Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Cīrulīti, mazputniņ Kur gulēji šo naksniņu?

— Vidū jūras uz ūdeņa, Zelta niedres galiņā.

Ltdz 11210

Šī ir nepārprotama norāde uz Sauli. Citās dainās tā nakti pa­vada jūrā, zelta niedres galā. Domājams, minētā "gulēšana" ir gaiš­redzības procesa daļa. Pēc grūtiem darbiem cilvēks zintnieks var atjaunot spēkus piemērotā svētvietā.

Aizvešana nebrīvē. Mēs iepazinām dainu kopu, kas raksturo Cīruli kā izcili spējīgu zintnieku. Diemžēl Cīruļa liktenis ir ne tikai līdzīgs Cielavas liktenim, bet vēl skumjāks par to. Cielava ir neat­karīga. Bet Cīrulis darbojas okupācijas apstākļos, viņam jāslēpjas. Bet zintnieks nevar vienlaikus strādāt un slēpties. Ja Cīruli pa­mana ceļa malā, t. i., darbā, tad sākas viņa traģēdija. Cīruli aizved tālu no dzimtenes, tur viņa spējas izmanto sveši kungi. Par to stāsta daudzas garās dainas. Ja dainu sākuma daļa aptuveni lī­dzīga, tad nobeigumā izskan divi galvenie virzieni. Vienā no tiem Cīruli kalpina un pēc tam, kā saka mūsdienās, izmet uz ielas. Otru dainu beigu daļās izstāstīti vairāki Cīruļa nogalināšanas veidi.

Dainās ļoti daudz simbolu, tāpēc iespējami arī citi tulkojumi. Šeit apskatīts tulkojums, kas, mūsuprāt, vislabāk atbilst Pokaiņu sistēmas sagraušanai.

Ņemot vērā gan lielo dainu daudzumu par Cīruļa izvešanu, gan to garumu, izvēlamies vienu pilnīgāku dainu par pamatva- riantu. Dalām to divās daļās. Pirmā vēsta par kopīgiem līdzīgiem darbiem gandrīz visās dainās, otra — par atšķirīgiem. Lūk, dainas pamatvarianta pirmā daļa:

Cīrulīti, mazputniņ, Nedzied ceļa maliņā: Rītā brauks lieli kungi, Ieņems tevi karietē, Aizvedīs Vāczemē; Tur tev liks pupas malt, Vara bungas rībināt; Tur tev liks malku cirst; Kad būs malka sacirstīta, Tad tev liks krāsnis kurt; Kad būs krāsne izkurēta, Tad tev liks ogles dzēst; Kad tu ogles nodzēsīsi, Tad tev liks bruņas kalt;

Kad tu bruņas iztaisīsi, Tad tev liks karā iet; Kad tu karu izdienēsi, Tad tev liks mājā nākt.

Tagad apskatīsim galvenās ziņas par dainā minētiem simbo­liem, uzrādot rindiņas numuru.

2. Ceļš. Mūsu garamantas ar simbolu ceļš, retāk apakšzemes ejas apzīmē enerģētiskās līnijas, kas savieno svētvietas. Parasti simbols ceļš attiecas uz lielajām transkontinentālajām līnijām. Piemēram, cauri Pokaiņiem iet līnijas, t. i., ceļi Ventspils-Pokaiņi-Jonišķis- Minska. Kā citu ceļu var nosaukt Munameģa kalnu Igaunijā (Bal­tijas augstākā vieta) — Cēsis-Bērze-īle-Klaipēda.

Ziemeļu-dienvidu virzienā iet līnija Pokaiņi-Apollona tempļi Grieķijā. Bet bez tam vārdam ceļš vēl ir viena nozīme — tas ir tau­tas dzīves ceļa apzīmējums.

Nedzied' ceļa maliņā. Citās dainās, "negul" vai "netup". Te, mū­suprāt, domāta tautas valdnieku, un it īpaši zintnieku, modrības zaudēšana. Te ir runa par kļūdu uzvedībā, kuras dēļ ne tikai bojā iet zintnieks viens pats, bet arī tautas labākā daļa. Zintnieku Cīruli sagūsta, viņš nonāk atkarībā no svešiem kungiem. Tie viņu izman­to un beigās fiziski vai garīgi nogalina.

5. Vāczeme. Ar šo vārdu nebūt nav domāta mūsdienu Vācija. Lielā daļā dainu ar simbolu Vāczeme domāta Viņ-Saule, veļu valsts. Tomēr šinī gadījumā domāta svešā zeme, no kuras neatgriežas, tāpēc tuviniekiem cilvēka došanās uz zemi, no kuras neatgriežas, pielīdzināma aiziešanai Viņ-Saulē.

Ceiruleiti, mazputneņ, Naguļ' ceļa maleņā: Reitu brauks leli kungi, Pajems tevi rūceņā;

Sajāmuši rūceņā, Nūvess tevi svešu zemi.

Ltdz 19586 V 4

7. "Pupas" malt. To, ka pupas neviens nemaļ, zina katrs. Parasti ar simbolu pupas saista Garo pupu, kas ieaug debesīs. Samaltai pu­pai taču nav nekādas vērtības un šādā gadījumā pupu malšana varētu būt to zintnieka spēju iznīcināšana, lai neļautu viņiem iz­rauties no verdzības.

8. Vara bungas rībināt. Jāņu dainās vara bungas sit Jānis. Iespē­jams, te domāta svētvietā paredzēta pasākuma sagatavošana.

9. Malku cirst. Līdzīgi kā uz akmeņa malku cirst, tā ir svētvietu akmeņu bioenerģētisko plūsmu aktivitātes celšanas sākuma darbība.

11. Krāšņu karsēšana. Svētvietas enerģētiskā darba režīma uz­turēšana.

14. Ogļu dzēšana — svētvietas miera režīma ieslēgšana. Minētās darbības patiešām salīdzināmas ar krāsns, apkures katla vai arī, ja labpatīk, automašīnas motora darbību. Bioenerģētisko plūsmu režīmu var konstatēt ar speciālu aparatūru. Daļa cilvēku to izjūt arī bez aparatūras. Piemēram, jums taču nevajag speciālu aparatūru, lai uzzinātu, vai krāsns kuras vai ne.

18. Bruņu kalšana — bioenerģētiskās aizsardzības sistēmas ra­dīšana. Mēs esam apskatījuši dainas pirmo daļu (mūsu pašu nosa­cīts dalījums). Vēl bez šī uzskata ir vairāki līdzīgi pirmās daļas vari­anti. Bet atbildēs uz otru daļu varianti dalās. Vienā variantu grupā Cīrulis tiek it kā atlaists mājās, otrā — tiek iznīcināts. Turpinām un nobeidzam sākto dainas variantu:

Kara kungi tev iedos

Divas zelta adatiņas.

Kur tu tās paglabāsi?

— Liepas celma galiņā.

— Kur palika liepas celms?

— Tas sadega smalkos pelnos.

— Kur palika smalkie pelni?

— Tos paņēma smalkais lietus.

— Kur palika smalkais lietus?

— Tas ieskrēja upītē.

— Kur palika tā upīte?

— To izdzēra melnie vērši.

— Kur palika melnie vērši?

— Tie aizgāja garu ceļu.

— Kur palika garais ceļš?

— Tas apauga zaļu mauru.

— Kur palika zaļais maurs?

— To noēda Dieva zoss.

— Kur palika Dieva zosis?

— Tā aizskrēja augstu mežu.

— Kur palika augstais mežs?

— To nocirta Dieva dēli.

— Kur palika Dieva dēli?

— Tie uzkāpa debesīs.

— Ko darīja debesīs?

— Tur tie ēda, tur tie dzēra Mīļās māsas (Māras?) kambarī, Mīļās māsas (Māras?) kambarī. Biķeriem spēlēdami, Biķeriem spēlēdami, Kauliņiem mētādami.

Ltdz 19567

Šis dainas daļa simbolu apskate būtu visai gara un nogurdi­noša. Mēs tikai īsumā atzīmēsim, ka divas zelta adatiņas varētu būt enerģētiski uzlādēti sīki priekšmeti, ko lieto dziedniecībā. Liel­dienu ticējumos runā par akmentiņiem, čiekuriņiem, skaidiņām. Dienvidamerikas šamaņi šādus priekšmetus sauc par cincakiem.

Bet, skatot citus variantus, pastāv vārdi — "viena adatiņa, kniepu adatiņas". Tas sadeg, Cīrulis paliek bez nekā. Iespējams vēl cits izskaidrojums. Adatiņa, kaut arī sīka, ir ar asmeni, respektīvi mazs duramais. Te varētu būt arī norāde, ka "svešie kungi" ir iede­vuši zavēšanas (melnās maģijas) iniciāciju, jo tālākie procesi, kas vairs nav atkarīgi no Cīruļa, ietver sevī negāciju un postu (ceļš aizaug ar zaļu mauru u.tml.). Visi tālākie notikumi iet savu gaitu, iet viņam garām.

Palaišana "brīvībā". Vēl labāk kā iepriekšējā variantā par Cī­ruļa kalpošanu svešā zemē vēsta sena daina:

Cīrulīti, mazputniņ, Negul' ceļa maliņā: Rītu brauks lieli kungi, Ieņems tevi karietē, Aizvedīs Vāczemē; Tur tev liks malku cirst, Visas krāsnis kurināt. Kad būs krāsnis kurinātas, Tad tev liks ūden' nest; Danests kad būs ūdentiņš, Liks tev braukt uz kalējiņ, Izkalt spožu lemestiņ, Izkalt spožu lemestiņ, Uzart visu tīrumiņ', Uzart visu tīrumiņ', Apsēt miezīšiem. Kad būs mieži izauguši, Liks tev savākt škūnītē, Liks tev savākt škūnītē, Riju sērst un izkult to. Kad būs rija izkulta, Braukt pie melder' cienīgā, Braukt pie melder' cienīgā, Graudus samalt iesalā, Pārbraukt mājās, izcepināt,