Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

ja piemeklē liels sausums, lietavas vai citas nelaimes, gan jau saņemsiet valsts vai humāno palīdzību. Senatnē neveiksmes un neražas varēja ari nozīmēt bada nāvi. Tāpēc senči rūpīgi vēroja laika zīmes, it īpaši putnu vēstītās.

Laika zīmes. Par tuvojošos pērkona negaisu, lietu un miglu vai citām laika izmaiņām liecina daudzas un dažādas pazīmes — gaisa spiediens, mākoņi, Saules krāsa rieta laikā u. c. Bet vēl drošākas pazīmes ir izmaiņas putnu lidojumā, dziesmā, uzvedībā:

Melnais strazds pūtin pūš, Balodītis dūcin, dūc; Sapūtuši, sadūkuši Lielu vēju, aukstu laiku.

FS 1552,16002, Daudzese

Meteorologi dod apkopotu vispārēju raksturojumu, piemē­ram, — vietām līs, bet putni jūt izmaiņas tieši savā dzīves vietā. Tāpēc putni dažkārt labāk brīdina par laika izmaiņām nekā me­teoroloģiskais dienests. Lai noteiktu laika pārmaiņas tuvākajās dienās, cilvēki vēroja baložu, bezdelīgu, irbju, vārnu un vistu iztu­rēšanos, klausījās griezes, kraukļa, vārnu u. c. putnu balsīs.

Gaidāmā laika pazīmes nav speciāli jāizprasa, tās tikai jāiz­tulko. No daudzām pārbaudītām laika zīmēm minēsim dažas bie­žāk lietotās — ja vistas agri ceļas, ja tās kāpj uz sētas, bieži kladzina, peras smiltīs — būs lietus, ļa sāk līt un vistas saskrien pajumtē — lietus drīz pāries, ja tās nebēg, staigā pa āru — līs ilgi. Plašākas ziņas sk. grāmatas otrajā daļā.

Tālās prognozes. Mūsu senči bija ievērojuši, ka pēc dažu putnu izturēšanās pavasarī var noteikt arī to, kāda būs gaidāmā vasara. Bez šīm ir ari laika zīmes, kas ļauj pareģot gaidāmo laiku sezonu vai pat divas uz priekšu. Lai uzzinātu gaidāmo laiku pēc sezonas, divām vai pat trim, senči vēroja daudzus putnus, bet īpaši baložus, bezdelīgas, cielavas, dzeguzes, dzērves un gulbjus.

Nozīme bija kā šo putnu atlidošanas laikam, tā ari viņu uzvedībai, dziesmām un arī aizlidošanai. No šiem vērojumiem izdarīja lietiš­ķus secinājumus — vai sēt slapjās vai sausās vietās, kas padosies, kas ne.

Tālo prognožu zīmes ir pārsteidzošas. Pirmkārt, nav iespējams iedomāties, kas gan virza putnus uz tām vai citām īpatnām dar­bībām. Bet ne mazāk pārsteidz tas, kā senči no miljoniem vēroju­mu spēja atrast un atcerēties tieši tos, kas liecinātu par notiku­miem pēc pusgada vai pat ilgāk.

Prognozes no attāluma. Vēl jo pārsteidzošāka ir gājputnu spēja zināt to, kāds laiks ir tūkstošiem kilometru tālajā dzimtenē. Jūs taču būsiet ievērojuši, ka pavasari var būt gan agrāki, gan vēlāki. Putni, kas ziemo tālajā Āfrikā, zina, kad atlidot. Viņi ierodas uz pēdējo sniegu, pārlaiž t. s. ciruļu puteni. No tā jāsecina, ka, dzīvojot Āfrikā, putni zina, kad izlidot un zina to pat vēl labāk kā laika birojs Latvijā.

Latvijas iedzīvotājs savā ikdienā putnus pat lāgā neievēro. Mums viņi šķiet tikpat parasti kā gaiss, kas ir visur. Bet, kad gaisa sāk trūkt, to apjaušam uzreiz. Daudzās Eiropas un Āzijas zemēs putnu kļuvis maz.

Atceros kādu ceļojumu pa Aizbaikāla taigu pirms gadiem trīs­desmit. Pēc pirmā simta noieto kilometru mūs sāka pārņemt sa­vāda tukšuma sajūta. Daba bija skaista un daudzveidīga, laiks jauks un tomēr kaut kā trūka. Tikai kad ieraudzījām pirmo putnu, sapratām, kāpēc gan skaistā taiga visu laiku likās kā nedzīva. Tajā nebija putnu.

Skumji, bet mūsdienu pilsētnieks putnu balsīs saklausa tikai bļaušanu, brēkšanu, čiepstēšanu, čivināšanu, kladzināšanu, park- šķēšanu, pēkšķēšanu, vurkšēšanu.

Senatnē putniem veltīta liela cieņa, pēc tiem noteikta nākotne, lūgts padoms, pat lemti valsts likteņi utt. Senči uzskatīja putnus par augstākiem radījumiem.

Tāpat ar Sauli saistāmi mīti par putniem, kuri no debesīm cil­vēkiem atnes uguni, arī latvju teikā par bezdelīgu.

Latvju garamantas par zināšanu sākumu uzskata Dieva Pa­domu. Citu tautu mīti un senie raksti norāda uz kultūrvaroņiem, kuru izcelsme liek domāt par saistībām ar senlatvju civilizāciju. Ta, piemēram, sengrieķu autors Eshils (255-456 p.m.ē.) uzskata, ka nākotnes vērošanu pēc putnu izturēšanās cilvēcei devis Prome­tejs. Vairākas ziņas liek domāt, ka viņš cēlies no Baltijas.

Latvju senču pieredze saglabāta garamantās un tā uzskatāma par klasiku, kas mūžam nenoveco un vērtīga vēl mūsdienās.

Svarīgākā dzīves māksla ir spēja apjēgt nākotnē gaidāmos notikumus. Šim nolūkam cilvēkam vajag ieklausīties apkārtnē. Putni, kas tuvāk dabai, parasti spēj noteikt daudz ko tādu, ko cil­vēks nespēj. Latvju dainas liecina, ka mūsu senči mācējuši no put­niem uzzināt gan par tuvo, gan arī tālāko nākotni.

Zagatiņa džidžināja, Dzirdēs jaunu valodiņu: Dzirdēs vecu nomirstam, Dzirdēs jaunu piedzimstam.

K 1244, 5930

No dažu putnu uzvedības viedie cilvēki mācēja pareģot arī cil­vēka dzīvi. Gadījās, ka tas vēstīja sliktu nākotni. Mūsdienu cilvēks, dzirdot ko tādu, novaidētos par briesmīgo likteni un gatavotos savam galam, bet mūsu sencis, dzirdot sliktu pareģojumu, sāka domāt, ko darīt un kā strādāt, lai izdzīvotu.

Novērojumu par likteni ir visai daudz, tuvāk tos apskatīsim, runājot par katru putnu atsevišķi. Šīs ziņas galvenokārt atspogu­ļotas ticējumos.

Nākotnes izzināšanu parasti veica svētvietās, kas atšķīrās no citām vietām ar paaugstinātu bioenerģētisko starojumu. Tas, rosi­not zemapziņu, palīdz vieglāk pamanīt citādi niecīgas izmaiņas tagadnē, kas nosaka pārmaiņas nākotnē. Arī putnu uzvedība šajās vietās ir atšķirīga. Cilvēka gars un dvēsele atrodas enerģētiskā sasaitē ar Visuma daudzdimensiju telpām. Šīs sasaites dod cilvē­kam paaugstinātas spējas gaišredzībā. Šo spēju sekmē ari svētak- meņu starojums. Dainās šādas vietas un stāvokli gaišredzības uztveršanai apzīmē ar simbolu mežmala.

Citās dainās dabiskās svētvietas apzīmētas ar simboliem — kalns, koks:

Es uzkopu kaļneņā Putnu dzīsmas klauseitīs; Kaļneņā es izdzērdu, Kai kyukoja dzagūzeite.

LTdz 11222

Mazie ziņu nesēji. Vairāki putni ir ziņu nesēji. Ja zīlīte mīlīgi piesit pie loga — gaidiet jaunas ziņas.

Lai sūtītu lūgumu dzeguzei, deviņas reizes jāpiesit pie koka un trīs reizes ap to jāapiet. Līdzīgi sūta lūgumus caur akmeni.

Laukā liku uz akmini Mazu mazu grāmatiņu; Kurš putniņis tur atskrēja, Lai nes tēva dēliņam.

LD 6306 V 1

Lielākā daļā gadījumu putns atnes ziņu pats, otra nelūgts un neprasīts. Tomēr dainas un ticējumi, kā arī to pārbaude liecina, ka ar putniem var sarunāties un var tos iztaujāt. Labi sarunu biedri ir dzeguzes, kraukļi un vārnas. Bet kā gan tālumā, dziļi krūmos noslēpusies dzeguze zina, ka mēs jautājam tieši viņai? Ne mēs viņu redzam, ne viņa mūs. Kā gan dainā minētais putniņš zina, ka "jānes grāmatiņa"? Te mēs nonākam pie cilvēka un putnu attie­cību būtības.

Ja esat apzagts — paskatieties uz žagatu — viņa izstieps galvu uz to pusi, kur zagļi aizbraukuši. Citkārt tik bailīgais putns ne­maz nebaidās un jums stāsta par to, kas ir bijis. Žagata brīdina ari iepriekš, bet vai jūs klausījāties viņā? Par šādiem un līdzīgiem gadījumiem man stāstījuši daudzi nopietni cilvēki.

Mūsu senči, ieklausoties spārnotajos draugos, teica — "grāmatiņu nes":

Tec, putniņi, upes malu Ar mazo grāmatiņu; Aiznes vēsti brūtgānam, Brūte ļoti nevesela.

LD 10820.

Lidojumu vērošana. Saglabājušies diezgan daudz rakstu avotu par putnu lidojumu vērošanu. Būtībā šis nākotnes izzinā­šanas veids liecina jau par zemāku līmeni, kā mūsu senču prasmi sarunāties ar putniem. Tomēr ari šie pieraksti ir ievērības cienīgi. Lai izzinātu nākotni, vajadzēja zināt, no kuras vietas, kad un kādā virzienā, kādus putnus vērot.