Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Te jāatzīmē, ka simbols kumeļš apzīmē lielo Dieva spēku. Tātad kumeļa pēda ir vieta, kur šis spēks manāms, tāpat kā zirga pēdas nospiedums redzams tikai tur, kur šī pēda iespiedusies zemē.

Tālākās dainas norāda, ka šīs vietas izmantoja mūsu zemes vadoņi. Dainu pēdējās rindiņas norāda uz veicamiem procesiem senajās svētvietās — Kumeļa pēdās.

Cīrulītis alu dara Kumeliņa pēdiņā. Tur dzer kungi, tur bajāri, Zeme rīb dancojot.

FS 1557,1027 Misa

Šīs dainas vēlreiz apliecina senos simbolus. Nav šaubu, ka dainas tekstu nedrīkst lasīt burtiski, jo kumeļa pēdā alu netaisa un to nepavisam nedara mazais dziedātājputniņš cīrulis. Protams, ka arī zintnieka darbības alus darīšanā notiek ne jau jauna zirdziņa pēdas nospiedumā, kur sakrājies netīrs dubļains ūdens. Neviens sevi cienošs putns no šādas peļķes nedzers. Kumeļpēda ir simbols, pie tam dubults, jo tālākais teksts par Cielavas kāzām norāda uz šī simbola kosmisko nozīmi.

/

No dainu tekstiem izriet, ka gan Cīrulis, gan Ūsiņš darbojas pavasaros. Viņu darbība saistāma ar zemes auglības kā dzīvības veida augšāmcelšanos. No tā secināms, ka gan Ūsiņš, gan Cīrulis tulkojami kā Dieva darbu izpausmes.

Ūsiņš dara alutiņu Manā zirga pēdiņā; Es tecēju misas dzert, Viņš ar kausu mugurā.

LD 30088 v 1

Cīruļa palīgi. Vairākās dainās Cīrulis attēlots kā pats galvenais zintniecisko pasākumu vadītājs. Bet lielos darbus nevar veikt viens pats.

Bioenerģētiskā virpuļa veidošanā vēlami palīgi, arī žagata vai cilvēks.

Cīrulītis alu dara Kumeliņa pēdiņā; Pelīt' nesa ūdentiņu Salīkušu tnuguriņ'.

Ltdz 11155

Cīrulītis trallināja Otrā noras maliņā; Es uzkāpu uz akmeni Cīrulītim palīdzēt.

Ltdz 11128

Te gan jāpiebilst, ka svētvietās ir tikai daži plakani akmeņi zemes līmenī, uz kuriem drīkst kāpt. Uz pārējiem neviens nekāpj un neļauj ari bērniem to darīt.

Kāzas ar Cielavu

Nozīmīgas ziņas par tālo aizlaiku vēsturiskajiem notikumiem sniedz dainas par Cīruļa kāzām ar Cielavu. Tās apraksta gan iepazī­šanos, gan alus darināšanu un pašas kāzas. Diemžēl, tās beidzas ar kannas sadauzīšanu. Tā jau ir norāde uz kosmiska rakstura notiku­miem. Turpat var atrast Jāņu dainas, kuras vēsta par kannas sastī- pošanu. Šīm kāzu dainām ir zināma līdzība ar komiskām dainām par Ausekļa kāzām.

Te atkal jāievēro, ka vēstījumam simbolu valodā varētu būt vairāki līmeņi. Pats vienkāršākais — tautas galveno viedo cilvēku — zintnieku Cīruļa un Cielavas sadarbība. Bet vienlaikus vēstījumos ir ieskaņas par lielajiem cikliem un vēl jo vairāk lieliem notiku­miem kosmosā.

Sāksim ar dainām, kas veido ieskaņas šajās vēstis.

Cīrulītis migliņā Sasit rokas plaukstiņā: Ieraudzīja cielavai Baltas kurpes kājiņā. Ltdz 11079 K 1200,2650

Protams, dabā putniņš cīrulis nesatiekas ar putniņu cielaviņu. Bet dainas vēsta, un turklāt daudzkārt, par Cīruļa un Cielavas kā­zām. Liekas, ka notikumi nebūt nerisinās gludi.

Cīrulīt, cīrulīt, kad ņemsi sievu? — Pavasar, pavasar, cielavas meitu. Cielava nedeva raudādama: Kam manu meitiņu melnaci sauci?

LD 2613

Kāzu alus. Dainas vēsta par dažādiem alus darīšanas mērķiem. Vienā gadījumā tas darīts Cielavas vajadzībām:

Cīrulītis alu dara Kumeliņa pēdīnā; Cielaviņa dzertu gāja Ar sidraba biķerīti.

Ltdz 11168

Bet šī alus spēku var izmantot jebkurš cilvēks svinamajās dienās:

Cīrulītis alu dara Kumeliņa pēdiņā; Visi putni piedzēruši No cīruļa alutiņa.

Ltdz 11176

Ne jau lidotājputni dodas pie putna cīruļa. Te domāti Putni — zintnieki, kuriem alu dara zintnieks Grulis.

Un it īpaši zintnieks palīdzēja likteņa pabērniem.

Cīrulītis alu deva Kumeliņa pēdiņā; Tās meitiņas derībās, Ko ļautiņi niecināja.

LD 18497

Alus iedarbība. Senākā dainā par Cīruļa paša vajadzībām lik­teņa izzināšanai vēsta simbols vanags:

Cīrulītis alu dara, Kādus viesus tas gaidīja? Gaida savus bālenīšus, Appogātus vanadziņus. LD 2631 Ventspils

Ļoti interesanta ir daina, kas apraksta alus iedarbību uz pašu Cīruli:

Cīrulītis alu dara Kumeliņa pēdiņā: Vienu graudu iesaliņa Piecas mucas piedarīja. Vienu malku nosadzēra, Cekulinis notrīcēja; Otru malku nosadzēra, Sāka spārnus plivenāt; Trešo malku nosadzēra, Pacēlās debešos, Dievam nesa vēstulīti, Lai dod siltu vasariņu.

Ltdz 11174

Būtībā šeit aprakstīta zintnieka darbība svētvietā tās iedarbi­nāšanas režīmā.

Kannas sadauzīšana. Dažas dainas piemin kausu (biķeri, kannu) kā būtisku aprakstīto kāzu sastāvdaļu. Par to, ko nozīmē šī kanna un tās sadauzīšana, mēs jau runājām nodaļā par Cielavu.

Kur tu dzēri, cīrulīti, Ka tik skani gavilēji? — Cielaviņas kaziņās Ar sudraba biķerīti. Kā tur dzēra, kā tur dzēra Cielaviņas kaziņās: Cits ar cibu, cits ar vāku, Cits ar savu cepurīti.

Ltdz 11138

Tomēr neizbēgamie notikumi pamazām tuvojas. Un beidzot dižās kāzas tomēr ir klāt:

Eita, visi sīki putni, Cīrulīša kaziņās, Strazdu vien nelaidiet, Tas dauzīja biķerītes.

FS 1750, 6443 Ēvele

Te pieminēts biķeris. Ievērosim, ka savā būtībā biķeri un kausi ir U veida zīmes telpisks atveids. Šādas "bedres" ar spēcīgu zint- niecisko nozīmi sastopam vairākās senču svētvietās.

Nebrīves laiki

Dainas par Cīruli nebrīvē sastāda vēstījuma kopas trešo, t. i., beigu daļu. Ta ir ļoti nozīmīga mūsu aizlaiku vēstures daļa, kas sevī ietver ziņas par cīruļa sagūstīšanu, viņa izmantošanu nebrīvē un atlaišanu, kas saistāma ar nogalināšanu. Apskatīsim šīs ziņas pēc kārtas.

Cīruļa darbi. Zintnieku darbība ir tuva gan ārsta, gan policista darbam. Tie ir cēli darbi ar lielu atbildību un ari ar risku. Tāpēc ķi­rurģiskās operācijas laikā zālē nav vēlami sveši cilvēki, vēl jo vai­rāk ķirurgs nedrīkst dot skalpeli nespeciālista rokās vai policisti nedrīkst dot savu ieroci puikām:

Ceiruleits olu dora Kumeleņa pēdeņā; Es tecēju mysas dzartu, ]ys ar kausu tnugorā. Ceiruleits molku cērta Ļipas calma galeņā; Es tecēju skaidas nest, ]ys ar cērvi tnugorā. Ceiruleits ūgles nese Zūbiņteņa kalējam; Es tecēju plēšas pyusti, Jys ar stini tnugorā. Ceiruleits karā gāja Ar sovu zūbineņu; Es tecēju mīru leigt, Jys ar naidu mugorā. Ceiruleits īkaroja Divi knipa adateņas; Es tecēju skateitisi, jys paslēpe ceļmeņā. Ceruleits vērtīs gāja Calmā sovas adateņas; Es tecēju parodeiti, jys pīlaide uguņteņu.

Ltdz 11135

Te daudzkārt uzsvērts, ka Cīrulis nevēlas savā darbībā ne­lūgtus vērotājus un nesaprātīgus palīgus. Vēl piebildīsim, ka no šīs garās dainas radušās vairākas īsās.

Lielie ciklu atspulgi. Lielos notikumus pasaulē nosaka lielie laika cikli. Dainas par Cīruli vēsta, kā Cīrulis to visu redz no augšas un zina par šiem cikliem:

Saki, saki, Saulīt, Ko redzēji Vāczemē?

— Vaska pili, nodegot, Atkal jaunu būvējot.

2617,134 c

Bet, no otras puses, pats Cīrulis arī pakļauts cikliem un to ap­liecina tālākās dainas par Cīruļa darbību. Uzmanīgi tās lasot, rodas iespaids, ka dainas par Cīruļa nebrīvi atspoguļo ne tikai kādu nozīmīgu mūsu senvēstures posmu, bet lielākus — kosmiska rak­stura ciklus.

Kur "gulēt" Cīrulim. Dainas vēsta, ka arī Cīrulis, palīdzot ci­tiem, pats nonāk grūtībās. Sadaļā "Palīdzība grūtos brīžos" mēs lasījām dainu (Ltdz. 1202), kas iesaka Cīrulim atpūsties jūras saliņā. "Vidū jūras uz akmens" vai "vidū jūras saliņā" turpmāk minētajās dainās apzīmē svētvietas pašu centru (šiem simboliem var būt arī citas nozīmes).