Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Bet tā tomēr nav bojāeja. Vēl arī mūsdienās putns dzeltenā cielava rāda ceļu tiem, kas nomaldījušies. Protams, putniņam seko tikai tie, kas apjēdz putna spējas rādīt ceļu. Pārējie maldās. Bet ja jau putns saņem Dieva Padomu ceļa rādīšanai, tad to var saņemt arī tie cilvēki, kuri pelnījuši Cielavas vārdu.

Cīruļu dziesmas dzirdējuši daudzi. Bet samērā maz ir to cil­vēku, kas jauko dziedātāju redzējuši. Tas ir mazs pelēks putniņš, iedzelteni pelēku vēderiņu. Šis ārēji it kā necilais putniņš ir viens no vislabākajiem dziedātājiem. Sevišķi skaisti viņa dziesmas skan saulainās pavasara dienās. Cīrulis tad dziedot ceļas augšup pa milzu spirāles vijumu, līdz kļūst pavisam neredzams. Dzirdamas tikai viņa dziesmas gaišās skaņas. Ilgi un gavilējoši, turklāt bez pārtraukuma skan tirili, tirili, tirili. Vai esat padomājuši, pa kuru laiku dziedātājs ievelk elpu?

Cīrulis debesu enerģētiskajā struktūrā prot atrast tādus punk­tus, no kuriem skaņa izplatās tālu uz visām pusēm. Kā gan citādi varētu skaidrot to, ka mazā putniņa dziesma pieskandina visu, ko tik redzam apkārt:

Cīrulītis augsti dzied Par visiem putniņiem; Gan zināja Meža māte, Kas katram piederēja.

Ltdz 11125

Cīrulis dziedāt iesāk agri no rīta, dzied visu dienu, dzied ari gandrīz visu nakti. Vienā reizē cīrulis dzied bez pārtraukuma kādu ceturtdaļstundu, tad pikē lejup. No kāda viņam zināma aug­stuma cīrulis krīt ar sakļautiem spārniem kā akmens, bet vēl ar­vien dziedot.

Jaukais dziedātājs atlido marta pirmajā pusē. Cīrulis viens no pirmajiem iedzied pavasari, dzied līdz Jāņiem, bet septembri vai oktobrī dodas uz Ziemeļāfriku.

Kārtības labad jāsaka, ka parasti cilvēki jūsmo par t. s. lauku cīruli. Vēl Latvijas silos un sausos meža izcirtumos dzīvo sila vai meža, ari vēja, cīrulis — villiņš. Arī viņš ir labs dziedātājs. Dziesma skan nedaudz atšķirīgi, vairākkārt no vietas atskaņotiem balsie­niem — dirli-liill-ill-didl-dadidl. Atšķirībā no lauka cīruļa, šī dziesma jau ir ar pauzēm.

Bez tam vēl retumis Latvijā parādās cekulainais cīrulis, samērā kluss putniņš, nebaidās no cilvēkiem.

Kā tautā tulko cīruļa dziesmu

Cīrulis dzied šādu dziesmu: "Tīri vīri, visi vīri, ne poda kāris, ne uguni kūris, ne kažauka lāpījis."

4721. Rauna

Cīrulis dziedot: Manam tēvam pulku svīķurbu, svīķurbu!

4724. Smiltene ■

Ja par šiem skaidrojumiem varētu arī pasmaidīt, tad sekojošie jau izraisa visai nopietnas pārdomas.

Cīrulis dziedot tā: "Lērums, lērums, kāts izkrita, kāts izkrita, jāiet Dievam dzirnav' kalt, dzirnav' kalt!"

4725. Smiltene

Kad ceiruls pavasarā īsarūn bolts, tad byus gars pavasars, bet ja palāks, tad eiss.

4720. Vārkava

Kam veltīta cīruļa dziesma?

Mēs apskatījām cīruļa pārsteidzošās spējas — ceturtdaļstundu dziedāt bez elpas ievilkšanas. Pie tam cīrulis dzied tik augstu gaisā, kur nav ne mušu, ne odu, ne citu kukaiņu. Tātad nepār­trauktā cīruļa dziesma nav savienojama ar barības iegūšanu. Tā nav ari saistāma ar sievas meklēšanu, jo cīrulis dzied laikā, kad ģimenes jau nodibinātas. Pavisam maz ticams, ka dziesma domāta, lai apliecinātu savu teritoriju un atbaidītu no tās citus cīruļus. Dziedāšana taču turpinās ari tajā laikā, kad zeme jau sadalīta. Tātad, jāmeklē kādi citi skaidrojumi, kas diez vai saistīti ar sadzīvi.

Bet dabā nekas nenotiek tāpat vien. Iespējams, ka cīruļa radī­tās gaisa svārstības nāk par labu visai Zemei, jo sekmē visu būtņu pavasara atmodu. Varbūt tā labāk pērējas olas. Tā kā šis izteikums skan neparasti, atļausimies salīdzināt topošo cīruli ar cilvēka bērnu.

Mūsdienu ārsti nākuši pie slēdziena, ka vecākiem ieteicams sarunāties ar mazulīti, kas vēl guļ mātes miesās, un tam dziedāt. Tad dzimušais bērns attīstās labāk. Kāpēc gan to nevarētu darīt cīrulis vēl neizperētajās oliņās gulošajiem cālēniem?

Tomēr daudzās cīrulim veltītās dainas liek paraudzīties vēl dziļāk. Katrai radībai bez savas pastāvēšanas un sugas turpināša­nas noteikts vēl ari kāds cits uzdevums visai kopējai dabas saska­ņai. Tāpēc sugas pastāvēšana un turpināšana nav uzskatāma par pašmērķi, bet gan līdzekli lielāku uzdevumu veikšanai. Latvju garamantas rāda, ka mūsu senči šīs lielās kopsakarības apjēdza itin labi.

Gaidāmais laiks. Cīrulim veltīts neparasti daudz latvju tautas garamantu. Tomēr to starpā tikpat kā nav tādu, kas saistāmas ar ikdienišķiem saimnieciska vai sadzīves rakstura vērojumiem. Ticējumi par cīruļa ierašanos visās Vidzemes un Latgales malās norāda uz tādām putna īpašībām, kas nav skaidrojamas tikai kā nejaušas sakritības:

Ja cīruļi pčc atnākšanas atrod sniegu, tad vēl tikpat daudz sniega uznāks, cik bijis.

4738. Veclaicene

Ja cīrulis sāk dziedāt jaunā mēnesī, tad būs auksts pavasaris; ja tas sāk vecā mēnesī, tad silts pavasaris.

4733. Jaunroze

Ja cīrulis dzied augstu gaisā, būs labs laiks. (4757-4760)

Uz lietu cīrulis tikai nočirkstas un ir tāds bailīgs. (4761)

Vēstījumi no aizvēstures

Daudzās, visai neparastās dainas vēsta par zintnieku Cīruli. Ziņas saglabājušās visai nozīmīgas un veido sakarīgu un secīgu vēstījumu no dziļas aizvēstures. Vēl redzēsim, kā viens otru papil­dina dainu vēstījumi, kur minēta Cielava, Cīrulis, Bezdelīga un citi par Putniem dēvētie zintnieki, veidojot lielisku vienotu seno vēstījumu kopu. Diemžēl gadu tūkstošu gaitā daļa vēstījumu zudusi, daļa kropļota un bojāta. Tāpēc nebūs viegli atjaunot vēstījumu veidā, kuru nevarētu apstrīdēt.

Lai tuvotos senā vēstījuma būtībai, rūpīgi jāpēta brīnumainā kārtā saglabātās senbaltu civilizācijas svētvietas. Tikai pēc šīs izpētes, salīdzinot atlikušo un kropļoto dainu daļas ar citiem sena­jiem vēstījumiem, tostarp Cielavas dainām, Jāņu dainām un kos­misko dzirnavu dainām, var radīt apmierinošus tuvinājumus iespējamam vēstījumam.

Par Cīruļa dzīvi un darbiem saglabājies neparasti daudz dainu. To dziedājumi lielā mērā cits citu atkārto. Kaut arī tiešie atkārtojumi šeit nav pārpublicēti, netieši un savstarpēji līdzīgu tekstu skaits vēl arvien ir liels. Tomēr tajos gadījumos, kad daina satur arī jaunas papildu ziņas, nācās to iekļaut. Tā šī nodaļa iznākusi visai kupla.

Dainas par zintnieku Cīruli dalāmas trīs kopās:

a) vispārējās ziņas par Cīruli;

b) Kāzas ar Cielavu;

c) Cīrulis nebrīvē.

Sevišķi jāuzsver, ka plašāks vēstījums par Cīruli rodams tikai latvju dainās, tāpēc Cīrulis jāuzskata par tālās senatnes nacionālo varoni. Liekas, ka tieši ar to skaidrojama īpatnība, kur slavēti Cī­ruļa darbi, pielīdzinot šo zintnieku vai pašai Saulei.

Citu tautu garamantās cīrulis tikpat kā nav pieminēts.

Ari Cīruļa dainas atspoguļo aizvēstures notikumus vairākos lī­meņos. Ari šeit runa nebūt nav par kādu vienu, varbūt pat sevišķi izcilu zintnieku, bet par senas, augstas civilizācijas viedo vecajo kārtas iznīcināšanu, kas ievada gadu tūkstošiem ilgu mūsu tautas traģēdiju.

Daļa no vēstījuma par Cīruli, piemēram, apraksts par kāzām ar Cielavu un it īpaši Kannas sadauzīšana, satur ziņas par kosmiska rakstura notikumiem un Dieva dēla darbiem.

Vārda Cīrulis skaidrojums. Šis vārds ir ne mazāk sens kā jau skaidrotais vārds Cielava. Tieši tāda pati nozīme ir šī vārda pir­majai zilbei — "ci" — dzīvību dodošā enerģija.