Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Vispirms pievērsīsimies šo notikumu fizikālajai pusei. Saules sistēma un arī pati Saule izveidojās no auksta mākoņa. Lai Saule sāktu spīdēt, to vajadzēja "aizdedzināt".

Nākošajā posmā līdzīgā kārtā vajadzēja ari "aizdedzināt" Zemi, t. i., palaist to enerģētiskā režīmā.

Mūsdienu zinātne vēl nevar pateikt, kāpēc sākās un kāpēc beidzās ledus laikmeti. Ģeologi izpētījuši, ka ledus laikmetu beigas bija straujas. Varbūt ari te notika kāda aizdedze. Atbilstoši caurvi­ju principam, kas valda visā Kosmosā, jādomā, ka šo aizdedzi vi­sos trijos gadījumos varēja izraisīt enerģētisks Viņsaules impulss, ko varēja dot jau minētie Dieva dēli.

Visos Latvijas novados saglabājusies daina par kādu dīvainu notikumu, proti, gaiļi ar dziedāšanu mēģina izsaukt gaismu, bet tas viņiem neizdodas, kaut ari viņi dzied visu nakti.

Gaisma aust tikai tad, kad notikumā iesaistās gaigala.

To, ka šajās dainās nebūt nav runa par mājputnu gaiļu dziedā­šanu un par ezerā dzīvojošām nirēj pīlēm, neapstrīdēs neviens. Tāpat nav šaubu, ka te nav runa ne par ikrita gaismas ausmu, par sezonas izmaiņām, bet par daudz dižākiem notikumiem.

Vispirms atzīmēsim, ka dainas vēsta par kādu kosmisko noti­kumu. Atļausimies to nosaukt par kosmisko diennakti, jo dainas vēsta gan par iepriekšējo dienu, vakaru un nakti.

Dziedi, dziedi tu, gailīt, Nebūs gaismas dažudien; Dziedās jūras gaigaliņas, Nāks gaismiņa zvērēdama.

Ltdz 11273 v3

Daina simbolos vēsta par tik seniem notikumiem Kosmosā, kam šobrīd vēl nav ne laika, ne telpas apzīmējuma. Piebildīsim, ka ezers simboliski nozīmē sievietes dzemdi vai vispār vietu, kur dzimst kas jauns. Tādēļ — ezera Gaigala, radītāja.

Visai iespējams, ka šo vēstījumu par tālu senatni svinīgi dzie­dāja lielajā tautas sanākšanās un gada svinamās dienās, tādā veidā saglabājot vissenākās ziņas. Jo, rūpīgi ieskatoties, vēstījumu veids ļoti piemērots rituālām darbībām.

Visapkārt gaiļi dzied, Nevar gaismas sagaidīt; Dziedās kara gaigalīte, Nāks gaismiņa mirdzēdama.

Ltdz 11275 vl

To, ka daina vēsta par citu Visuma daudzdimensiju enerģē­tisku telpu darbību, norāda arī simbols "Daugava":

Viņpus jūras, aiz Daugavas Sudraboti gaiļi dzied; Šai pusē atskanēja Sudrabota gaiguliņa.

Ltdz 11276

Mēs šīs nodaļas sākumā jau aprakstījām Saules sistēmas pa­laišanas secību. Pirms iet tālāk, mums nepieciešama papildu izziņa par jēdzienu, ko senie indieši dēvēja par Ritu.

Seno tautu mīti stāsta, ka pasauli vairākkārt piemeklējuši da­žādi posta laiki, kas to gandrīz pazudinājuši. Vairāku tautu teikas atzīmē nirējpīles, t. i., gaigalas lomu gan Zemes radīšanā, gan tās atjaunošanā pēc lielajiem plūdiem. Lūk, ko par to stāsta Laosas mīts.

Kad uz zemes bija savairojušies pārāk daudz cilvēku, debesu vald­nieks Po Thers uzsūtīja milzīgus plūdus. No tiem izglābās tikai divi cil­vēki — puisēns Kai un meitenīte Ke. Viņi izgreba lielu ķirbi un tur patvērās kā laivā. Viļņi ķirbi ar bērniem pacēla līdz pašām debesīm. Tur viņi satika debesu valdnieku un izlūdza no tā atstāt viņus dzīvus un saglabāt viņus visu laiku. Kad bērni kļuva pieauguši, sienāzītis ieteica viņiem apprecēties. Kai un Ke izauga septiņi dēli. Tie arī audzēja rīsus, bet zemkopību traucēja divi koki.

Milzu koks Va klāja visu pasauli, bet otrs Hai visu zemi. Brāļi tos nocirta, bet nu radās jauna nelaime. Debesīs sāka spīdēt deviņi Mēneši un astoņas Saules. Sākās tik drausmīgs karstums un sausums, ka saplaisāja ne tikai zeme, bet pušu plīsa arī bruņurupuču muguras.

Po Thers lika vistai noknābt spīdekļus. Bet tā nespēja, jo līdz tiem vajadzēja peldēt ūdenī. Tad to izdarīja pīle. Tā pīle izglāba pasauli.

Rita. Mūsdienās tas ir tikai sievietes vārds. Senindiešu Rig- vēdās tas izsaka vienu no lielajiem dabas likumiem — notikumu gaitas apriti, kustību pa spirāli — apļa kustību uz priekšu laikā. Rig- vēda vēsta, ka ritai pakļaujas ne tikai cilvēki, bet arī dievības. Vār­dam "rita" latviešu valodā ir trīs, savstarpēji saistīti tulkojumi — kustība, ceļš un likums. Daži valodnieki domā, ka vārds "rita" nācis no vēl senāka vārda "rito" — ritenis, aplis.

Vecajo padomēs, kas apsprieda sevišķi svarīgus jautājumus, tie sēdās aplī. Par to vēsta "Odiseja", par to liecina vecajo sanāk­šanu saistības ar jau minētajiem vārdiem.

Vēl vārdu "rita" saista ap zvaigžņu Zodiaka riteni, ar "Kos­misko dzirnavu riteni" un, ka zvaigžņu Zodiaka rats ir jau tiešā mītiskā saite ar senlatvju civilizācijas lielo zināšanu nesēju uz seno Grieķiju — dievību Letu.

"Rigvēdas" vārdu un jēdzienu "rita" saista ne tikai ar periodis­kiem notikumiem. "Rigvēdas" saka, ka viss Visums balstās uz ritu un pārvietojas saskaņā ar to. Rita radās reizē ar vielas radīšanu un noteica tās attīstību:

Liesmojošā karstumā piedzima

Likums, kas bija patiesība.

Tā tapa tumsa.

Un no viņas viļņojošs Okeāns. No Okeāna viļņiem Radās gads.

Kas sadalījās dienās un naktīs, Un valdnieks par visur esošo.

Šādā kārtībā seno indiešu viedie apraksta Visuma radīšanu. Tikai pēc tam radīja Sauli, Mēnesi, Zemi, gaisu un pašās beigās — gaismu.

Tātad, pašā sākumā bija karstums. Tā liesmu vērpetēs radās likums, kas bija patiesībā — rita.

Senie cilvēki to zināja pirms desmitiem tūkstošiem gadu. Bet, lūk, pie kādiem uzskatiem nonākuši zinātnieki pēdējā gadu des­mitā par Kosmosa sākumiem pirms 10-15 miljardiem gadu.

".. Šajā brīdī Visutns sastāvēja no elementārdaļiņu sastāvdaļām — kvarkiem, kas pēc 1/1000 000 sekundes apvienojās .. Ēras sākumā Visums bija ļoti karsts — ap 1000 miljardu grādu… " (Ilgonis Vilks. Astronomija vidusskolām. Rīga, 1996., 199. lpp.)

No "Rigvēdas" stāsta izriet, ka sākumā Saule bija tumša un gaismu nedeva. "Rigvēda" šo tumšo sauli sauc par Savitāru — iero­sinātāju, radošo. Savitārs ir Saules — Surjas tēvs. Savukārt Surja (Saule), nolaižoties aiz horizonta, atkal pārvēršas Savitārā. Savitārs noiet ceļu no rietumiem līdz austrumiem pa Viņu pasauli un tad atkal pārvēršas Surjā.

Te nu atkal salīdzināsim desmitiem tūkstošu gadu senās zinā­šanas ar tām, kas mūsdienu zinātnei vēl nebija zināmas pirms gadu simta.

Pie tā, ka Saule, kas sevi savāca lielum lielo daļu no aukstā kosmisko putekļu mākoņa, pēc kāda laika sakarsa un sāka izstarot gaismu, zinātne aizdomājās tikai 20. gs. beigās.

Tikai nedaudz agrāk, ap 17. gs. beigām, zinātne pamazām pie­ņēma domu, ka Zeme riņķo ap Sauli. Bet senās gudrības liecina par to, ka cilvēce pirms desmitiem tūkstošiem gadu jau zināja to, ko vēl neapzinās mūsdienu cilvēki.

Raugoties uz visu esību Savitārs pilda nolikto Viņš izstiepj roku pret visa esību Un pārvalda lielo ceļu.

Lielais ceļš — tā ir rita — Saules un Visuma lielās aprites likum­sakarības. Latvju dainās nav tiešā jēdziena "Rita", bet ļoti līdzīgu aprites palaišanas darbību veic Gaigala.

Vēl par pašu vārdu "rita". Tas skan jauki, un varbūt pat nācis no mūsu valodas. Bet var atrast vēl labāku vārdu. Latviešiem ir sens skaists vārds, kas mūsdienās jau aizmirsts — "noridāt", t. i., visu nolikt savās vietās. "Noridāt" ļoti skaisti sasaucas ar "ritu" — gan skaņu līdzībā, gan būtībā.

Zemes "aizdedzināšana"

Pēc Zemes radīšanas vajadzēja tai dot dzīvību. Šeit vispirms domāta pašas planētas Zemes dzīvība. Šim nolūkam vajadzēja radīt smalko enerģiju plūsmu tīklu. Par to runā daudzas citas dainas, mēs te pieminēsim tikai tās, kur piemin Gaigalu.