Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Senindiešu valdnieki veidoja kulta celtnes ar skatu uz austru­miem, t. i., pret lecošo Sauli. Tajā trīs rituālās ugunis, kur A malā atrodas altāris ar rituāla uguni, kam putna forma. Tā centrā — zemes naba (paša vidus simbols).

Rigvēda (1 135,8., X 97,5) min divus putnus t. s. pasaules kokā. Tie simbolizē gan dienu un nakti, gan mijiedarbības pretēji lādētos polus plašākā nozīmē. Rigvēdā stāstīts, ka putni pa debess velvi nesa dievišķos dvīņus Ašrinus. Tie bija ērgļi, gulbji un vanagi.

Visai līdzīgi armēņu mītos putns pavada auglības dievību Areku — Sauli pa debess jumu. Salīdzināšanai pieminēsim, ka latvju dainās Sauli ved divi Dieva dēlu kumeļi.

Putns kā Saules simbols. Senajos mītos baloži, bezdelīgas, dzeņi u. c. putni saistīti ar Sauli. Tā, indiešu brīnumainais putns Garuda, kas ir nemirstības simbols, Ēģiptes Fenikss, vēdiskais milzu ērglis ir solārās dievības, t. i., saistītas ar Sauli.

Nereti senajos mītos putns no debesīm cilvēkiem nes uguni. Latvju teikās to darījusi bezdelīga. Protams, ka ar to nav domāta fiziskā, bet gan gara dzirksts.

Tāpat nebūtu jādomā, ka dažu putnu saistība ar Sauli izsaka gājputnu atgriešanos pavasari. Šīs saites ir daudz dziļākas un izsa­ka senos uzskatus par dvēseļu došanos uz Sauli. Tā kā putns ir dvēseles simbols, tad, pats par sevi saprotams, ka putns, t. i., dvē­sele, nāk no Saules.

Apmēram puse putnu dainu patiesībā vēsta par zintnieku darbu, kuriem doti putnu vārdi. Vairākas putnu dainas attiecas uz Visuma saskaņu. Tai jābūt ne tikai kosmosā, ne tikai uz Zemes, ne tikai cilvēkā:

Dūku, dūku, balodīti,

Kas tavā turziņā:

— Trīs zirnīši, trīs pupiņas,

— Trīs sarkani kukainīši.

K 1722, 3050

Protams, te nav runa par izbadējušos balodi, kam guzā tikai trīs kukaiņi. Te stāstīts par Visuma trim telpām vai Saulēm.

Ari senākajās kristiešu svētbildēs Dieva Svēto garu simbolizē balodis. Indiešu, ēģiptiešu, asīriešu, skandināvu, meksikāņu u. c.

tautas putna tēlu saistīja ar augstāko apziņas formu — zemapziņu vai arī ar augstāko cilvēka esības formu — dvēseli. Tāpēc arī dažos mītos cilvēkus pārvērš par putniem.

Daļā dainu pēdējā rindiņā teikts vabulīši, citur vagulīši.

Dzidi, dzidi, tu putneņ Kas tovā vādarā? Treis grydcņi, treis kukaini, Treis maini vagulēni.

L 802,1098

Variantā 11342 mainas vobolītes. Ir arī treis zērneiši, treis pupeņas u.tml. Dažkārt skaita pa divi — divas pupas, divi zirnīši, divi mezi vagoliņi (1341, 9582). Šķiet, viena un tā pati doma izteikta dažā­diem simboliem.

Iespējams, ka šajās dainās ar simbolu apzīmēti dažādi Visuma (putna guzas) dalīšanas varianti.

Čuči, guli, cīrulīti, Papardīšu krūmiņā! Kas kaitēja negulēt, Pillā guzna bambālīšu.

FS 1935, 6719, Kuldīga

Zemapziņas apzināšana ir pašas visdziļākās gudrības pamats. Tāpēc arī daudzos gadījumos, arī latvju dainās, putns ir Dieva gribas vēstnesis.

Putns un zemapziņa. Simbolos putns apzīmē ne tikai Dieva ziņas nesēju, bet arī prāta virzītājas, zemapziņas paudēju. Tāpēc arī tas atrodas augstāk kā citas dzīvās radības.

Putns bijis arī seno romiešu dievības Minervas pavadonis. Tas simbolizē zemapziņas izzināšanu, kas ir īstas dziļas gudrības pamats.

Bet savā būtībā zemapziņa ir dvēseles darbības liecība jeb izpausme.

Slāvu mitoloģijā putni atver paradīzes (vīrija) vārtus visām dvēselēm. Somu, indiešu un citu seno tautu mītos visas pasaules pirmsākums ir putna ola. Šim simbolam ir ļoti dziļa jēga, jo putna olas trīsdaļīgā uzbūve atspoguļojas gan atomā, gan galaktikās.

Senindiešu vēdu skaidrojumos — upanišadās uz dzīvības koka sēž divi putni. Viens ēd augli, otrs skatās. Vēlāk ģerboņos (piemē­ram, Krievijas cara galma vapenī) šo skatu attēlo kā vienu putnu ar divām galvām.

Senajos simbolos putns (debesu spēks) plosa čūsku (zemes spēks), uzsverot to, ka gara pasaule ir spēcīgāka par vielisko Vi­suma izpausmi. Dažkārt šie simboli apvienoti. Ia senajā Ēģiptē bija simbols — lidojošā čūska (pūķis). Senajā Anglijā vesels kalns bija izlikts ar akmeņiem, kas veidoja tādu pašu, tikai ļoti lielu zīmi. Ari Pokaiņos Dieva kalna nogāzē izlikta putna zīme.

Spārni simbolizē augstāko gara pacelšanās ideju, atraisītību. Tā attēloja sengrieķu varoni — tirdzniecības un ceļotāju aizstāvi Hermeju un ebreju Bībeles eņģeļus.

Spalvas simbolizēja taisnību un patiesību. Indiāņu vadoņu galvasrotās tās simbolizēja viņu garīgo pārākumu un autoritāti. Zaļām spalvām klāta bija Centrālamerikas dievība Kecalkoatls, tās rotāja arī senās Ēģiptes dievību — Mirušo māti.

Tā, senindiešu vēdās piemin Saulē dzīvojošos rūķīšus, garus Volokhiliji, kuri spēj lidot. Tie kopā rada jau pieminēto putnu līdzgaitniekus Garudu vai Suparnu.

Putni un valdnieki. Skandināvu mītos dievības Odinu un Votānu attēlo kopā ar diviem kraukļiem kā gudrības simboliem — Huginu — Domājošo un Muninu — Atminīgo. Ar laiku dievību kārtā iecēla valdniekus, saistot tos ar putniem. Leģendārie senin­diešu valdnieki Van un Hoi, kā arī citu tautu dievības attēloti ar putnu rokā. Krievijas cara kronī bija divgalvains putns. Ir teikas, kas vēsta par jaunā valdnieka izvēles nodošanu Dieva rokās pēc vecā valdnieka nāves: kam uz galvas vai pleciem nosēdīsies putns (visbiežāk vanags), to pasludinās par valdnieku.

Senču atstātās garamantas un ari mūsu pašu saprāts, ja vien to pareizi pielieto, ļauj apjēgt lielās sasaites. Visaugstākā vietā ir Dievs un Visums ar to telpām — Aizsauli, Viņsauli un Sauli. Tur mītošās senču dvēseles var mums palīdzēt tieši, bet vieglāk to darīt ar putnu palīdzību.

Cilvēka miesas izcelsmi un astrālo spēku var saistīt ar zvēru simboliku, bet garīgo darbību — ar putniem.

Pēdējos gadu simtos cilvēki gan dzīvo arvien labākos aps­tākļos, bet garīgi apsīkst. Jāatceras — tehnokrātijas uzplaukums nepavisam nenozīmē dvēseles attīstības pakāpi. Pēdējo var nodro­šināt tikai saikne ar dabu un Dievu.

Gan dainas, gan zintnieku pieredze liek domāt, ka putnu dziesmas atver ceļu mūsu zemapziņai uz citām Visuma daudz- dimensiju telpām un veicina gaišredzību. Lūk, kā to apraksta dainas:

Cielaviņa kāzas dzēra Vidū jūras saliņā; Es ar būtu kāzās gājis, Kaut būt tādas kamaniņas.

V LD 2595

Kamanas, kā zināms, ir transporta līdzeklis. Tas nu jātaisa pašiem ar godīgu dzīvi, darbu un mācībām. Šķiet, ka šajā un tālākajās dainās norises vieta ir dubultsimbols. Tā vēsta gan par iekārtotas svētvietas sasniegšanu, gan ari piekļūšanu informācijai.

Cīrulītis malku cirta Liepas celma galiņā. Es tecēju skaidas nest, Viņš ar ciri mugurā.

FS 1431, 271, Stirniene

Šīs dainas mūs brīdina, ka cilvēki savās vēlmēs nedrīkst kļūt alkatīgi. Mācieties, strādājiet, dariet labu citiem un tostarp putniem. Mans vectēvs teica — Laimīgs nav tas, kam ir daudz, bet kam pietiek.

Cienīsim savus draugus

Putnu dzīve nav viegla. Ik gadu bojā iet miljoniem Latvijas putnu. Izdzīvo acīgākie un žiglākie. Ja gribat palīdzēt putniem, palīdziet tiem, kas uz laiku nokļuvuši nelaimē, bet neatbalstiet sliņķus.

Putniem gribas ēst un viņi meklē iespēju iegūt barību tur, kur ērtāk. Laiku pa laikam vanags vai cits plēsīgais putns aiznes kādu cāli, strazdi noknābj dārza ogas, saknābā ābolus. Mūsu garaman­tās nav nevienas tādas, kur pret putniem būtu izteikts tiešs ļau­nums, lai gan medības ir pieminētas.