Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Kumeļus traucē ne tikai irbe ceļmalā, bet arī aiz Daugavas vai aiz kalniņa. Te nav pretrunu, jo ari Daugava savā būtībā ir robeža starp mūsu un citām pasaulēm, tās tulkojums ir arī "likteņa ceļš". Bet simbols aiz kalniņa norāda uz Viņ-Sauli.

Zintnieks dainā zaudē zelta piešus un cepuri, t. i., zaudē kon­troli pār zintniecības norisi. Vēl jo ļaunāk — var zaudēt arī pašu kumeļu, t. i., organizēto enerģijas plūsmu, kura var atgriezties atpa­kaļ enerģijas pirmsākuma stāvoklī, t. i., jūrā:

Svilp irbīte šiliņā, Traucēj' manu kumeliņu: Tikko mans kumeliņš jūriņā neieskrēja.

Ltdz 5728

Tomēr pieredzējuši zintnieki zina, kā cīnīties un uzvarēt:

Situ pīcku baložami, Spalvas vieni paputēja; Kam tas manu kumeliņu Celiņāi satraucēja.

Ltdz 5734

Zintnieku darbībām ar kumeļu kā spēku veltītas daudzas dai­nas. Šajos gadījumos vairāk uzsvērta kumeļa saistība ar informa­tīviem laukiem.

Milzīgie akmeņi, kas novietoti senču svētvietās, un lielie, māk­slīgi sanestie zemes veidojumi liek domāt, ka senči kumeļa enerģiju izlietoja arī šiem darbiem. Ta ir antigravitācijas lauka radīšana, kuru mūsdienu zinātne vēl nepazīst. Te nav pretrunu. Arī elek­trību lieto informācijas pārveidei, gan smagumu pārvietošanai, piemēram, ar elektrovilcienu.

Atgriežamies pie bites. Nobeidzot šo apskatu par zintnieku savstarpējām traucēšanām, par savstarpējo sacensību un cīņu, vēl piebildīsim, ka putni nebūt nav vienīgie zintnieku simboli. Kā viens no interesantākajiem starp citiem simboliem ir bite, kura pie­līdzināta putnam:

Bite beja mozs putneņš, Sēd egleites vērsyuneitē; Satraucēja sērmū zyrgu, Saraustēja zalta grūž's, Saraustēja zalta grūž's, Sudobreņa īmaveņus.

Ltdz 5731 V 1

Bet te atkal aizrādīsim, ka īpatnais sākums par biti, kas sēž egles galotnē, ir sastādīts speciāli, lai viedie cilvēki saprastu, ka šeit netiek stāstīts par parastu biti. Neviena bite egles galotnē nesēž.

Šai dainā bite varētu būt paša zintnieka doma, kas valda pār zintniecisko darbību, traucē to.

Zināšanu iznīcināšanai ir ari vēsturiski iemesli. Viduslaiku ti­rāniem nebija pieņemamas ziņas par putnu gudrību un intelektu. Viedos cilvēkus pasludināja par burvjiem un raganām. Tomēr pēdējā gadsimtā senās latvju un citu kultūras tautu zināšanas ceļas augšup kā gaismas pils. Tas ļauj cerēt uz patiesu cilvēces zināšanu augšupeju, atdzimstot mūsu garamantās saglabātajām zināšanām. Tās ļautu godīgiem cilvēkiem labāk un sekmīgāk veikt labus darbus. Ja to spēsim, mēs visi un ikkatrs no tiem, kas dara labus darbus, varētu dzīvot labāk. Tā nu sarunas ar putniem nebūt nav tikai izprieca vai laika kavēklis, bet tām ir liela nozīme mūsu zemes un tautas nākotnē.

Daudzās ziņas par putnu spējām nav izskaidrojamas ar fizis­kās pasaules likumsakarībām. Daudzi gadījumi mūsdienu zināt­nei paliek kā neatminēts noslāņojums. Tomēr mūsu garamantas liecina, ka senči zinājuši noslēpuma atminējumu.

Putni un senču dvēseles. Latvju senči uzskatīja, ka miruša cil­vēka dvēsele pārvēršas par putnu. Tā, piemēram, pasaka (LP VII, 1,12) stāsta, ka masta galā uzlaižas divi putni. Krauklis nozīmējot tēvu, balodis — māti. Zināmas arī citas pārvērtības, kur iesaistīti ērglis, gailis, pūce, vārna, zoss, žagata. Lai cik šādas pasakas šķiet dīvainas, uz līdzīgiem secinājumiem vedina ari daudzi novērojumi. Tomēr domājams, ka putns kā spārnota būtne ir simbols dvēselei, kas spēj pārvarēt laiku un telpu, spēj "uzlidot" tur, kur nespēj fizisks cilvēks.

Latvju daina saka:

Es redzēju putna spalvu Apakš mazas ābelītes; Tā nebija putna spalva, Tā bij'maza meitenīte.

LD 1158

Vēl jāpiebilst, ka divi pirmvalodas vārdi — be — putns un ba — dvēsele, ir pārāk tuvi viens otram, lai tā būtu tikai sagadīšanās. Cilvēki, kas bijuši klīniskajā nāvē, liecina, ka viņu dvēseles uzlido­jušas debesīs tā kā putni, tikai bez spārnu vicināšanas.

Grieķu mītā Etiopijas valdnieka Memnona un viņa biedru dvē­seles pārvēršas putnos un katru gadu atlido pie Memnona mātes Eosas. Tāpat putnos pārvērtušās dažas grieķu teiku varones. Vēl vairāk — grieķu mīta varones Lēdas skaistuma iejūsmināts pats Zevs — grieķu augstākā dievība pārvērtās baltā gulbī.

Putna saistība ar dvēseli reāli var būt tādējādi, ka putniem, do­mājams, ir Dieva dota lieliska Aiz-Saules uztvere un viņi spēj pat ļoti neparastā veidā dot ziņu no mirušiem cilvēkiem.

Mana paziņa ļoti skuma pēc savas mirušās mātes. Strādājot dārzā, pie viņas vairākas reizes, rokas stiepiena attālumā nolaidās mazs putniņš un nemaz nebēga. Agrāk šādu brīnumu nebija. Sieviete ir pilnīgi pārliecināta, ka šādā veidā mātes dvēsele caur putnu deva ziņu, ka viņa ir tepat līdzās un lai meita tik ļoti ne­skumtu. Domāju, ka tas ir ticamākais šā notikuma izskaidrojums.

Var jau būt, ka ir iespējama cilvēka dvēseles iemiesošanās putnā, bet drīzāk tā ir caur putniem sūtīta ziņa — "mēs esam tepat līdzās, tikai jūs mūs neredzat; mēs ļoti domājam par jums, mūsu mīļie!"

Dvēseļu ceļojumi. Senču viedie vecajie latvju garamantās at­stājuši ziņu, ka dvēsele var saistīties ne tikai ar cilvēku, bet ari ar putnu un koku. Plašāku pētījumu par šo tēmu veikusi Gunta Jakob- sone rakstā "Ieskats latviešu senču zināšanās par dvēseli un dieves- tības būtību" ("Zvaigžņotā debess", 1997/98, Ziema, 38.-15. lpp.).

Vēlreiz atkārtojam, ka dvēsele nav pats putns. Tā ir smalko enerģiju veidojums, kas pats par sevi nav tverams ne ar mūsu jutekļiem, ne instrumentiem. Bet tā var vadīt kā putna, tā ari cil­vēka rīcību. Izsakoties mūsdienu tehniskajā valodā, dvēsele uz­skatāma par Viņsaules un Aizsaules enerģētisko telpu terminā­liem, kas var realizēties kokos, putnos un cilvēkos.

Enerģētiskie pieslēgumi. Skatot kopumā šajā grāmatā aprak­stītos gadījumus par putnu neparastajām spējām, jādomā, ka vi­ņiem ir lielas spējas pieslēgties paralēlajām telpām. Mūsuprāt, tikai ar pieslēgšanos paralēlajām telpām var skaidrot putnu spējas ar tukšu guzu veikt tālus pārlidojumus, kas prasa ļoti daudz enerģijas.

Tai pašā laikā arī senču dvēseļu spējas ir ierobežotas. Viņi var mums palīdzēt tikai tik, cik mēs darām labu no savas puses. Bez tam dainas par irbēm un kumeļiem liek domāt, ka arī citās daudzdi- mensiju telpās dzīve nebūt nav salda un vienkārša. Lai spētu ap­jēgt šīs sakarības, iepazinu dainas par zintnieku irbi un kumeļu.

Guli, irbe, necelies, Nebiedē kumeliņa: Skanēs mani zelta pieši, No kumeļa nolecot.

LD 29751

Šīs dainas jau vēsta par tālās senatnes augstākajām tehnolo­ģijām, par kurām pagaidām varam tikai izteikt minējumus.

Sadarbību ar putniem senās tautas attēloja visai atšķirīgi. Mūsu senči zintniekiem deva putnu vārdus, bet citas senās kul­tūras tautas savus valdniekus iecēla dievību kārtā un attēloja tos ar putnu galvām.

Putni un senās dievības. Daudzu tautu mītos Saule, debesis, augstākās dievības un putni veido vienotu simbolu kopu. Alu zīmē­jumos Altemirā un Lasko atrasti putnu attēli, kas simbolizē dievības. Daudzviet pasaulē priesteru (šamaņu) tērps atveido putnus.

Ēģiptieši savas augstākās dievības attēloja ar putna galvu un cilvēka ķermeni. Līdzīgi attēli atrasti Lieldienu salā. Senajā pasaulē jēdzieni Saule, dievība un putns bija saistīti ļoti cieši. Alanu un osetīnu augstākā dievība Audzinātāj-dzuari, kas zemei dod auglību, dzīvo debesīs, dažkārt nolaižas uz Zemes putna veidā. Šīs saistības rodamas pašos senākajos rakstu avotos. Ta šumeru die­višķais putns Anzuds (citos tekstos Zu, Anžu, Imdeguds) piemi­nēts 26. gs. p.m.ē.