Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Šīs dainas virza uz domām par dzeguzes sasaitēm ar Aiz- Sauli. Tāpēc arī dzeguzei ir tik liela loma tālos pareģojumos. Vēl

jāatzīmē, ka vairāki ar dzeguzes darbību saistītie noliegumi pārsteidzoši līdzīgi Lielās dienas dainām.

Interesanti, ka japāņu mitoloģijā dzeguze ir putns, kas saistīts ar laika koordinātu, saistīts ar mirušo valstību. Dzeguzes hieroglifiskajā struktūrā ir divi nojēgumi: laiks un putns.

Dižā pareģe Dzeguze

Daļa dainu, vismaz zemākajā līmeni, stāsta par sievieti pareģi, kurai dots vārds Dzeguze.

Dzeguzīte, Dievredzīte Mana mūža licējiņa; Es apriebu ganīdama, Viņa skrēja tautiņās.

LD 9578

Par cilvēku-Dzeguzi stāsta arī pasaka-teika: tēvam bija trīs meitas, no kurām jaunāko apprecēja lels tuorps (pēc simbolikas domāts "zalktis"), kurš dzīvoja muižā jūras dibenā un bija "cīši skaists ķēniņa dēls" ("Latviešu pasakas un teikas", 4. sēj., A.425A, 10. var., 427. lpp.). Kad vecākās māsas aiz skaudības viņu nogalina, jaunākā māsa pārvēršas par dzeguzi.

Dzeguzīte gadus skaita, Kad būs jāiet tautiņās; Dzeguzīte, paragana, Savu mūžu neparedz.

V Bb 40, 456

Jā, pareģi paši savu likteni parasti nezina. Bet nākamā daina jau vēsta par to, ka mūsu senajām pareģēm — Dzeguzēm — svešo varu ļaunie ļaudis darīs savu.

Kūko, zelta dzeguzīte, Nekūkosi rītvakar: Nošaus tevi rītvakar Jūras malas zvejnieciņi.

LD 2443

Senču zintnieku veļi palīdz mums ari pēc tam, kad paši zint­nieki aizgājuši no šīs Saules.

Kūko, mana dzeguzīte, Zelta laipu laipodama; Kad pārlūza zelta laipa, Kūko niedres galiņā.

Z 1594, 21

Tomēr te jāpiebilst, ka dainas par dižo pareģi Dzeguzi var tul­kot arī augstākos līmeņos, piemēram,

Kūko, zelta dzeguzīte Sudrabiņa ozolā, Kam atstāji zaļo birzi Daugaviņas maliņā.

LD 2444

Zināšanu pagrimuma laiks. Vairākus miljonus gadu cilvēce pastāvēja, dzīvojot saskaņā ar dabu. Apmēram pirms astoņiem gadu tūkstošiem Tuvējos Austrumos radās jauna reliģija, kura cil­vēku pasludina par dabas valdnieku. Un, jo vairāk cilvēks sāk sevi sajust kā dabas valdnieku, jo mazāk viņš ieklausās dabā. Tikai 20. gs. kļuva skaidrs, ka šī filozofija cilvēci noveda gandriz līdz pašiznīcībai.

Tagad tikai varam skatīt vēl dažas seno zināšanu drumslas pēdējā gadu tūkstoša dokumentos.

Ta Einhorns 1627. gadā, apcerot putnu kliedzienus, vairs sa­skata tikai nelaimes. Krauklis un vārna pēc viņa domām vēstot par drauga nāvi vai kara bēdīgām sekām. Pūce, savukārt, ziņojot par mēri, nāvi, ugunsgrēku, dzeguze — cik gadu līdz nāvei. Šajā ziņā pārsvarā bija bailes no dabas.

Kaut arī zināšanas par dzeguzi stipri mazinājušās, vairāki ticē­jumi uzsver, ka dzeguzi nedrīkst mēdīt.

No palīdzības līdz nāves spriedumam. 21. gs. cilvēki, izdzir­dot kūkojam dzeguzi, apstājas un, viens uz otru skatoties, skaita gadus — cik vēl dzīvos. Dzeguzes ku-kū skaits viņiem ir it kā nāves spriedums — pēc tik un tik gadiem. Šādus uzskatus apstiprina daudzi pierakstīti ticējumi, piemēram,

Ja pirmo reizi dzeguzi dzirdot nav klāt ne maizes, nedz arī naudas, tad tanī pašā gadā jāmirst.

Skrunda. Aloja

Var būt arī tā: maize, kas dod spēku ir cilvēka enerģētiskais spēks, nauda folkloras simbolikā nozīmē informāciju, zināšanas. Tad šo ticējumu būtība ir jātulko šādi: ja cilvēks saņem nopietnu brīdinājumu, ka draud briesmas, bet viņam piemīt kārtīgs ener­ģētiskais spēks un pietiekošas zināšanas, tad viņš, pateicoties putna brīdinājumam, no šīm briesmām var izvairīties.

Latvju senākajās garamantās — dainās mēs dzeguzi gan sastopam kā pareģoni, bet ne jau nāves sprieduma noteicēju.

Var jau būt, ka jaunie ticējumi nemaz nav tik slikti. Jaunam cil­vēkam arī 30 kūkojieni liekas vēl tāli. Bet vecam cilvēkam tas ir gandrīz kā mūžīgas dzīves simbols.

Kūko, mana dzeguzīte, Zaļas birzes galiņā; Cik reizītes tu kūkoji, Tik gadiņus es dzīvošu.

Ltdz 11 248

Tomēr, ieskatoties senākās garamantās, iepazīstam dzeguzi ne tikai kā dzīves gala skaitītāju. Viņa var skaitīt arī citus laikus vai lielumus, ja jūs to palūdzat.

Bet, ja ejam vēl tālāk, tad vecākās garamantās var atrast vēl vienu un daudz nozīmīgāku — senāko un ari patieso dzeguzes tēlu. Ta ir brīnumputns, kas izpilda jūsu lūgumu. Protams, ja jūs mākat palūgt.

Ja dzeguzi redz kūkojam, tad kaut kas javelas, jo tad šis vēlējums piepildīsies.

6494 Alūksne

Jāsaprot gan tas, ka ne jau putns dzeguze izpilda. Bet ar senās pareģes Dzeguzes palīdzību jūs varējāt tikai saņemt ziņas par to, kas būs, un, kā savu likteni mainīt, t. i., vadīt.

Senākā slāņa garamantas paredzēja zināmas rituāla darbības, pavasarī pirmo reizi ieraugot vai izdzirdot kādu putnu. Gadu simtu un tūkstošu gaitā rituālās darbības izzūd, paliek tikai ticē­jumi. Vēlāk to vietā rodas māņticība. Samērā labi seno uzskatu nomaiņai var izsekot daudzos ticējumos par pirmo dzeguzes kū­košanas izdzirdēšanu pavasari.

Gan dainas, gan senākie ticējumi nesaskata dzeguzes kūko­šanā neko sliktu un iesaka izmantot šo kūkošanu, lai pēc rituālu darbību veikšanas uzdotu dzeguzei tos jautājumus, kas jūs interesē.

Kad dzeguze kur iemetas, tad meita apiet tai trīs reizes apkārt un saka: "Kūko man, dzegūzīt, cik ilgi vēl dzīvošu, kamēr puiši mani vedīs?" Ja nu pēc tam dzegūze kūko divreiz, tad vēl jāgaida divi gadi; ja pusotru reizi: kuku, ku, tad jāsēd vēl pusotra gada; bet ja nemaz nekūko, tad tai nekā no vīra.

6467

Dzeguze atbild tad, ja taujā. Šai ticējumā minētie vārdi atbilst dainas tekstam. Bet ticējuma otra daļa kropļota, jo viena kūkojiena vērtība pašam jāizvēlas kā skala. Parasti vērtība ir gads.

Kad dzeguze kokā kūkojusi, tad meitas gājušas deviņas reizes ap to koku un skaitījušas dzeguzes kūkošanu. Cik reizes dzeguze kūkojusi, pēc tik mēnešiem jeb gadiem meita izprecēta. Uz kuru pusi nu dzeguze aiz­laidusies, uz to pusi meita tikusi aizvesta.

6465

Te svarīgs ir rituālais deviņu reižu gājiens. Bet kūkojienus var izmantot arī citādi.

Kad pirmo reizi dzird dzeguzi, vajag trīs reizes piesist ar akmeni pie galvas, tad visu gadu galva nesāp.

6364 Valmiera

Ticējumos redzam norādi uz citu senu aizsardzības rituālu kūleni.

Ja pirmo reizi dzird dzeguzi kūkojam, tad trīs reizes jāmetas pār galvu; tad galva nesāpot.

6365 Nīca

Tātad secinām, ka bijuši savi noteikumi vai rituāli, kas jāveic pirmo reizi dzirdot dzeguzi. Un šie rituāli deva dažādas iespē­jas — vai nu veikt cerēto, vai ko uzzināt, vai atbrīvoties no slimības vai kādas ķezas.

Pirmo reizi dzirdot dzeguzi, varēja lūgt pildīt vēlēšanos un vairot to, kas jau ir, piem., maizi, naudu, bagātību klētī.

Kad sāk dzeguze kūkot, kas vēl to nav dzirdējis, vienmēr nēsā līdzi kabatā naudu, maizi jeb abus. Dzeguzei kūkojot, paskandina naudu vai parāda maizi. Cik reizes tā no vietas kūko, tik gadus vēl dzirdētājs dzīvos. Ja pirmo reizi dzird dzeguzi neapģērbies un bez naudas, tad tas ir slikti.

6389 Liepkalne

Kad dzeguzi pirmo reiz dzird kūkojam, tad jāiet aiz klēts un jāšķin­dina atslēgas. Kad tā dara, tad gadu būs pilna klēts bagātības.

6376 Snēpele

Tatad dzeguzei var lūgt gan pareģojumus, gan veselību un labklājību. Bet kā vienu, tā otru var cerēt tikai pēc rituāla — pēc deviņiem, vai vismaz trijiem gājieniem.

Ticējumi par mantas vairošanu, vai to sēklu vairošanu, kura jau jums ir auglības, t. i., maizes rādīšana, naudas žvadzināšana vai klēts atslēgas vicināšana, ir jau seno zināšanu norieta sākuma laika ticējumi. Senatnē rituāla noslēgumā vajadzēja būt zieda lik­šanai par pateicības zīmi.