Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Šī pavediena turpinājumu putnu valodas izpratnei dod dien- viditāļu sarunas veids. Viņu sarunā jāskatās ari, ko dara rokas, uzacis, sejas vaibsti, galvas kustības, pleci — vārdu sakot, katra ķermeņa daļa. Ja klausīsieties tikai itāļa teikto, tad uztversiet tikai daļu no tā, ko apjēgtu pats itālis.

Putnu valoda ir vēl sarežģītāka. Tai ir trīs izpausmes, un tās cita citu papildina. Vieglāk uztveramās no tām ir skaņu un tēlu (žestu) izpausmes. Ar tām putni papildina augstākajā izpausmē teikto vēs­tījumu. To varētu salīdzināt ar cilvēka žestiem un mīmiku, kas papil­dina viņa stāstījumu, bet dažkārt pat to aizvieto, kad jāizsaka attieksme.

Sazināšanās starp sugām. Daudzos gadījumos skaņas un tēli ir arī vienā novadā dzīvojošo starpsugu valoda. To lieto, lai sazi­nātos ar tām bioloģiskām radībām, kuras augstāko valodu nesa­prot. Ar zemākā līmeņa izpausmēm paziņo, piemēram, barības atrašanu, draudošās briesmas, izsaka brīdinājumus, nosoda, iz­lamā, aicina, apliecina savas jūtas.

Augstākā valoda. Tomēr pašas galvenās ir augstākās izpaus­mes. Cilvēka izpratnē tās nebūt nav valoda, bet gan domu pārraide (telepātija) ar smalko enerģiju palīdzību. Šādā veidā var pārraidīt nojautas — ziņas gan par notikumiem pagātnē vai nākotnē, gan arī gaišredzīgas ziņas par to, kas notiek lielā attālumā. Šo valodu vislabāk var apgūt senču svētvietās, kur bioenerģētiskais lauks sekmē domu pārraidi ar uztveršanu. Bet to nevar mācīties klasē vai kabinetā.

Pats sākums putnu valodas apgūšanā ir un paliek skaņu un tēlu apjēgšana. Kamēr neesat to apguvuši, diez vai var cerēt uz tālākajām sekmēm. Līdzšinējā pieredze rāda, ka putnu valodu daudz vieglāk apguvuši tie cilvēki, kuri prot telepātiski pārraidīt savas domas, kā arī uztvert citu cilvēku domas.

Interesanti arī atzīmēt to, ka putni cilvēku spēju šai jomā vērtē daudz augstāk, nekā mēs to esam pelnījuši. Tomēr, jūtot, ka jūs vai nu nezināt augstāko valodas līmeni vai arī vēl neesat sagatavojies tā uztveršanai, putni pāriet uz zemāko līmeni. Šāda veida iz­skaidrošana līdzīga sarunai ar ārzemniekiem žestu valodā, kad cits cita valodu saprotam ļoti slikti. Arī šādā veidā var ļoti daudz ko pavēstīt.

Latvju dainas liecina, ka senči labi prata atšķirt putnu sadzīvisko čivināšanu, čiepstēšanu, dūdošanu, kladzināšanu, ķērkšanu un vidžināšanu no svarīgiem ziņojumiem:

Pūti, pūti, balodīti, Vai tu pūti manu bēdu? Pats tu pūti savu bēdu, Savus bērnus audzēdams.

FS 1597, 579, Blīdene

Tāpat viņi labi atšķīra parastus lidojumus barības meklēšanai no nozīmīgiem lidojumiem — atbildēm uz jautājumiem. Vēl dzej­nieks Edvarts Virza "Straumēnos" piemin cilvēkus, kas prata runāt ar akmeņiem, kokiem un putniem. Bet arī tas ir tikai minējums. Mūsdienās cilvēki šo spēju gandrīz zaudējuši, bet putniem tā ir svarīga viņu dzīves sastāvdaļa.

Mācīties var ikviens. Lieliski ar putniem sapratās ornitologs Kārlis Grigulis (1884-1972). Kad viņš sauca putnus, tie sēdās pēt­niekam uz rokām, pleciem, galvas. Savus vērojumus viņš apraks­tījis vairākās grāmatās. Viena no K. Griguļa grāmatām tā ari saucas "Kā es mācījos putnu valodu" (1984). Bet diemžēl šajā grāmatā par putnu valodu nav tikpat kā nekādu ziņu. Zinot tā laika kārtību, jāsecina, ka nodaļas par putnu valodu izņēmuši recenzenti un tās nu mums ir zudušas.

Kā viedu un daudz saprotošu atceros dzejnieci un gaišreģi Mildu Zaikovu (1907-1994). Viņa gan kautrīgi norādīja, ka pa īstam putnu valodu sapratusi viņas māte Made Ūdre, dz. Apsīte (1874-1946). Viņa dzīvoja Vestienā, vēlāk Vietalvā, kur ari apgla­bāta. M. Zaikova, kura arī diemžēl devusies Aizsaulē, stāstīja par to, kā viņas māte bērniem mācījusi izprast putnu teikto.

Nav tik grūti apgūt putnu valodas pamatus, ja varat saprast to, ko jums vēlas pateikt sunītis, kaķītis, zirgs, govs, aita. Visu ra­dījumu valodās var atrast kopējas iezīmes.

Katram cilvēkam ir savs ceļš valodu izpratnē un apgūšanā. Ta ornitologi lieliski pārzina putnu sadzīvisko valodu — aicinājumus, brīdinājumus, draudus u. c.

Varbūt tā nebija nejaušība, ka pirmais dzejolis, ko man mācīja skolā, bija Dzēs Kalnāres (1918-1968) atklāsme. Atstāstu to pēc atmiņas:

Runā akmens, runā kalns Runā sēta, druva. Runā katrs koks un lauks Valodā tik tuvā. Tikai, latviet, ieklausies, Ieklausies ar sirdi. Ko tu bites dūkšanā, Viļņu šalkās dzirdi!

Daudzos ceļojumos pa Latviju un ari ārzemēs arvien vairāk sākām apjēgt to, ko saka akmens, kalns, mežs, ūdeņi, zvēri, putni. Pagāja gadi, līdz nonācu pie domas par vienotu dabas valodu.

Putnu klausīšanās. Dainas daudzkārt apliecina, ka ar putnu palīdzību var uzzināt visdziļākās patiesības, kas nav citādi pieeja­mas:

Atsasēžu pūra malā Iz palāka akmisteņ; Iz palāka akmisteņ; Skaistu dziesmu klausējūs: Dzylna sāce, žube vilka, Laksteigala darynāj.

L 1940,3286

Te jāpiebilst, ka dainās ar simbolu skaists parasti domāts kāds nozīmīgs vēstījums.

Šai zintnieku dainai ir daudzi sākuma varianti: Tīšām stāvu mežmalēje…. Bb 12,1294;

Tīšām dzinu mežmalē…….. Bb 19,30;

Tīšām jāju meža malu…. Bb 23,1924; Lēcu, lēcu mežmalē… 929, 9474; Es uzkāpu kalniņā…. 1805,10494-95; jāju šovakar…. 166,1728; Tīšām gāju vakarā 668, 652;

Es izgāju svētu rītu……. 958, 7253;

Teišām gāju upes malu… 1439,1722.

Kopumā šie, visās mūsu zemes malās savāktie dainu pieraksti, apliecina, ka apzināta putnu sniegto ziņu uzklausīšana un pētīšana zintnieciskos nolūkos bijusi plaši pazīstama visos novados. Vēl atzī­mēsim, ka Senajā Eiropā mūsu zemes gaišreģus ļoti cienīja. Hro­nists Brēmenes Ādams rakstīja, ka pie viņiem devās cilvēki no visas pasaules. Lai varētu tik augstā līmenī klausīties putnus, vajadzēja apgūt daudzu to paaudžu pieredzi, kas zināja, ko un kad vērot, zināja lielas sakarības. Bet sākuma pieredzi nevarēja uzkrāt neko nezinoši cilvēki. Sākumā vajadzēja būt putnu valodas izpratnei.

Valodu par apgūtu uzskata tad, kad jūs ne tikai klausāties, bet arī putns saprot, ko jūs sakāt. Putni šai ziņā ir ļoti pieklājīgi un iejūtīgi.

Nekļūstiet iedomīgi! Ja nopietni vēlēsieties, varēsiet apgūt putnu valodu. Tikai tad, kad jums pašam šķiet, ka sākat to apjēgt, atmetiet augstprātīgo iedomu, ka visi putni to vien dara, kā ru­nājas ar jums un par jūsu lietām. Lielum lielā daļa putnu sarunu nav jums veltīta. Visbiežāk tie apspriežas savā starpā.

Lai tuvotos putnu valodas dziļākās būtības izpratnei, mēģināsim apjēgt, kā un kāpēc putni sazinās ar kokiem. Vai esat padomājuši, kā gan dzenis uzzina, kurā vietā kalt koku, lai trāpītu tieši uz kāpura ligzdas? Ja putns kaltu, kur pagadās, viņš nomirtu badā. Nācies dzirdēt skaidrojumu, ka dzenis dzirdot, kur kāpuri grauž. Taču tārpa radītais troksnis ir pavisam niecīgs. Turklāt ka­lēja dzeņa darbu grūti sasaistīt ar smalku dzirdi, īpaši ja par āmuru izlieto paša galvu.

Dabas valodu sākumi. Koku valodai vistuvāk ir lakstīgalu, vārnu, zīlīšu un žubīšu balsis. To apliecinot arī to dainu salīdzinā­jumi, kuras vēsta par meža putnu un koku klausīšanos.

Bet, skatoties vēl dziļāk, uz Zemeslodes pirms kokiem bija tikai ūdens un akmeņi. Koku valoda, savukārt, nākusi no dabīgās šīs Zemes valodas. Par to liecina mūsu dainas, kas putnu valodu saista ar ūdens un akmens valodu.