Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Pievērsiet uzmanību tam, no kuras puses cielava uz jums ska­tās vai arī jūs redzēsit viņas asti.

Ja, cielaviņu redzot, papriekšu uzskata galvu, tad būs labi rudzi; ja asti, tad mieži; ja rumpi, tad būs laime.

4513. Plāņi

Citas laika zīmes. Vai esat padomājuši par kādu savādu saistību — kā gan cielava zina atlidot no tālām zemēm tieši pirms ledus iešanas. Tā taču var būt mēnesi agrāk vai vēlāk. Kas viņām siltajās zemēs pavēsta, kad izlidot?

Kad pirmo reizi redz cielaviņu, tad pēc trīs dienām Gaujā iet ledus.

4433. Aumeistari

Līdz ar to nobeidzam ticējumu apskati. Lasītājs droši vien būs ievērojis, ka vismaz daļa šo ticējumu drīzāk šķiet nevis vērojumi, bet gan ziņas, kaut arī stipri kropļotas, par zintnieces Cielavas darbu.

Apskatījām daudzos ar putniņiem saistītos vērojumus. Vai nav dīvaini, ka cilvēks, kas mūsdienās sevi dēvē par radības kroni, rūpīgi vēro sīku putneli, kura svars ir daudzus tūkstošus reižu mazāks par viņa paša svaru? Un vēro ne bez pamata.

Zintnieces loma un uzdevumi

Vēlreiz rūpīgi pārlasām šīs nodaļas sākumā minēto dainu, kur cielavu lūdz mesties laivas galiņā, vadīt laivu malā. Tā varētu būt arī palīdzība cilvēkam, kas nomaldījies. Bet tā nav vienīgā šāda veida daina un arī ne vienīgais dainas simbolu tulkojums.

Dzeltanā cielaviņa Meties airēs galiņā, ffirnes mani pār jūrām, Pār dziļiem ezariem.

LD 30723

To, ka putns nevar sēdēt airēs (jaires) galā, saprot katrs. Šīs dainas vēsta ne jau par fizisko laivu jūras ūdeņos, bet gan par zint- nieci pareģi, kas vada savu tautu.

To, ka putns nevar vest laivu ne pār jūrām, ne pār ezeriem un ka tie nesēž airēs galiņā, sapratis pat vislielākais skeptiķis. Nākamā daina vēsta par ceļa mērķi, protams, simbolu valodā.

Dzeltanā cielaviņa Meties stūres galiņā, Es tev būšu nostūrēt Rīgas piles maliņā.

LD 30725

Šeit šķiet kropļojums. Pareizāk būtu… Es tev lūgšu nostūrēt…

Šo domu apliecina arī nākamā daina:

Dzeltanā cielaviņa, Meties stūra galiņā; Ja tu labi nostūrēsi Dabūs Rīgas sudrabiņ'.

LD 30726

Ari te beigās jaunāku laiku kropļojums. Cielavai nekāda me­tāla sudraba nevajag. Bet zintniecei Cielavai vajag Sudraba ener­ģiju gaišredzības darbā. Tikai to dod nevis cilvēks, bet gan viņas darbība, meklējot Dieva Padomu.

Pilnīgi skaidrs, ka nule minētās dainas nerunā par putnu, bet gan viedu sievieti Cielavu kā cilts, tautas vai valsts garīgo vadītāju un padoma devēju. Šīs dainas atspoguļo senus t. s. matriarhāta laikus, kad sieviešu intuīcijai bija liela nozīme svarīgu jautājumu lemšanā. Kaut ari dainas ir daļēji kropļotas, tās saglabājušas vai­rākas svarīgas ziņas par to, ka Cielavas vārds tika piešķirts tikai ļoti gudrām, stratēģiski domājošām pareģēm.

Visai līdzīgu ziņu satur ari sekojošās dainas pirmās divas rin­diņas, kas raksturo Cielavu kā sevišķi godājamu sievieti.

Cielaviņa goda sieva, Tā negāja maltuvē:

Negrib savu cekuliņu Ar miltiem putināt.

Ltdz 11091

Cielaviņa gludgalvīte, Palīdz govu pieganīt, Tev šķīrās, tev vedās, Tev gudrais padomiņš.

LD 29055

Protams, ka vārds govis, citur — aitas ir vadāmo, t. i., ganāmo cilvēku simboli. Vēlāk šo simboliku pārņēma kristīgā ticība. Vēl ne­sen mācītājus dēvēja par draudzes ganiem.

Cielavas šūpoles. Tālā senatnē noteiktās vietās kārtas šūpoles izmantoja gaišredzības veicināšanai. Visai interesantu atspulgu sa­tur arī ticējums (4428. Lielvircava), ka cielava tik to vien zinot, kā šūpoties un čurkstēt. Protams, ka putniņš cielava iet līganā gaitā, it kā šūpojoties, bet patiesībā šis ticējums ir senāku ziņu atblāzma.

Citi putni savus bērnus Cimtiņā perināja; Cielaviņa gudra sieva, Tā pakāra šūpulīt.

Ltdz 11099

Šīs dainas palīdz saprast jau agrāk skatītās par Cielavas mešanos uz airēs (jaires), kas šķita neloģiski. Bet, ja atceramies, ka senatnē šūpoles sauca arī par airēm vai jairām, viss kļūst skaidrs.

Te vēl jāpiebilst, ka lai nu kas, bet putniņa — cielavas ligzdiņa, ko tā iekārto akmeņu kaudzēs vai mitrās pļavās, šūpuli nu nekādi neatgādina. Šīm dainām var būt tikai viena jēga — norāde uz seno gaišreģu darbību zintnieces šūpolēs. Starp citu, vēl nesen tā rīko­jušies Indijas augstie priesteri — brahmaņi. Viņu zināšanas un tra­dīcijas nāk no mūsu senču zintniekiem — bramaņiem.

Cielavas un citi zintnieki

Ja cielava pārstāvēja gudrāko no sievietēm zintniecēm, tad se­najā valsts pārvaldē gudrāko vīru pārstāvēja krauklis. Bet ari starp Gudrajiem dažkārt notika strīdi, pat ķīviņi; kā, piemēram, Cielavai ar zintnieku Cīruli.

Kas tur bija, kas nebija Cielaviņas kaziņās? Cīrulītis iztecēja Saplūkātu cekuliņu.

Ltdz 11098

Te gan jāpiebilst, ka nav ziņu par to, ka putniņam cielavai ar putniņu cīruli būtu kādas kaujas darbības mājvietu vai citu iemeslu dēļ. Tātad te runa var būt tikai par cilvēkiem, kas ieņēma atbildīgas vietas senajā sabiedrībā.

Cielava kā zintnieces vārds. Pēdējos gadu simtos Cielava varēja būt gudras un žiglas jaunavas vārds. Dažās dainās ar vārdu cielava apzīmē meitu precību gados, piemēram:

Trīs dzeltēnas cielaviņas Patiltē peldējās; Trīs pelēki vanadziņi Tilta virsā lidinās.

LD 2591

Tā it kā vēsta pat puišiem un meitām. Bet šīs dainas simboliem ir arī citi, daudz dziļāki zemteksti, kas vēsta par lielajiem Zemes un mūsu tautas likteņa cikliem.

Cik bērnu cielavai? Senais jēdziens Cielava ietver sevī vēl kādu sistēmu, kas augstāka par cilti vai tautas pareģi.

Cielava, baltgalve, Cik tev bērniņu?

— Man bij bērniņu Divpadsmit. Trīs kūla, trīs mala, Trīs brauca mežā, Vel seši bērniņi Azaidu vāra.

Ltdz 11107v2

Vispirms atkal piebildīsim, ka arī šī daina nerunā par putnu cielaviņu. Putniņam parasti ir pieci, ļoti reti septiņi cālēni.

Turklāt šī daina stipri kropļota. Senā 3x3 sistēma neveikli pie­pildīta it kā līdz 12, bet nu summā ir piecpadsmit.

Pāreju no pasaules dalījuma 9 daļās uz 12 tālā senatnē veica šumeri, tā dalot debess jumu, Saules gadu un dienas ilgumu. Ci­tiem vārdiem sakot, Cielavas darba augstākais simbols ir Saules gaitas cikls.

Par cielavas bērniem vēstī ari citas dainas, bet tās šķiet vairāk kropļotas.

Vēstījums no aizvēstures

Rūpīgāk iepazīstot dainas par Cielavu, jāsecina, ka tās nebūt nestāsta tikai par kādu vienu noteiktu, kaut ari ļoti spējīgu un gudru sievieti. Pašā zemākajā simbolu līmenī tās varētu vēstīt par kādu nozīmīgu aizvēstures posmu. Šo dainu izvietojums notiku­mu secībā rāda, ka tās ir daļas kādam nozīmīgam vēstījumam.

Diemžēl lielākā daļa dainu gadu tūkstošu gaitā kropļotas, daļa pazudusi. Šīs dainas jāskata kopā ar Pokaiņos zemāk apskatīto Kannas sadauzīšanu, kā arī Jāņu dainām un vēsta par kosmiska rak­stura notikumiem.

Aptuveni varētu vērtēt, ka Cielavas dainu notikumi risinā­jušies pirms 5 gadu tūkstošiem un tie, šķiet, saistāmi ar Pokaiņu priesteru iznīcināšanu.

Nākošā līmeņa notikumi varētu būt saistāmi ar pēdējā ledus laikmeta sākumu pirms apmēram 120 gadu tūkstošiem.

Trešā līmeņa atslēga jāmeklē jau Kosmiskā mērogā un jāsaista ar Lielajiem notikumiem — Saules meitas kāzām ar Ausekli par to, ka Pērkons jāja panāksnos, sasper Zelta ozoliņu, iet bojā senās zināšanas. Iespējami arī starpvarianti, tomēr, kā vēlāk redzēsim, Cielavas eposs vēsta par kāda liela cikla dalu.