Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Citu tautu mīti

Arī citas tautas bezdelīgai piešķīra sevišķu lomu. Tā, piemē­ram, Ķīnā par pavasara sākumu uzskata bezdelīgu atgriešanos. Un to aizlidošanu uzskata par rudens sākumu.

Vēl lielāku cieņu bezdelīgām veltīja ķelti. Viņi bezdelīgu parā­dīšanos saistīja ar Zemes apaugļošanu, pēc kuras sāk augt zāle, zelt asni, puķes, graudaugi. Līdzīgās domās bija arī citas senās Ziemeļeiropas tautas.

Te nu sāk iezīmēties saistība starp apskatītajām teikām un mī­tiem. Gan uguns atnešanu, gan slēpšanos ziemā zem ūdens, gan auglības izpausmes norāda uz bezdelīgas mītisko sasaisti ar Saules gaitu. Saule ir mūsu mīļā uguns, kas nes auglību.

Bezdelīga pieminēta vairākos Āzijas tautu solārajos mītos, piemēram, par brīnumputnu Fen-Huan, kā arī burvju mednieku Erhij-Mergeu, kurš, šaujot uz Sauli, trāpījis bezdelīgas astē, izrāvis tai robu. Šo teiku zemteksti tuvi iepriekšminētajiem latvju ticē­jumiem un tie liek domāt, ka senatnē bezdelīga kulta pasākumos bijusi visai tuvā saistībā ar Sauli.

Tomēr, ja padomā, tad bezdelīgas saistība ar Sauli, uguni un auglību ietver sevi vēl kādas citas daudz senākas ziņas. Pavasarī taču atlido un rudenī aizlido visi gājputni. Jābūt vēl kādam dziļā­kam iemeslam, kas saistāms ar bezdelīgas vārdu vai kādu jau sen aizmirstu kultūrvaroņa vārdu.

Vairāki apsvērumi liek domāt, ka Bezdelīgu kā zintnieces vār­du izmantojušas tikai sevišķi izcilas sievietes. Maiju leģenda vēsta par dievieti zīlnieci ar bezdelīgas kājām Telpusenu (salīdziniet ar bezdelīgas vārdu igauņu valodā — pēsuke). Visai dziļi zemteksti ir ķīniešu mītam par teiksmainās valsts Di-Ku valdnieci Czendi, kura dzīvojusi deviņstāvu tornī. Viņa kļuvusi grūta, apēdot brinumbez- delīgas olu. Viņas dēla Se, Son dinastijas ciltstēva vārdā ieskanas senie Saules vārdi Fen, Sen, Sun, San u.tml.

Sengrieķu teikā Heldonu, kuru bija apkaunojis tā māsas vīrs, dievi pārvērta par bezdelīgu. Rietumindonēzijā, Sumatras salas tautu mitoloģiskajos priekšstatos bezdelīga bija pasaules radītāja.

No visa teiktā izriet, ka kādos ļoti senos laikos visā pasaulē bezdelīga mītos un kulta tradīcijās vērtēta ļoti augstu kā Zemes auglības cikla sākuma vēstnesis.

Mazā, bet drosmīgā cielaviņa izpelnījusies lielu ievērību latvju garamantās, īpaši dainās un ticējumos. Dainas galvenokārt runā par dzelteno cielavu, kura mīt ūdeņu tuvumā mitrās pļavās, ga­nībās un zāļu purvos. Turpretī ticējumi attiecas uz balto cielavu, kas dzīvo cilvēka mītņu tuvumā.

Vagas jeb Baltā cielava. Patiesībā balta tai ir tikai piere, daļa kakla, krūtis, pavēdere, bet galvenokārt tā ir melna. Cielava ir dar­bīgs putns ar interesantām un piemīlīgām kustībām. Tā parasti iet soļiem, apdomīgu gaitu. Ikkatru soli tā pavada ar galvas klanīšanu un astes cilāšanu. Staigā pakaļ arājam pa vagu, no tā arī viņas vārds.

Putna aicinājums skan — civi vai cizis jeb čiuvis.

Dzeltenā cielava. To dēvē arī par pļavas cielavu. Tai ir olīvzaļa mugura un koši dzeltens vēderiņš. Tās aicinājums skan psijip, psi- jip un srīsvi.

Cielava ligzdas veido ūdens tuvumā, dažkārt arī zem tiltiem.

Dzeltenā cielava dažkārt uzņemas ceļveža lomu tiem, kas apmaldījušies mežā vai uz ūdens. Ja nezināt ceļu un jums pēkšņi pāri galvai pārlaižas cielava, tad sekojiet tai. Parasti viņa kādu gabalu lido taisni uz priekšu, līdz pārliecinās, ka jūs ar acīm tai se­kojat. Tad cielava pēkšņi pagriežas un šajā jaunajā virzienā nozūd mežā vai niedrēs, uz ezera. Rūpīgi ievērojiet virzienu un droši dodieties cielavai nopakaļ. Jūs ne tikai nonāksiet uz ceļa, bet vēl vairāk — tieši uz tā ceļa, kas ved jūs mājup vai uz iecerēto mērķi.

Mūsu valoda ir apbrīnojama tai ziņā, ka katrs senais vārds ir rūpīgi pārdomāts un apsvērts, norāda uz pašu visdziļāko būtību. Neapšaubāmi, ka tik cienījams vārds kā cielava nevarēja rasties tikai kā vienkāršs skaņu salikums. Šķiet, tas varētu būt saistāms ar trim skaņām — "ci", "el", "ava".

Pirmā skaņa ci atbilst pašas dzīvības dodošās enerģijas vār­dam — āzi. Šī skaņa sadzirdama tādos vārdos kā dzīve, dzimt, dzīvība, dzimta, dzimtene.

Otrā skaņa el ir senas dievības vārds, kuru pazina visā pa­saulē. To zināja ne tikai Latvijā, bet arī Āfrikā un Tuvajos Austru­mos. Visilgāk šo dievību pielūdza ebreji, jo Jēzus Kristus to vēl piesauca mirstot (Mateja ev. 27, 46).

Trešā skaņa ava tiešā tulkojumā būtu "ūdens". Bet te, šķiet, jāmeklē cita līdzīga skaņa latīņu valodā aie , t. i., sveiciens-. Tātad vārdu cielava varētu tulkot tā — sveicu svēto, dievišķo spēku, kas dod dzīvību. Protams, gan mazais putniņš, gan sieviete gaišreģe ir tikai Dieva gudrības paudēji.

Cielava ir viens no pirmajiem putniem, kas pavasarī atgriežas. Cielavai bija sevišķa loma nākotnes noteikšanā. Visai liels ticējumu skaits vēsta, kā tulkot pirmo cielavas redzējumu. Nevienam citam putnam šai ziņā nav pievērsta tik liela uzmanība kā cielavai. Te nozīme gan vietai, kur viņu redz, gan no kuras puses redz. Tāpēc šķiet, ka laba daļa šo ticējumu nav tikai vērojumi vien, bet ir kāda nozīmīga vēstījuma atlūzas.

Pēc žiglās cielavas izturēšanās zīlēja savu dzīvi šai gadā:

Ja cielavu pavasarī redz laižamies, tad tai gadā būs čakls; bet ja redzam stāvam, tad būs slinks.

4436. Talsi

Ja jauni ļaudis pirmo reizi pavasarī redz divas cielaviņas, tad tanī vasarā apprecēsies.

4437. Skujene

Visās Latvijas malās pastāvēja samērā līdzīgi ticējumi, kas saistīja veiksmi laukkopībā un lopkopībā ar to, kur pirmo reizi cielava ieraudzīta.

Ja saimnieks pirmo reiz pavasarī redz cielaviņu uz jumta, kokā jeb gaisā, tad viņam būs gari lini; ja saimniece to redz pie ūdens, tad govis dos daudz piena.

4447. Rūjiena, Rauna

Cielava uz ūdens. Cielavas atrašanās vieta norāda uz sausu vai slapju vasaru. Jā, ja vasara slapja, tad piena daudz, bet tas traucē laukkopību.

Ja cielaviņu pirmo reiz redz uz ūdens, tad būs bagāts gads.

4440. Priekule

Ja cielaviņu redz pirmo reiz uz sauszemes, tad būs vājš, tukšs gads.

4441. Priekule

Cielava augstākā vietā. Augsta cielavas apmešanās vieta nozīmē sausu gadu. Tomēr svarīgi, kurā vietā tā redzēta.

Ja pirmo reizi pavasarī redz cielaviņu, tad vajag ievērot, vai tā ir augstu kokā, jeb zemē ūdens tuvumā. Ja redz kokā, tad nabadzība, ja zemē pie ūdens, tad bagātība saimniecībā.

4442. Lubāna

Cielava un linkopība. Kopš seniem laikiem Latvijas lini bija viena no nozīmīgākajām eksportprecēm. Spriežot pēc pierakstu daudzuma, linkopji galvenokārt uzticējās tam, ko rāda cielava.

Vēl ievērojiet, ka daļa t. s. ticējumu patiesībā ir pamācības, ko darīt.

Ja cielavu pavasarī redz pirmo reizi uz jumta — lini nepadosies, kad mieta galā — augs taisni, kad zemē — lini sakritīs veldrē.

4482. Embūte

Ja pavasarī cielavu redz pirmo reiz kaut kur augstāk uz kāda koka uzlaidušos, būs gari lini.

4462. Priekule

Ja linu cielavu ierauga pirmo reizi augstākā vietā, tad jāsēj lini kalnā, bet ja zemā, tad ielejā.

4491. Alsunga

Te gan jāpiebilst, ka daļa šo ticējumu uzskatāmi par simbolu valodā izteiktiem vēstījumiem. Tie stāsta par zintnieces Cielavas darbību. Jo dūšīgāk tā darbosies svētvietās, jo garākas plūsmu līnijas tā ierosinās, jo labāka raža un auglība gaidāma rudenī. Simbols lini saistāms ar vārdu līnija (angļu line).