Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Gailis kā sargs. Teika stāsta, ka Bauskas pilsdrupās kādā pa­grabā atrodoties daudz senu mantu. 1913. gadā tur iegājusi grupa mālderu. Viņi ieraudzījuši lielu lādi un tai virsū sarkanu gaili. Gai­lis vienu no mālderiem ierāvis lādē, un tas pazudis no šīs pasaules bez vēsts. Pārējie paspējuši izbēgt. No tā laika neviens vairs nav iedrošinājies ieiet pagrabā.

Bet Dunalkas Elku kalnā kāds vīrs reiz ieraudzījis skursteņa caurumu. Iebāzis tur kārti un izvilcis gaili.

Bunkas pagastā mākslīgi veidots stāvs paugurs — Gaiļu kalns. Pēc vecu ļaužu nostāstiem, katru nakti no tā tieši pusnaktī iznākot melns gailis un dziedot.

Daudzās vietās Latvijā ir lieli akmeņi, kurus esot nesis velns, lai aizsprostotu tuvējo upi un noslīcinātu kādu ciemu vai pilsētu. Cilvēkus izglābusi gaiļa dziesma, pēc kuras nelabajam nācies lielo akmeni pamest tur, kur tas stāv vēl tagad.

Saglabājušās ziņas, ka senie romieši savos karagājienos līdzi ņēma gaiļus un vistas; ar to palīdzību noteica savu rīcību, gatavojoties kaujām. Vai varbūt tas nebija viens no iemesliem romiešu pārsteidzošajiem panākumiem neskaitāmajos karos? Jo karā ne jau tikai drosme, prasme un pārspēks visu izšķir, it īpaši svešās zemēs.

Dažādas ziņas liek domāt, ka gaiļa pareģojumiem piešķirta tikpat liela nozīme kā vanaga zīmēm.

Daudzi tautas vērojumi, kurus nepamatoti sauc par ticēju­miem, pauž, ka, ja gailis vakarā dzied, tad gaidāmas laika maiņas. Ja patlaban labs laiks, tad būs slikts un otrādi (7716-7771). Dažos ticēju­mos papildināts, ka tas attiecas uz brīdi, kad gailis uzlēcis laktā.

Vista un laika izmaiņas. Attīstoties zemkopībai un lopkopībai, daudzi cilvēki arvien vairāk tika piesaistīti mājas dzīvei un viņiem vairs nebija iespēju pacelt galvu, lai pavērotu dabu.

Gaidāmās laika izmaiņas noteica, vērojot vistas. Tas nebūt ne­nozīmē, ka, mainoties laika apstākļiem, nemainītos citu putnu uz­vedība. To, kāds būs tuvākais laiks, varētu spriest, arī raugoties citos putnos, bet vistas tajā ziņā ir ērtākas, jo visu laiku atrodas tepat acu priekšā. Te nu redzēsit, ka ļoti daudz var uzzināt no putnu uzvedības:

Ja vistas zāli knābājot, tad līšot lietus.

Rīga 33339

Ja vistas perinās pie mājas, tad būs lietus.

Rīga 33340

Ja vistas stāv uz vienas kājas, tad gaidāms auksts laiks.

Jaunlaicene, Ainaži 33341

Ja vistas knopās, tad vasarā gaidāms lietus, bet ziemā sniega putenis.

Lubāna 33351

ja vistas agri iet gulēt, tad būs labs laiks, ja vēlu iet gulēt, būs slikts laiks.

Rauna 33315

ja lietus sāk līt un vistas stāv pajumtē, tad lietus drīz pāries, bet ja viņas meklē barību, tad tik drīz nepāries.

Kroņa-Vircava 33317

Ja sausā laikā vistas peras pa smiltīm, tad līs lietus.

Lubāna 33344

Ja vistas purinās, tad būs vējains laiks.

Lubāna 33347

Ja pavasarī vistas ejot vēlu perēt, tad būšot vēls rudens.

Kroņa-Vircava 33338

Ja vistas agri cāļus atstāj, tad būs agrs rudens.

Lubāna 33343

Kad vistas kādas labības neēd, tad nākamā gadā tā labība nepadosies.

Lejasciems 33382

Vistas un sievietes

Tautas ticējumos vistu uzvedība paredz to, kā tuvākajā laikā uzvedīsies mājas sievietes. Diemžēl īpatnības vistu uzvedībā uz sliktu vien norāda. Gan šajos, gan citos ticējumos atsedzas kādas dziļas saistības, jo vistas sapņos vēstot nelaimi:

Ja sapnī redz nokautu vistu, tad mirs kāda tuvu stāvoša sieviete.

Rīga 33413

Vista sapnī nozīmē nelaimi.

Rīga 33414

Kur vistas plēšas, tur drīz sievietes ķīvēsies.

Plāņi 33377

Citi novērojumi vēl nepatīkamāki. Sevišķi slikta pazīme ir gara salma vilkšana:

Ja vistai salms spalvās ieķēries, tad izdzirdīs kur nomirušu.

Lubāna 33391

Ja vistai astē ieķeras vārpa, tad tai mājā kāds mirs.

Lubāna 33392

Ja vista salmu nes, tad mājā ugunsgrēks.

Grostona 33395

Ja pār bērna šūpuli pārlaiž vistu, lai tā arī šūpulī nebūtu, tad bērns vairs mierīgi negulēs.

Ludza 33400

Noslēdzot šo apakšnodaļu, jāpiebilst, ka ne jau vista ir slikts putns. Gluži otrādi, tas ir tikai labi, ka viņa rāda to slikto, kas var gadīties. Viņa tam pievērš uzmanību, lai tas nenotiktu.

Gaiļa dziesmai ir slikta nozīme, ja tā skan nelaikā. Daudzi ti­cējumi no visām Latvijas malām vēsta — ja gailis ap pusnakti dzied, tad kāds atkal mežā maldās (7781-7797).

Ja gailis dzied pusnaktī, tad drīzumā kāds mirs, jeb tanī mājā būs ugunsgrēks, jeb arī kāds maldās.

Plāņi 7814

Ja gailis no rīta pie istabas durvīm dzied, tad ciemiņi gaidāmi.

Lejasciems 7847

Profesors K. Straubergs grāmatā "Latviešu tautas paražas" (148. lpp.) apraksta neparastu gadījumu. Strādājot lauku mājās pie minētās grāmatas, viņš pārrakstījis ticējumu:

Kad gailis pēc saules 6 reizes dzied, tad veci cilvēki saka, ka kāds miris.

Profesors pierakstījis šo teikumu un dzird gaili 6 reizes dzie­dam. Viņš paskatās savā pulkstenī — tas rāda desmit minūtes pāri desmitiem. No rita pienāk ziņa mājas saimniecei, ka, zirga sasperts, miris viņas krustdēls, 35 gadu vecais Māris. Miris iepriekšējā va­karā ap pulksten desmitiem, tieši tai laikā, kad dziedāja gailis.

Profesors nebija māņticīgs, viņa darbi raksturojami kā ieturēti zinātniskā stilā. Tomēr šī gadījuma aprakstu nobeidz ar vārdiem, ko teikušas minētās mājas sievietes: "Netici, nu netici, ka ne Dieva, ne Velna nav pasaulē. Tas mv un nav tiesa; kad tas tā nebūtu, kā tad tas gailis vakarā zināja dziedāt."

Vēl pastāstīsim par citiem ar šo putnu saistītiem ticējumiem.

Ja gailis priekš pusnakts laktā dzied, tad jālūko, kādas tam kājas, ja aukstas, tad kāds mirs — ja siltas, tad mājā būs ugunsgrēks.

Taurene 7864

Ja sapnī redz sarkanu gaili, tad būs ugunsgrēks.

Jaungulbene 7905

Kad vista sāk dziedāt, tad tas nozīmē lielu nelaimi. Tādā gadījienā vistai vajag nocirst uz sliekšņa galvu, tad nelaimi novērš.

Rīga 33259

Lielo laikmetu iezvanītājs

Gailis nebūt nav tikai ikdienišķu ziņu nesējs. Mitoloģiskajās dainās Gaiļa dziesma var vēstīt arī par lielām labām pārmaiņām. Protams, ka šajās dainās nav runāts par mājputnu gaili, bet gan par kosmiska rakstura informācijas avotu.

Sudraboti gaiļi dzied Zeltupītes maliņā; Tie pacēla Dieva dēlus Saules meitu preciniekus.

FS 1802, 4075

Pavirši izlasot šis rindiņas, varētu likties, ka te aprakstīts Sau­les lēkts. Bet varbūt lasīsim vēlreiz. Vai tad gaiļa dziedāšana vistu kūtī var ietekmēt vai neietekmēt Saules lēkta norises?

Gribot negribot te jāatzīst, ka simbols Gailis ir lietots ļoti cie­nījamā nozīmē, kā jauno lielo laikmetu vēstītājs un būtisku pār­maiņu ierosinātājs. Ar šo simbolu pat nav domāti lielie zintnieki, bet gan lielās zīmes, kuras varēja izburtot tikai dižie burtnieki — zīmju gudrie tulki, kā sacīja Rūdolfs Blaumanis.

Gailis un ledus laikmets. Gailim, ko uzskatām par ikrīta mo­dinātāju, ir vēl kāda daudz senāka simbolika, kas saistāma ar ledus laikmeta izbeigšanos. Šī simbolika atspoguļota vairāku tautu teikās.

Japāņu valdošajā reliģijā — sintoismā — galvenā dievība ir debesīs spīdošā Saule — Amaterašu. Apbēdināta par cilvēku grē­kiem, Saule noslēpjas alā. Lai Sauli izvilinātu ārā, lai Zeme atkal būtu gaiša, zemākās dievības rīko varenu rituālu, ko ievada Gaiļa dziesma.