Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Pēdējo gadu tūkstošu gaitā, mainoties reliģiskiem uzskatiem, balodim atstātas vairs tikai pašas vienkāršākās garīgās darbības. Līdz ar to auglības nesēja simbols stipri primitivizēts, pat vulgari- zēts. Tas pagrimis līdz faila simbolam.

Daži pētnieki domā, ka balodis ļoti tālā senatnē simbolizējis faila nestās dzīvības sēklas. Uz šī simbola senumu norāda arī ļoti plašā simbola izplatība. Simbola variants — pārvēršanās sievietē (auglīgā zeme), kā arī šķietami visai atšķirīgo teiku sakritība zem­tekstos.

Balodis palīdz čečenu-ingušu varonim Solsam atnest viņam ūdeni.

Jau kā samērā jaunu tradīciju varam uzskatīt baložu upurē­šanu auglību simbolizējošai falliskai kulta dievībai Priapam. Pie šīs pašas nozīmes kulta ceremonijām, šķiet, jāpieskaita dramatiskā situācija no argonautu brauciena. Lai tiktu cauri Simplegodes klin­tīm, kuras sakļāvās un saspieda ikvienu kuģi, argonauti pielietoja viltību — vispirms izlaida cauri balodi. Tas izlidoja tik strauji, ka zaudēja tikai astes spalvas, tūlīt pēc tam, kamēr klintis vērās vaļā, tām izbraukt cauri paguva arī argonauti.

Senākajās bizantiešu svētbildēs balodis simbolizē Trīsvienības Svēto garu. Ņemot vērā iepriekšminēto, rodas loģisks secinājums, ka Jaunava Marija pēc Svētā Gara apciemojuma top grūta.

Rietumpolinēzijas tautu mītos balodis ir miera nesējs un dievu gribas paudējs. Pirms 40 gadiem, iespējams, Polinēzijas mītu iespaidā, franču gleznotājs Pablo Pikaso uzzīmēja emblēmu Miera kustībai ar balodi. Patiesībā balodis nebūt nav rāms putns, var būt arī ļoti nežēlīgs. Bet nu šis simbols kļuvis populārs. Ta baltie cilvēki pārņēmuši polinēziešu simboliku kā pašu jaunāko sa­sniegumu.

Pārdomas izraisa tautas garamantas par bezdelīgu un tās darbību. Zināmi gan daudzi ticējumi, gan teikas, bet nav pašu senāko garamantu — dainu. Varbūt, ka bezdelīga par cilvēku draugu kļuvusi tikai pēdējos gadu tūkstošos.

Nav saskaitāmi tie tūkstoši kukaiņu, ko bezdelīgas noķer katru dienu. Ta viņas atvieglo dzīvi gan cilvēkiem, gan mājlopiem.

Žiglā un čaklā, mušu, odu un dunduru ķērāja pēdējos gadu tūkstošos savas ligzdas veido ēku pažobelēs un pie sijām. Agrāk pat gadījās, ka viena otra bezdelīga savu ligzdu ierīkoja mājas iekšienē.

Ligzdu bezdelīga lipina vietā, kur nevar piekļūt kaķis. Būves sākums ir grūts. Līmējot vienu dubļu piciņu pie otras ar līmveida siekalām un stiprinot konstrukciju ar salmu stiebriem, top brīnum­darbs. Parasti jau lipināšanas laikā bezdelīgai nav kur nostāties. Bei­gās izveidojas ligzda, kas salīdzināma ar trim ceturtdaļām tukšas lodes.

Vēl rakstos atrodams kāds jau aizmirsts bezdelīgas vārds — bezniks, bet Kuršu kāpās teica — blezdingi.

Parasti bezdelīgas laidelējas pa sētu un jautri vidžina. Bet tās nebūt nav vienīgās bezdelīgas valodas skaņas.

Aicinājuma sauciens ir vid vide vid. Brīdinot vai arī izbīlī bezdelīga sauc: devilik, devilik.

Ja bezdelīga ierauga tuvojamies savu niknāko ienaidnieku — bezdelīgu vanagus — viņa sauc brīdinājuma crri, crri vai arī līdzīgi kā čurkste sauc cri livid, cri livid. Bet citus ienaidniekus pavadot, nošņācās cissīt, cissīt\

Bezdelīga dzied šādu dziesmu: "Kamēr māte viesus vada, tikmēr bērni gaļu cep. Iztek tauki ugunī, vidžu vidžu čirks!"

1950. Ikšķile

Bezdelīga saka: " Gani pulka ēd, gani pulka ēd, pārdzīdami ēd, aiz­dzīdami ēd, vēl maizi ņem līdz."

1956. Rīga

Bezdelīga, pavasari atlaidusies, dzied: "Rudeni aizgāju, atstāju pilnu klēti rudzu, miežu, pavasari atnācu — tukšs."

1957. Vecgulbene

Bezdelīgas šņākšana. Daudzi radījumi savu neapmierinātību, satraukumu, dusmas izsaka šņākšanā, kas ari ir brīdinājums. Šādās reizēs šņāc čūskas, kaķi, šņāc arī cilvēki un pat putni.

Ja bezdelīgas lido zemu, tad tai pašā dienā gaidāms lietus. Patiesībā te īstais iemesls ir mušas un odi, kuri, tuvojoties lietum, lido zemāk, nekā parasts.

ja bezdelīgas laižas virs ūdens, tad lietus būs ilgs.

2054. Rāmuļi

Vēl novērots, ka:

Bezdelīgas čirkst, lietus būs.

2056. Jelgava

Ja bezdelīgas dzied, — būs labs laiks.

2026. Lubāna

Ja bezdelīgas un citi putni zemu virs ūdens lido, tad zivis turas pie virsmas, ja augstu, tad zivis dziļumā.

2069. Vidzeme

Bezdelīga ir laimes putns. Tajās mājās, kur bezdelīgas dzīvo, nesper pērkons un cilvēki dzīvo laimīgi. Lūk, kā to apliecina dažā­das vēstis, visvairāk no Vidzemes:

Ja mājā dzīvo bezdelīgas, tad mājas ļaudīm labi klājas.

1973. Zilupe

Mājās, kur bezdelīgas savus perēkļus taisa, pērkons nesper.

1975. Skujene

Te gan jāpiebilst, ka otrs putns, kura apmešanās liecina, ka pērkons nespers, ir stārķis.

Par to, kā mūsu vectēvi mīlējuši bezdelīgas, liecina sekojošas paražas par bezdelīgu sagaidīšanu pavasarī. Neviens cits putns netiek tā gaidīts kā bezdelīga. Un to apliecina ziņas no visām Lat­vijas malām. Rūpīgāk ieskatoties, redzam, ka daļa ticējumu vēsta par seniem pavasara sagaidīšanas rituāliem.

Kad bezdelīgas pirmo reizi parādās uz jumta pavasarī, tad ļaudis sāk gulēt dienasvidu.

1963. Skrunda

Kad bezdelīga pārskrējusi, tad dod launagu.

1964. Nīca

Jāpiezīmē, ka līdzīgi launagu saistīja arī ar dzērvēm.

Bezdelīgu saudzēšana. Mūsu senči pret dabu izturējās ar lielu cieņu. Sevišķi saudzējami putni bija bezdelīgas, jo uzskatīja, ka viņu ligzdu postīšana nes lielu nelaimi.

Kad bezdelīgām ligzdas izposta, tad mājas deg.

1979. Džūkste

Arī bērnus visādi baidīja, lai tie blēņojoties neizposta bezde­līgu ligzdas.

Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, bet pirms gadiem desmit man stāstīja skumju notikumu netālu no Cēsīm. Tai pavasarī bez­delīgas nebija atgriezušās un visu vasaru neviena bezdelīga mājās neielidoja. Rudenī mājas nodega. Laba zīme ir bezdelīgu atlai­šanās, kad tā ierodas pie loga rūts:

Ja bezdelīgas agri atlaižas, tad būs laimīgs gads.

1997. Asūne

Bezdelīga latvju garamantās

Senatnē bezdelīgai ļaužu uzskatos un garamantās bijusi izcila vieta. Bet, diemžēl, no šīm ziņām pārpalikušās tikai vājas, tik tikko samanāmas atblāzmas. Saglabāta visai dīvaina ticējumu grupa, ka daļa bezdelīgu ziemā paliekot mūsu ūdeņos. Būtībā tie nemaz nav ticējumi, bet gan senu mītu atskaņas:

Bezdelīgas ap rudens laiku pazūd, viena otrai deguntiņā ieķērusies kā virknītē, apslīcinās ezerā jeb citā dziļā upē, pavasarī uzmostas, nāk priekšā un dzīvo cauru vasaru.

2061. G. Mancelis

Patiesībā bezdelīgas ir čaklas lidotājas un aizlido tālāk par ci­tiem mūsu gājputniem. Dažas bezdelīgas nonāk pat Āfrikas dien­vidos pie Labās cerības raga, t. i., viņas nolido ap desmit tūksto­šiem kilometru.

Taisnības labad jāpiebilst kāda maz zināma ziņa, ka laiku pa laikam kalnu aizās vai citās klusās vietās atrasti sīkie putni, kas atra­dušies tādā kā ziemas miegā. Iztraucēti no šī miega, viņi aizlido. Tāpēc nevar pilnīgi izslēgt domu, ka senāk daži sīkie putni pie mums gulēja ziemas miegu tāpat kā to dara lāči, āpši u. c. zīdītāji.

Protams, ka bezdelīgas niršana upē ir simbols, jo senatnē bez­delīgas saistītas ar Sauli un auglību. Bet sazināties domās ar savu iemīļoto bezdelīgu varat arī tad, ja tā ziemo Āfrikā.

Teikās un pasakās žiglā bezdelīga debesīs esot nozagusi uguni priekš cilvēkiem. Tāpēc tai astē robs. Saliekot kopā visas garamantas par bezdelīgu, gūstam ieskatu kāda sena vēstījuma tekstā, kas varēja attiekties uz iepriekšējiem ledus laikmetiem. Pa­sakā par Kurbadu bezdelīgas paziņoja par tuvākajā stundā gai­dāmo cīņu iznākumu. Kopumā tas liek domāt, ka vēl pirms gadu simtiem dažām pareģēm bija vārds Bezdelīga.