Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Japāņu mītos putns pavada uz Aiz-Saules centru, reizēm tā ir sala jūras vidū. Turklāt japāņu mītos veļu laivas ir ar putna attēlu.

Šie skaidrojumi viens otru labi papildina un skaidro Radītāja ieceri, radot putnus un pēc tam arī mācot cilvēkus. Vēl pieminē­sim, ka sintoismā mītos vairākkārt attēlots, ka mirstot varonis vai dievība pārdzimst baltā putnā. Un piebildīsim, ka Toras tulkojumu latviešu valodā sauc par Bībeli.

Šeit nepieciešama maza atkāpe. Japāņu sintoismā mīti par putniem atbilst latviešu simbolikai labāk nekā citu tautu garaman­tas. Tāpēc šī darba otrajā daļā dosim dažu putnu vārdu un būtības skaidrojumus japāņu uzskatos.

Latvju dainās putni to fiziskajā nozīmē galvenokārt darbojas kā ziņu nesēji un padomdevēji. Visaugstāk šai ziņā ierindojams krauklis. Dainā par krauklīti, kas sēž ozolā, tā arī tieši norādīts, ka viņam prasa padomu.

Gaišredzība rodas uz divu atšķirīgu informācijas plūsmu ro­bežām. Šo robežprocesu var veicināt, ja jūs apzināties meklējumu virzienu. Pēdējos gadu desmitos šādiem robežprocesiem veltīti daudzi nopietni darbi. Lasot dainas, jāsecina, ka mūsu senči šos noslēpumus zināja.

Vairākos senajos reliģiskajos mītos teikts, ka pirmsākumā, kad Zemes vēl nebija, pār ūdeņiem lidinājās Dieva gars. Viņš ari iezīmēja radīšanas sākumu. Šo domu papildina divu vārdu līdzība angļu valodā — bird — putns un birth — dzemdības. Grieķu mītos Ērglis — dievību gribas izpildītājs — plosīja Prometeju.

Mēs jau atzīmējām, ka senatnē gaišredzībai bija daudz lielāka nozīme nekā šodien. Mūsdienās, ja jums neveicas un dzīvē neklā­jas viegli, tad jūs badā nenomirsiet. Bet senatnē neveiksmīga izvēle nozīmēja bada nāvi. Tāpēc senie cilvēki gaišredzību vērtēja nekā savas garīgās dzīves nozīmīgāko daļu. Viņi ievēroja daudzas tādas sakarības dabā, kas mūsdienu cilvēka acīm un ausīm paslīd garām.

Putns un negaiss. Dažas dainas vedina domāt, ka ar putnu kā simbolu apzīmēja lielu notikumu sākumu. Tā, piemēram, pērkona negaiss parasti neiet pāri Daugavai, bet apstājas tās krastā. Kaut ari visai reti, negaiss tomēr tiek pāri. Lūk, mūsu senču pārdomas par to, kā gan pērkons pārcēlās pār Daugavu:

Irbe svelpa, pērkons grāva Viņā pusē Daugaviņas, Kas irbei irkli deva, Kas pārcēla Pērkonīti.

Ltdz 10506

Lai izteiktu dziļās zināšanas, lietoja simbolus. Tā, piemēram, lāci sauca par ķepaini, čūsku par kūlainīti. Šīs dainas simbolu no­zīme šķiet visai spēcīga un ne jau par parastu negaisu tā stāsta.

Mūsdienu cilvēkiem nav zināms, kāpēc pērkons parasti netiek pāri. Nav zināms ari, kāpēc dažkārt tomēr negaisa mākoņi pārvar neredzamo barjeru. Kā liecina daina, tad sencis izprata šo notiku­mu kopsakarības. Tikai mēs, ak, vai, vēl nezinām, ko nozīmē irbe svilpa.

No kopējā putnu dainu daudzuma ap 80% ir zintnieciskās dainas. Katram putnam piesaistītas savas darbības, tā, piemēram, vanagu saista ar nolemto likteni.

Kūmām iešu, neliegšos, Kūmām mani aicināja: Kūmu galdi izrakstīti Vanadziņa nadziņiem.

LD 1293

Kur mēdz gulēt gulbji? Putnu dainas sniedz ziņas par vairā­kām gaišreģu darbībām, kas šķita pilnīgi aizmirstas.

Balti gulbji sagūluši Atmatiņas maliņā: Redzčj jūru uzaram, Jūras kāpas ecējam.

V 1752,19

Pavirši lasot, šī, šķiet, ir viena no mūsu zemes dabu apraksto­šām dainām. Tomēr Latvijā nav tādu vietu, kur no atmatas varētu redzēt jūru pāri pār kāpu mežiem. Teorētiski tāda vieta varētu būt, piemēram, ja nocirstu kāpu mežus iepretī Plienu Jūras kalnam. Tikai arī šajā gadījumā jūra ir pārāk tālu no atmatas, lai tur atrastos gulbji. Vārdi gulbis, atmata, maliņa, jūra, kāpa, art, ecēt ir simboli. To varētu skaidrot kā informācijas sakārtošanas pasākumu gaišre­dzīgu darbību veikšanai. Jo, lai varētu iegūt kādas būtiskas izziņas, vispirms jāsakārto jūsu rīcībā esošie materiāli.

Putnu tēliem dainās ir vairāki līmeņi. Pavisam niecīga ir tā daļa putnu dainu, kas ir tikai gleznaini dabas apraksti. Arī šai dai­nai varētu būt vairāki augstāko līmeņu skaidrojumi. Līdzīgus spriedumus varam izteikt arī par šādu dainu:

Div' sudraba gaigalīši Jūriņā sakāvās: Vai tiem trūka gobju zemes, Vai no jūras ūdentiņa?

K B 24,1399a

Protams, var gadīties, ka divi ūdensputni saplūcas. Bet pilnīgi izslēgts, ka tādēļ viņiem būtu veltīta daina, kurā tie gleznaini dē­vēti par sudraba. Vārds gobju zeme dainās sastopams reti, tas it kā apzīmē izīrētu zemi, bet ne jau jūru.

Bites — cilvēka domas. Tas lido un cik gan bieži mēs runājam par domu lidojumu. Tajās redzama putnu un bites mijiedarbība zintnieciskos procesos. Ne velti dainās bitēm veltīta sevišķa vērība.

Cīrulītis alu dara Ogu pora maliņē; Atskrej bite strēliniece, Sasit alus ķīvenīti.

Ltdz 11159

Protams, ka bite nevar sasist alus kausu. Vēlāk pie bitēm kā simboliem vēl atgriezīsimies, bet ar šo dainu ievadām stāstu par garīgām cīņām.

Garīgās cīņas. Informatīvo plūsmu sadursmei veltītas samērā daudzas dainas, kur darbība notiek uz divu simbolu — zemes un jūras robežas.

Vairākkārt simboli notikumus rāda kā kumeļa, irbes vai gaigalas, vai citu pazīstamu simbolu cīņu. Iepazīstot tikai kādu atsevišķu dainu, varētu likties, ka tajā patiešām vēstīts par to, kā negaidīta putna parādīšanās iztraucē zirdziņu. Bet paskatīsimies uzmanī­gāk. Vai gan jūras pīle — gaigala — varētu traucēt jāt kumeļu? Un vai tiešām būs diža skāde no tā, ka skanēs mani zelta pieši? Ja sākam uzmanīgāk skatīties, tad ar katru jaunu dainu rodas jauni jautājumi:

Lai es braucu kurp braukdams, Irbes guļ ceļmalā, Irbes guļ ceļmalā, Traucē manu kumeliņu.

Ltdz 5718

Norādes uz irbi, kas guļ ceļmalas, jāsaprot simboliski. Ta, ka sūdzēšanās — lai es jātu kur jādams — diez vai attiecas uz fizisko zemes ceļu:

Es dzērdēju, kaimiņam Lela škode nūtykusc: Tymsā jājis vokorā Car ābeļu leidumeņu, Saraustējis kumeļam Speigulētūs īmaveņus.

Ltdz 5714

Norāde uz ābeļu līdumu jau liecina, ka šajā dainā nebūt nav runa par fizisko pasauli. To gan apliecina spīguļotie iemauktiņi.

Daudzās un ari minētajās dainās ar simbolu kumeļš apzīmē ga­rīgo (Dieva) spēku, ko fizikas terminu valodā varētu apzīmēt kā citu dimensiju telpas izpausmi. Šeit piebildīsim, ka jau skatītais putna vārds grieķu valodā ļoti tuvs vārdam kumeļš — pālos. Tā nav ne­jauša skaņu līdzība. Jā, gan grieķiem, gan ari skandināviem ir mīti par spārnotajiem zirgiem. Zintnieks savu kumeļu, t. i., Dieva doto spēku un spējas attīsta tikai ilgā darbā:

Es savam kumeļam No ozola stalli taisu: Dzelža dūris, vara grīda, Sidrabiņa redelītes. Kad es jāju pa celiņu, Akmeņ' šķila ugunis. Irbe tupa ceļmalā, Baida manu kumeliņu. Tu, irbīte, nezināji, Cik dārgs manis kumeliņš, Cik dārgs mans kumeliņš, Cik maksāja zelta sedli:

Pieci simti dālderīšu Maksā mani zelta sedli, Vel trīs simti dālderīšu Maksā zelta iemauktiņi.

Ltdz 5724

Vispirms atzīmēsim, ka tajā laikā, kad dālderis bija mak­sāšanas vienība, zirgu cena bija viens dālderis. Ja kāds teiktu, ka viņa zirga cena ir pieci dālderi, tā jau būtu nesamērīga lielīšanās. Bet te par piederumiem vien prasa piecus simtus. Atcerēsimies, ka simts un simtiņš dainās norāda pāreju uz citu dimensiju ener­ģētiskām Visuma telpām — Viņ-Sauli un Aiz-Sauli.