Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Mēs jau atzīmējām, ka lietuvieši pavasara ziedoņa laiku dēvē dzeguzes vārdā. Līdzīgos vārdos viņi sauc arī izbraukumus zaļu­mos un zaļumballes. Tas liek domāt, ka arī viņi senatnē dzeguzi uzskatīja par labdabīgu putnu. Ar tā vārdu saistāmi pavasara rituāli.

Skandināvu pasakā trešais tēva dēls Esbens nonācis troļļu kalpībā. Lai tiktu no tiem vaļā, Esbens kāpj kokā un kūko kā dze­guze. Tas nozīmē, ka pat pazemes iemītnieki klausa dzeguzei. Šī kūkošana Esbenam deva iespēju nosist ļauno trolli.

Ļoti augstu dzeguzi vērtē Dienvidrietumķīnā. Par šo putnu pārvērtās debesīs nonākušā valdnieka Du Jui dvēsele pēc viņa nāves Rietumu kalnos. Tas ir augstākais cieņas apliecinājums. Citā variantā Du Jui nonāk pūķa varā, kas viņu iesloga krātiņā. Tur valdnieks mirst, bet viņa dvēsele aizlido. Vēlāk par putnu pār­vēršas arī viņa sievas dvēsele.

Te nu ne pirmo un arī ne pēdējo reizi jāsaskata latvju un Āzi­jas kontinenta austrumu daļā dzīvojošo tautu līdzīgie uzskati tālā senatnē.

Dzeņu dzimtas putni ir kāpelētāji. Latvijā uzturas piecas dzeņu ģints sugas. Bieži sastopami ir dižraibais dzenis un mazais dzenis. No dzilnu ģints biežāk sastopama ir zaļā dzilna.

Visi šīs dzimtas putni (sauksim tos vienkārši par dzeņiem) apveltīti ar īsām, spēcīgām kājām, gariem spēcīgiem nagiem. Tiem ir īpatna elastīga aste, uz kuras viņi atspiežas, kamēr kaļ koku.

Dzenim piemīt pārsteidzoša izjūta apjēgt, kurā kokā ieme­tušies tārpi un kur tieši tos meklēt. Mūsuprāt, to dzenim saka priekšā pats koks. Arī maniem draugiem bijis gadījums, kad, ejot pa mežu, kāds koks lūdz nogriezties sāņus un noteiktā vietā tam atplēst mizu. Tur vienmēr atradies kāds kaitēklis.

Dzeņiem ir ļoti ass un ciets ķīļveida knābis. Knābim ir visai īpatns, triecienus mazinošs (amortizējošs) stiprinājums galvā, kas pēdējo pasarga no pārmērīgiem satricinājumiem. Ar savu knābi dzenis ik dienas kaļ kokā dobumus, lai meklētu tārpus vai kū- niņas. Tāpat dzenis izkaļ sev ligzdu.

īpatna ir dzeņa mēle. Tā ir visai gara, ar dzeloni galā. Uz tās dzenis uzdur dobumos atrastus tārpus. Mēle kustas speciālā mak­stī. Ievelkot mēli atpakaļ makstī, dzenis no mēles nolaiza visu, kas tai pieķēries. Dzeņa siekalas ir kā līme, tāpēc mēlei pielīp sīkie kukaiņi.

Parasti mēs pazīstam dzeņa tarkšķi — ātru knābja sitienu grupu, bezmaz kā ložmetēja kārtu. Ar šiem rībieniem viņš baida kukai­ņus, tad dodas koka otrā pusē lūkot, vai nav kāds izlīdis.

Bet dzeņiem ir arī dziesma. Tā skan kā skaļi saucieni — kik, kik, kik. Visbiežāk sastopamajam dižraibajam dzenim gan dziesma ir tikai sauciens — gik.

Dižraibais dzenis vairāk mīl skuju kokus. Dzilnas, savukārt, biežāk dzīvo lapu kokos. Tās sauciens — divdaļīga skaļš kjūk, kjūk, kjūk un klusāks juk, juk, juk. Kāzu dziesmā tīrs un skaļš glii, glū, glti, glūk, gliik, glūk, glūklūklūklūk. Pirmie balsieni stiepti, pārējie seko viens otram visai ātri.

Dzilnīši. Vēl piebildīsim, ka pa kokiem veikli kāpelē arī dzil- nīši. Tie ir mazi dziedātājputniņi, kas vairāk rada zīlēm un zvir­buļiem. Dzeņi prot kāpt tikai augšup, bet dzilnīši veikli tekalē pa stumbru, tārpus un kukaiņus meklēdami gan augšup, gan lejup. Aicinājuma dziesma — kluss cit, cit, cit.

Dzilna arī pieder pie dzeņu dzimtas. Tautas ticējumos dzilna ir pārmaiņu vēstnesis.

Melnā dzilna brīdina ganus, ka lopi zūd (6838). Vēl tās klie­dzienus saista ar laika maiņām. Kad tā bļauj vai pīkst, būs lietus (6838), (6839) vai atkusnis (6840). Ja tā klikšķina — gaidāmas salnas (6841).

Dzilna, tāpat kā dzenis, vēsta par aiziešanu vai nāvi.

Ja dzilnu dzirdēs saimniece, kura nebūs ēdusi, tad nebūs piena vasarā.

(6837)

Dzenis latvju garamantās

Dzenis sasaistāms ar tālu senatni, kad pēc ledus laikmeta mūsu zemē auga gandrīz tikai skuju koki.

Dzenīts kala visu mūžu Ievu tēvu dārziņā; Man nolūza tēva cirvis, Sausu egli dzenējot.

FS 1750, 3469 Ēvele

Latvju un citu tautu garamantu salīdzināšana liek domāt, ka senatnē dzenim bijusi daudz ievērojamāka loma, nekā pēdējos gadu simtos. Iespējams, ka viņš bija seno svētvietu koku "tēvu tēvu dārziņa" sargs. Par to mūs pārliecināja jau pārstāstītais ga­dījums senajā svētkalnā — Īles Zilajā kalnā, kuru pēdējos gadu simtos izmanto kā kapsētu.

Kaut arī citas ziņas zudušas, vēl mūsu tēvutēvi dzeni aplūkoja par neaizskaramu putnu, kuru nedrīkst šaut pat bada laikos. Arī šis noliegums ir tālu ziņu atspulgs.

Dzenis māju tuvumā. Dzenis ir klauvētājs. Klauvēšana māju tuvumā kā zīme saistāma ar gaidāmo nāves ierašanos. Tāpēc arī dzeni uzskata par pārmaiņu ziņnesi.

Jaunākajās garamantās dzeņa parādīšanās māju tuvumā nozīmē vai nu nāvi, vai mājas atstāšanu.

Kad slimnieks mājā un dzenis pie loga klauvē, tad slimnieks mirs.

6669 Kalncempji

Minētajos ticējumos dzeņa uzturēšanās pie mājas nozīmē gandrīz to pašu, ko dzeguzes kūkošana mājas tuvumā. Tomēr galvenokārt dzenis norāda uz pārmaiņām — vai nu kāzām vai jaunu dzīves vietu.

Ja dzenis ziemā kaļ mājas jumtu, tad mājas iemītniekiem nākošā pavasarī jāaiziet uz citu māju.

6670 Talsi

Šie piemēri vedina uz pārdrošu domu, ka vēl senākās gara mantās dzeņa darbība vēstījusi par pārmaiņām iecerētajos plānos visai plašā nozīmē. Ja medniekam uz medībām ejot, dzenis kokā kladzina, tad labāk atgriezties, t. i., ej mājās (Jaunlaicene).

Gaidāmais laiks

Ja dzenis ielaižas mājā vasaru, tad būs sausi laiki; ja ziemu — auksti.

6672 Gaujiena

Citu tautu mīti

Eiropas tautu mītos dzenim ierādīta ļoti cienījama vieta. Skan­dināvu mītos dzenis ir senas Saules dievības Heimdala putns. Heimdals ir ļoti īpatna dievība, kuru dzemdējušas deviņas māsas. Šīs māsas, mūsuprāt, simbolizē deviņas Saules sistēmas planētas. Visai līdzīgi latvju dainās Sauli simbolizē māsa, kurai ir deviņi brāļi, un šī doma šķiet senāka. To, ka Saules sistēmā ir deviņas pla­nētas, mūsdienu zinātnieki uzzināja tikai 20. gs. Bet senie cilvēki to zināja pirms gadu tūkstošiem

Nule minētās ziņas saistāmas ar vēl senāku mītu par Saules dievību, ko rada Saule un deviņas jūras māsas — viļņi. Heimdals varētu būt arī cilvēku pirmsenča Rīga pārveidojums. Minētās de­viņas Heimdala mātes — māsas simboliski ir deviņas Visuma daļas. Fiziskajā pasaulē ir deviņi grūtniecības mēneši, deviņi augļa pārveidojumi mātes ķermenī.

Heimdals ir gaišākā no senskandināvu dievībām, Visuma sargs, ko saista ar Piena ceļu, ar varavīksni. Dzenis kā Saules dievības Heimdala putns vienlaikus ir ari koku dvēsele un to sargs.

Ļoti spēcīgi dzenis parādās senās Romas mītos, kas noteikti ir jaunāki nekā skandināvu mīti. Būtībā romiešu mīti netieši vēlreiz apliecina dzeņa saistību ar pirmās dzīvības devēju — Lielās gais­mas avotu — Sauli. Dzenis kopā ar vilku māti apsarga Romas dibinātāju Romulu. Romiešu gaišreģi — auguri nākotnes notiku­mu zīlēšanai dzeni uzskatīja par ļoti vērtīgu putnu.

Vēl atzīmēsim, ka Romuls, dibinot Romu, vietu izvēlējās, pētot putnu uzvedību.

Dzenis bija senas meža dievības — Pika (no igauņu Puha — svēts) iemiesojums. Te nu līdzība starp skandināvu un romiešu uzskatiem ir pārsteidzoši vienāda. Arī Pika vārds šķiet saistāms ar jau minēto Rīgu. Vēlāk dzeni uzskatīja par vienu no kara dievības Marsa simboliem. Ta senatnē dzenis bija trīskārši svētais putns.