupiņas. Kur gan tie pazūd?

Atbilde ir vienkārša. Šie lielie bari ir pārceļotāji, kas vasaru pa­vada ziemeļos. Latvijā apmetas gandrīz tikai paugurknābja gulbji. No ziemeļu gulbjiem, kam kakls taisni izsliets, tie atšķiras ar savu S veida kaklu.

Daudzi putnu pētnieki domā, ka pirms pāra simts gadiem Lat­vijā un arī citur pasaulē gulbji bija jau liels retums. Tagad, 20. gs. beigās, to skaitu Latvijā vērtē dažos simtos pāru.

Latvijā visas gulbju sugas ir aizsargātas ar likumu.

Gulbji ziemā. Lielākā daļa gulbju ziemā dodas uz siltajām ze­mēm. Tomēr citi paliek arī vietās, kur sals nav pārāk bargs. Intere­santa ir šī gulbju kopējā darbība, lai pasargātu ezeru piekrastes no aizsalšanas. Gulbji barību var iegūt tikai piekrastē, iebāžot savu galvu ūdenī. Ja tā aizsalst, tad putniem vairs nav ko ēst.

Lai piekraste neaizsaltu, tad gulbju bars peld cauru diennakti pa savām barību vietām, spēcīgi kuļot ūdeni ar spārniņiem. Tas notiek uz maiņām. Kamēr viena daļa atpūšas, citi kuļ ūdeni, tad atkal mainās.

Bet, ja nu tomēr sals piekrasti sāk pārvilkt ar ledus kārtiņu, tad gulbji lauž ledu. Tas ir neparasts skats. Smagie putni paceļas gaisā, tad krīt uz ledus kā akmens, laužot to ar sava ķermeņa smagumu. Šai brīdī spārni pieglausti, galva gaisā, galveno triecienu gulbji dara ar savu krūšu kaulu.

Par tuvākajām dienām

Ja gulbis izbāzis kāju caur asti, tad būs lietus.

9725 Kalnamuiža

Kad gulbji mazgājas, tad lietus gaidāms.

9726 Nīca

Par ziemas sākumu. To vēsta gulbju aiziešana. Ticējumu liela daļa uzskata, ka pirmais sniegs būs pēc trim, citi, ka pēc deviņām dienām:

Ja redz rudenī gulbjus aizejam, tad pēc trijām dienām būs sniegs.

9694 Jaunlaicene

Kad gulbji aiziet uz siltajām zemēm, tad pēc deviņām dienām būs sniegs.

9706 Smiltene

Par gaidāmo ziemu

Ja gulbji iet prom vakara pusē, tad agrs rudens gaidāms, ja rīta pusē, tad rudens vēls, bet pavasars agrs.

9708 Aloja

Ja gulbji un klurgas (dzērves) iet rudenī augstu, tad ir dziļa ziema; ja zemu, tad sekla.

9709 Plāņi

Kad rudenī gulbju rindai garais kāsis ir uz ziemeļiem, tad būs gara ziema; ja uz dienvidiem, tad būs īsa ziema.

9710 Plāņi

Par notikumiem mājā

Ja pavasarī gulbji vai dzērves skrien pār mājas jumtu pareizā kārtībā un dzied, būs mājās kāzas; ja juceklī un izmisuši kliedzot — mirs kāds.

9716 Skaistkalne

Kad gulbji iet pār mājām spēlēdami, tad būšot kāzas; kad dzie­dādami, tad gaidāmas bēres.

9721 Džūkste

Vēl K. Straubergs piemin Ipiķos pierakstītu ziņu: ja gulbji lai­žas pār ezeru dūdodami, tad kāds jums samaitās noskaņojumu.

Gulbji senajās garamantās

Šķiet, ka senatnē sniegbaltajam cēlajam putnam centās līdzi­nāties augstākie priesteri, bet paša gulbja vārds skaitījās tik cēls, ka to nedrīkstēja lietot parastu zintnieku un priesteru vārdiem. Gulbis varēja simbolizēt pašas augstākās dvēseles.

Balti gulbji saguluši Atmatiņas maliņā: Redzēj' jūru uzaram, Jūras kāpas ecējam.

Fs 1752,19 Liepupe

Trīs dieniņas, trīs naksniņas Saguļ gulbis ezerā, Gulbja meitas precēdams Jaunākam brālīšam.

Fs 280,122 Ķēči

Domās skatot dižās Pokaiņu sistēmas ievaddaļu — mākslīgi veidotu Bramaņu ezeru ar apaļo, sniegbalto salu vidū, redzam tajā peldam gulbjus.

Dziļās sasaites ar Viņsauli norāda arī dažas citas dainas.

Gulbis kliedza ezerā Silā balss atskanēja…

LD 13720

Par gulbju ezeru kā svētezeru vēsta arī daina:

Vakar sirmi peldināju Baltā gulbja ezerā…

LD 1332 vl

Kaut ari tālākais teksts kropļots, tomēr līdzīgās dainās atro­dam ziņas par to, ka šim "kumeļam zvaigžņu deķis mugurā" (LD 1334). Šo "kumeļu", t. i., Dieva spēku vajag jaundzimušā bērniņa vārda meklēšanai (LD 1332) un krustabām. Kaut arī tās ir tikai drumstalas, tomēr šīs norādes liecina, ka gulbim bijusi liela no­zīme senajos rituālos.

Varbūt, ka tas ir nedaudz pārsteidzīgs secinājums, tomēr līdz­šinējā zintnieciskā pieredze liek domāt, ka no visiem putniem tieši ar gulbjiem ir visvieglāk sazināties. Protams, ka šeit domāju nejau skaņu, bet domu pārraidi.

Gulbis egles galā. Gulbis kokos nelaižas. Egles galā vēl varē­tu uzmesties strazds vai cīrulis, bet ne gulbis. Lai ari cik tas šķiet neticami, tomēr daina stāsta sekošo:

Dziedi, dziedi ganu meita, Skaties egles galiņā; Gulbits egles galiņā, Noraus tavu vainadziņu.

LD 1. sēj. Nr. 720,1907

Te nu atkal atcerēsimies, ka dainas sastādītas simbolu valodā. Nodaļā par gaigalu mēs arī sastapām egles stumbru, uz kura sēdēja gaigaliņas. Tas bija tilts-pāreja uz Viņ-Sauli. Arī šeit, tikai nedaudz atšķirīgā veidā aprakstīta līdzīga pāreja.

Ganu meita nav vis skuķēns, bet gan zintnieces — Saules (Ra) vadītā zintniece, t. i., ko gana Saule (salīdzini kristīgo baznīcās — draudzes gans). Ra+gana = ragana. Šis kādreiz goda pilnais vārds viduslaikos pārvērsts par lamu vārdu.

Gulbji citu tautu mītos

Arī citu tautu mīti liek domāt, ka simbols "Gulbis" apzīmējis izcili dižu zintnieku spēku un gudrību, bet vēl jo ticamāk, tik lielus spēkus, kuri varbūt piemita tikai milžiem vai Dieva dēliem.

Vispirms ieskatīsimies senindiešu mitoloģijā. Kā zināms, tās pamati likti pēc senču civilizācijas priesteru-brahmaņu daļas aiz­ceļošanu uz Indiju. Tur viņi radīja augstākās dievības Brahmas tēlu un kultu. Tātad indiešu mītos, kaut arī daļēji un kropļoti, var saskatīt mūsu seno uzskatu atspulgus.

Senindiešu eposā "Mahabharata" ir teikts, ka visvarenais Brahma pārvietojas jāšus uz gulbja. Tātad gulbis pielīdzināts Dieva kumeļam. Līdz ar to kļūst saprotamas minētās latvju dainas vai to nekropļotās daļas.