Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Vārda otra sastāvdaļa saistāma ar pašas senākās augstākās die­vības ūri vārdu. Tas saglabājies senos vietvārdos. Uri, Urasti u. c., kā ari grieķu mitoloģijā kā dievība Urāns — Ūri dēls.

Ciems Ūri vēl tagad atrodas Munameģa masīvā dienvidu pa­kājē, tur iztek Pededze.

Kopumā vārds Cīrulis būtu tulkojams kā dievišķās svētā Uri dzīvojošās enerģijas ne­sējs, t. i., zintnieks. Salīdzinājumam minēsim, ka japāņiem cīrulis — hibari hieroglifiskā struktūrā ir saistīts ar gaismas stariem. Tā va­rētu būt norāde uz cīruļa saikni ar debesīm.

Nav grūti saprast, kāpēc šāds vārds dots pelēkajam putniņam. Cīrulītis taču uzlaižas augstāk par visiem citiem putniem, un viņa

dziesma no zināmām vietām nes mums un visai zemei brīnišķu spēcinošo enerģiju. Tajā augstumā, kur mazais putniņš uzlaižas, nav ne mušu, ne odu, ne citas barības. Putniņi nenoguruši pilda savu visaugstāko uzdevumu un sūta Zemes virsū skaņu un ener­ģijas dzīvinošo starojumu.

Kādā kokā dzīvo cīruļi? Jautājums ir dabīgs, jo daina taču stāsta par cīruļa dzīvi kādā kuplā kokā:

Cīrulīti, zilgalvīti, Kas auklēja tev bērniņu? — Vēja māte man auklēja Kupla koka galiņā.

FS 280, 769 Sērmūkši

Tomēr, ja minēto jautājumu uzdosiet kādam cilvēkam, kas pa­zīst dabu, tad redzēsit viņa sejā mīļu smaidu līdz ar skaidrojumu, ka kupla koka, kura galiņā cīruļi vītu ligzdas, nemaz nav. Cīruļi gan mīl uzturēties augstākās vietās, bet savas ligzdas taisa zemes iedobumos.

Tātad vai nu jaukās Sērmūkšu apkārtnes iedzīvotāji, kur šī daina pierakstīta, ir ne visai zinoši, vai ari šai dainai ir pavisam cita nozīme. Tad nu atcerēsimies iepriekšējo apcerējumu par Cielavu, kur mēs pieminējām Cīruli kā vīriešu kārtas zintnieku. No tā izriet, ka gan šī, gan arī daudzas citas dainas būs nevis par putnu cīruli, bet gan zintnieku Cīruli un rakstītas simbolu valodā. Dainā minē­tais kupla koka galiņš nozīmē Cīruli kā kuplas tautas vadoni. Jo senatnē tikai zintnieki varēja būt par valdniekiem.

Cīruļa gaišredzības spējas. Līdzīgi kā putniņš cīrulītis lido un dzied augstu gaisā, arī zintnieks Cīrulis spēj veikt lielus darbus.

Cīrulītis, mazputniņš, Augsti skrēja dziedādams: Dievam nesa grāmatiņu

Lai dod siltu vasariņ'. Cīrulīti, mazputniņ, Ko redzēji debesīs? — Es redzēju debesīs Divus bērus kumeliņus, Uz akmeņa auzas ēda; Redzēj Dievu spēlējot, Eņģelīšus dancojot.

Ltdz 11120-6

Cīrulis kā ziņnesis. Daina stāsta, ka Cīrulītis var palīdzēt aiz­sūtīt mīļotai meitenei jaunu ziņu, t. i., veikt telepātisko domu pārraidi:

Cīrulīti, mazputniņi, Tu zināji, es zināju, Tu zināji to vietiņu, Kur aug mana līgaviņa. Aiz leišiem, aiz prūšiem Tai mazā sētiņā, Tur aug mana līgaviņa Kā puķīte dārziņā. Cīrulīti, mazputniņi, Aiznes manus mīļus vārdus, Aiznes manus mīļus vārdus Savos spārnu galiņos; Ja spārniņi tur piekusa Laidies jūras līcīšos. Laidies jūras līcīšos Nogulies dienas vidu.

LD 11582

Līdzīgi ari LD 10702 v 5.

Palīdzība grūtos brīžos. Dainas ziņo, ka Cīrulim piemitušas spējas veikt ļoti grūtus darbus, kādas citiem putniem, t. i., zintnie­kiem nav dotas.

Cīruli, vīruli, Velc mani kalnā! Tev ir garas kājas, Tevis suņi nepanāks.

V 828, 911

Citu tautu pasakās līdzīgus darbus veic tikai ērgļi. Dažās dai­nās Cīrulim piedēvē darbības, kuras parasti gan dotas tikai Saulei.

Dīvainā ziemošana. Liela grupa ticējumu stāsta, ka cīruļi ziemo tepat Latvijā. Te redzam līdzību ar ticējumiem, ka bezde­līgas ziemo tepat Latvijā zem ūdens. Patiesībā mūsu cīruļi ziemo Alžīrijā un Tunisijā. Tur tos medī un pārdod tirgos kā visai iecie­nītu gardumu. Tāpēc jādomā, ka šo ticējumu pamatā ir kāds sens mīts, kurš diemžēl izzudis no tautas atmiņas.

Cīruļi pa ziemu guļ akmeņu krāsmatās.

4733. Zasa

Cīruļi paliek pa ziemu zemē pie akmeņiem.

4714. Preiļi

Cīrulis pavasarī jaunā mēnesī esot balts. Kad zeme paliekot raiba, t. i., kur jau nokusis sniegs, cīrulis raibs.

4719. Plāņi

Neapšaubāmi, ka šie it kā dīvainie ticējumi ir atlūzas no kāda sena vēstījuma par zintniekiem Cīruļiem, kuri gaida atmodas laiku. Vēl jo vairāk, tālākā stāstījumā iepazīsim Cīruli kā okupācijas laiku zintnieku, kas darbojas pagrīdē. Bet putniņš cīrulis ir gaidāmā laika vēstītājs.

Alus kumeļa pēdā. Daudzas dainas apraksta alu darīšanu sa­dzīviska rakstura gaišredzības veicināšanai. Bet par to iesāksim ar atkāpi.

Zintniecībā nav viegli sniegt atbildes uz pieprasījumiem. Vis­pirms jāiepazīst apstākļi, tie mierīgi jāpārrunā. Gaišreģis ir tikai cilvēks, ne vienmēr un ik brīdi viņam ir pietiekoši augstas darba spējas. Ceļojums laikā un tālumā prasa sasprindzinājumu. Ne vienmēr piemērota diena, vieta vai citi apstākļi.

Tomēr gadās, ka atbildes vajag tūlīt un ātri, jo laiks negaida. Tādos gadījumos senie zintnieki un arī vēl mūsdienās dabas tautu šamaņi izmantoja gaišredzību veicinošos pasākumus.

Latvju dainās tos dēvē par alu. Bet šis alus nav zināmais dzē­riens alus. Ar to domāts līdzekļu kopums gaišredzības ierosinā­šanai. Ne vienmēr tas līdzinās putojošam šķidrumam, kaut arī ne­lielas alus devas noteiktos apstākļos var veicināt domāšanu. Tomēr vēl labāk to var veicināt dažu svētavotu ūdens. Vēl iedarbīgāks ir dažu speciāli veidotu seno svētvietu starojums. Dažos gadījumos gaišredzību sekmē arī mūsu augu valsts līdzekļi. Piemēram, pirtī peroties uz ceriem uzmet driģenes.

Katrai zemei un tautai ir savi gaišredzību veicinošie līdzekļi. Austrumsibīrijā izmanto mušmires. Indijā priesteri brahmaņi dzēra speciālu dzērienu — somu.

Alus darīšanu pašās senākajās dainās veic Dieva dēli. To dara arī Cīrulis.

Dieva dēlis alu dara Kumeliņa pēdiņā; Tur dzer kungi, tur bajāri, Tur tie mani bāleliņi.

Ltdz 10225

Šīs dainas teksts nepārprotami liecina, ka šeit nav runa par alu mūsdienu izpratnē. Dieva dēli alu gatavo kumeļa pēdā — svētvietā. Šajā gadījumā ar vārdu alus apzīmēts bioenerģētiski uzlādēts ūdens. Dabā to dod svētavoti, bet to var radīt arī speciāli sagatavotās svētvietās ar Sudraba enerģētisko virpuli. Simbolos šādu svētvietu dēvē par kumeļa pēdu.

Cīrulītis alu dara Kumeliņa pēdīnā: Cik pacēla deguntīnu, Tik mutīti slapināj'.

Ltdz 11157

Kumeļa pēdu spēks. Šajās un tālākajās dainās simbolos ap­rakstītas zintnieka pareģa darbības svētvietā, kur akmeņi salikti burta U veidā. Salikums mūsdienu cilvēkam atgādina pakavu, sencim — kumeļa pēdu. Šādi salikumi atrasti vairākās vietās Lat­vijā, tostarp trīs no tiem Pokaiņos.

Mazākie zināmie salikumi ir ap 2 x 2 m,"lielākais 30 x 30 m. Pa­rasti atvērtais gals ir rietumu daļā, te zintnieks nostājas ar seju uz austrumiem, pret uzlecošo Sauli. Tas pirmie gaismas stari palīdz gūt apgaismību grūtos jautājumos.

Kumeļa pēdas simbolam ir vairākas ļoti senas nozīmes, kas cita citu papildina un iekļaujas.

Pirmkārt, tās ir mātes rokas, kas apņem un sargā savu bērnu. Ta ir zintnieka roka, kas jūs svēta. Otrkārt, tāds veids ir .svētajai vietai, kur attīstās bērna iedīglis — dzemdei. Tas nosaukums latīņu valodā Uterus, tuvs krievu utro — rīts. Pirmais šo vārdu burts ir "U".

Kumeļa pēdas veids ir arī kristīgo baznīcu altāra daļai, jo tā at­kārto mūsu seno svētvietu veidolu. Pašā centrā ir altāris. Senatnē te bija akmens ar iedobi un enerģētisko starojumu. Šī starojuma iedarbībā, ko ierosināja zintnieks, iedobē ielietais ūdens ieguva sevišķu spēku. No šejienes arī radies simbols alus. Un, visbeidzot, "U" ir arī vārda "Ūsiņš" pirmais burts. Ūsiņš ir pavasara un gais­mas nesējs — viena no Dieva izpausmēm mūsu senču skatījumā.