Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Kaut arī kāda latvju teika balodi vienkāršās ligzdas dēļ izzobo kā slinku, nevīžīgu un nevērīgu putnu, citas, senākas, garamantas balodi raksturo ar cieņu. Arī citu pasaules tautu mitoloģijā balo­dim veltīta samērā liela uzmanība. Vācu valodā saglabājies baloža senais vārds — Taube, kas tulkojams kā debesu (tau) putns (be).

Baložu spējas. Jau daudzus gadsimtus cilvēki izmanto balo­žus, lai pārsūtītu svarīgas un steidzamas vēstis. Vēl 20. gs. sākumā baložiem pie kājas piesēja steidzīgo ziņu, un viņi to nogādāja atpakaļ pie sava saimnieka. Baložu pasts labi noderēja slepenām sarakstēm, ziņām no kādas aplenktas vietas u.tml. Diemžēl šī pasta iespējas bija ierobežotas, jo baloži bija laikus jāaizved uz to vietu, no kurienes jūs gribējāt ziņas saņemt. Piebildīsim, ka Pirmā Pasaules kara beigās Francijas armijā bija 346 baložu pasta stacijas, kuras uzturēja 30 tūkstošus baložu. Ķeizariskās Vācijas armijā šai laikā bija 500 baložu pasta staciju ar 160 tūkstošiem baložu.

Parasti uzskata, ka balodis lido atpakaļ uz vietu, kur viņu baro. Tomēr daži gadījumi liek šādas domas mainīt. Liekas, ka drīzāk balodis tiecas atpakaļ ne tikai uz savu vietu, bet gan pie noteikta cilvēka, t. i., sava saimnieka. Vācijā pirms gadiem trīsdesmit sa­slima un nonāca slimnīcā kāds no baložu turētājiem. Varat iedomāties viņa pārsteigumu, kad otrā rītā pie loga klauvēja viens no viņa mīluļiem. Kā gan balodis varēja zināt, kurā no lielās pilsē­tas mājām un kurā logā meklēt savu saimnieku? Laikam taču pa­stāv kāda mums nezināma garīgā sasaite starp dzīvām radībām. Varbūt tā nav nejaušība, ka igauņu valodā balodis saucas — tuvi. Jo, kā tūlīt redzēsim, šis putns dzīvojis tuvu cilvēkam jau visai sen.

Balodis kā svarīgu ziņu vēstītājs. Latvju pasakās, teikās un dainās balodis atnes ne tikai jaunākās ziņas, bet arī paziņo, kas notiks nākotnē. Mīlīgais putns var nest ne tikai pie kājas piesietu papīrīti. Viņš brīdina ķēniņu, lai tas neļauj meitai ar kuģi braukt, citādi tā pazudīs. Diemžēl, tā arī notiek.

Balodis grūtā brīdī palīdz cilvēkam aizstāvēties pret varmākām.

Skrien par muižu balodīt, Sajauc kungu valodiņu: Šodien kungi tiesu spriež Jaunajam bāliņam.

LD 31402

Daina stāsta, ka ar balodi var aiznest ziņu. Tikai ar to nav domāts baložu pasts, bet gan iespēja ar putna palīdzību veicināt domu pārraidi. Citiem vārdiem, te balodi lūdz par starpnieku,

Ar balodi ziņu sūtu īstajai māsiņai: Dziļi dubļi, stīvi zirgi, Piekusuši arājiņi.

LD 1066 V 1

Ja baloži vakarā vēlu skraida, tad rītā būs slikts laiks.

(1796) Priekule

Ar balodi nejoko

Senči uzskatīja, ka nav labi neēdušam iet no mājas ārā — dzeguze var aizkūkot, balodis — aizpūst.

Ticējumi vēsta, ka cilvēku sagaida nepatīkami notikumi, ja tas tukšā dūšā pirmo reizi dzird mežā balodi rūcam, vai, citiem vār­diem sakot — balodis to aizpūš. Tas gads būs bēdīgs (464, 3543), ies grūti, būs bieži jānopūšas (23, 5580), sāpēs sirds (ib 1798), guļot slie- nāsies (ib 1794). Cik reižu balodis saka "pūš, pūš, pūš", pēc tik gadiem būs jāmirst (231, 574 B).

Kā redzat, ar balodi nekādi joki nav. Bet piebildīsim, tas viss būs tikai tad, ja jūs prasīsiet tos gadus.

Kad ustobā īskrīn bolūdis, itys pīzīmēj, ka tū dīn tu dabuosi prī- ceigu ziņi. (1787 Rēzekne)

Baloži un ugunsdrošība. Mūsu senči novērojuši, ka baloža ligzda mājās ir droša zīme, ka māju neapdraud ugunsgrēks.

Protams, ka ticējumi nav jāsaprot burtiski, bet gan jādomā par to jēgu. Tomēr, sastopot nelāgu zīmi, padomājiet un esiet uz­manīgāki. Zināmi neskaitāmi gadījumi, kad putns brīdina. Gudrs cilvēks ņem vērā putna vēstīto un nelaimi nepiedzīvo.

Vērojumi. Latvju dainu vecākais slānis par baložiem sauc krī­tošas zvaigznes, tomēr dažās dainās parādās seno simbolu uzslā- ņojumi:

Mana tēva ozolā Pieci simti balodīšu; Lādēj plinti līdz galam, Nošauj visus balodīšus. Uz tā viena šāvieniņa Trīs dieniņas birtin bira. Trīs dieniņas birtin bira Līdz nobira balodīši.

Ltdz 12154

Vairākas dainas liecina par baloža sasaitēm ar trīs Visuma (in­formatīvajām) telpām — deviņiem kambariem, piemēram:

Dūku, dūku balodīti, Kas tavā guziņā? Trīs zirnīši, trīs pupiņas, Trīs sarkani kukainīši.

K 1722, 3030

Atzīmēsim, ka balodi un skaitli deviņi saista japāņu hieroglifs, jo hieroglifa "balodis" veidotājelements ir skaitlis "deviņi":

Neapšaubāmi ar zintniecisku nozīmi ir daina:

Melnais strazds pūtin pūš, Balodītis dūčin dūc; Sapūtuši, sadūkuši Lielu vēju, aukstu laiku.

Ltdz 11065

Ne jau putns var ietekmēt laiku. Putns tikai var zināt par gaidāmo laiku. Bet zintnieks var to ari ietekmēt.

Zintnieks Balodis un Uko

Hato — balodis

Dainas liecina, ka dažiem zintniekiem dots vārds Balodis. Kaut ari par šiem zintniekiem folklorā saglabājušies tikai nelieli atspul­gi, arī tie var dot norādes uz tālās senatnes ainām. Mūsuprāt, arī šīs ziņu drumstalas ļauj uzskatīt, ka zintnieki bieži spēja ne tikai pareģot laiku, bet aktīvi piedalīties daudz dziļākos zintniecības pasākumos. Par to liecina dainā minētais simbols "Vaska spārniņi".

Kur tu brauksi, balodīti, Ar tiem vaska spārniņiem? — Brauks' uz Rīgu, pārdos' linus, Pirkšu zelta gredzentiņu.

K 1690, 6093

Nākamā daina liek domāt, ka par kļūdainiem pareģojumiem zintniekam nācās atbildēt:

Izpucēju balodīti, Kam celiņa nerādīja; Man satrūka zelta groži, Apkārt Bauskai važojot. LD 2428 Zasa (Ta kā Zasa atrodas vairāk nekā 100 km no Bauskas, tad šīs pilsētas pieminē­jums ir tikai simbols.)

Šai un līdzīgām dainām iespējami vairāku līmeņu tulkojumi. Zemākajā līmenī gan minētās dainas, gan tautas ticējumi liek do­māt, ka senatnē baloži visai plaši izmantoti dažāda veida pare­ģošanai.

Tomēr ziņotājam baloža pūšana nav bīstama, jo viņš zina pret­darbības vārdus. Vairākās dainās šie pretvārdi virzīti uz baloža bērniem vai sievu:

Pūti, pūti, balodīti, Ne tu manu bēdu pūti; Pats tu pūti savu bēdu, Savus bērnus barodams.

Ltdz 11071

Baloža liktenis. Vairākas dainas ar savdabīgu tekstu vēsta par baloža kā zintnieka un likteņa lēmēja vanaga attiecībām:

Dū, dū, balodīt, Cukuriņa būdiņā:

Vanadziņis klausījās Ozoliņa zariņā.

11061 VI

Šīs dainas dziļāku izpratni traucē visai jauns uzslāņojums cu- kuriņa būrītī. Dainā 1689, 8398 lietots senā vārda kropļojums uku- rīša būdiņā.

Mūsuprāt, šeit norāde uz senu Baltijas somugru dievību Ukko, arī Uku, Debesu vectēvs (Isjonen, Vana tāt u. c.). Uku arhaiskais tēls saistīts ar putnu, pērkona un zibeņu mijēja tēlu. Vēl viduslaikos pastāvēja Uku svētvietas birzis ar svētakmeņiem, tajās lūdza par labu ražu, kā arī izdziedināšanu.

Uku tēls iezīmējas kā vecītis ar sirmu bārdu un zilu apmetni. Zintniecība Uku svētvietās ietver sevī arī senču kultu.

Kopumā dainas par balodi un vanagu tulkojamas kā ziņas par zintnieka Baloža attiecībām seno valstisko veidojumu zintnieku padomē.

Citu tautu mītos balodis attēlots kā dzīvības un auglības ne­sējs. Pašos senākajos mītos balodim piešķīra augstāko godu — auglības sievišķīgo simbolu, paceļot to pat debesīs. Grieķu un gru­zīnu teikās par baložiem pārvērš izcilas sievietes, piemēram, no tām tiek veidots Plejādu zvaigznājs.

Senajos mītos par pasaules radīšanu Zeme pirmsākumā ir neauglīga. Balodis ir tas, kas Zemei dod bioloģiskās dzīvības sā­kumus, atnesot knābī zemes piciņu vai arī kultūraugu sēklas. Šādu uzskatu sastopam gan Āfrikā, gan Āzijā līdz pat tās ziemeļiem (Komi) un austrumiem (Koreja). Visai interesantā veidā to vēsta Sumatras salu mīti. Tie stāsta, ka balodis sēd pussalas kokā un no guzas izņem auga sēklas. Etruski uzskata to par auglības dievību Turonu. Vecajā Derībā pirms Noasa šķirsta piestāšanās pie Ararata kalna pirmo izlaiž kraukli (pasaules radītāja demiurga simbols), nākamo — balodi — domājams, nākamās auglības nodrošinā­šanai.