Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Uz brīdi atgriežamies pie iepriekšējā nodaļā skatītās dainas. Pirmspēdējās rindiņās ir dažādi varianti. Tos salīdzinot, šķiet, ka senākais teksts varētu skanēt apmēram tā: Zīle teica (arī saka, sauca), žube vilka (loka). Piem., Z 1790,189. Šajā pašā dainā intere­santi vārdi… Upes balsi klausīties. Ūdens teica, akmens vilka…, t. i., izteiktas tās pašas zintnieciskās uztveres darbības.

Gan lielie, gan mazie gājputni rudeņos un pavasaros apvieno­jas kopīgiem lidojumiem. Novērotas putnu sanāksmes un apsprie­des, kā arī putnu tiesas. Dažkārt tajās pat izpilda nāvessodus. Visi šādi gadījumi liek domāt par putnu kopienām kā valstiskiem vei­dojumiem.

Starp putnu ģimenēm pastāv apzinātas un mērķtiecīgi virzītas informācijas plūsmas. Pastāv putnu apziņa par savu kopienu ar vairāk vai mazāk fiksētu teritoriju. Neskaitāmas reizes ir novērotas putnu kopdarbības, gan iegūstot barību, gan arī dažādos karos. Lai šādas darbības varētu notikt, jābūt kādai putnu pašpārvaldes organizācijai un vadonim, bet ar to vien nepietiek. Pats galve­nais — katram atsevišķam putnam jāzina, kas ir viņa kopiena un kas ir vadonis. Tapat jāzina arī kopīgās darbības mērķis.

Kārtība putnu valstīs ir ne tikai vērā ņemama, bet arī visai lī­dzīga attiecībām cilvēku sabiedrībā.

Mēģināsim izsekot putnu valstiskajiem pasākumiem gada laikā.

Vadoņi un dižvadoņi. Pirms gadiem piecpadsmit kādā pavasara vakarā atgadījās notikums, kas ierosināja padomāt par putnu valstīm. Iepretī mājai, kur dzīvoju, lielajos kokos atpūsties apmetās caurceļojošu strazdu bars. Varbūt tur bija kāds tūkstotis, varbūt arī divi. Visi uztraukti vidžināja. Ik pēc dažām minūtēm pielaidās vēl pa kādam mazam bariņam. Putniņi tur uzturējās kādu stundu, pusotras, līdz atlidoja pēdējais bariņš. Tad visi kopā devās tālāk uz ziemeļiem. Tātad strazdu dižvadonis bija sagaidījis visu savu armiju.

Ne vienreiz vien lasīti arī zinātnieku pētījumi, ka putni protot skaitīt līdz trīs. Pulcēšanās baros parāda, ka viņi ne tikai prot skaitīt daudz lielākus skaitļus, bet arī viens otru atceras.

Otrkārt, jāsecina, ka putni arī šajā lielajā barā viens otru pazīst un zina savus vadoņus. Bars ceļas augšā tikai tad, kad to dara vadonis. Savukārt viņš vēro un klausa dižvadoni. Cilvēkiem, pie­mēram, armijā, lai pazītu virsniekus, lai virsnieki zinātu ģenerāli, vajag dažādas pazīšanās zīmes uz mundieriem. Turpretī putni pa­zīst cits citu bez uzšuvēm un citiem atribūtiem.

Var jau būt, ka ir vērts atcerēties, ka senatnē mūsu zemi pār­valdīja vecajo padomes, kurās bija gudrākie un godīgākie cilvēki.

Vēlreiz uzsveram, ka putnu vidū pastāv sazināšanās. Kā gan viņi zina, kad rudenī pulcēties lidojumam?

Likumi, tiesas un sodi. Redzēts, ka lielie putni stārķi un dzēr­ves pēc apspriedes pulcējas ap vainīgo. Tas noliec galvu, un visi sit ar knābjiem pa to, līdz vainīgais pagalam. Tas liecina par noteiktu uzvedības likumu kopumu. Vēl jo vairāk, šīs putnu tiesas liecina par apzinīgu pakļaušanos tiesas lēmumam. Bez tam jābūt kādai sistēmai, kā vērsties tiesā, kā tiesu sasaukt, un kā piespiest vainīgo ierasties un saņemt sodu.

īpašuma tiesības. Putni parasti ciena cits cita dzīvesvietu. Ne­laiķis putnu pētnieks Kārlis Vilks pētījis zīlīšu dzīvesvietas Strenču mežos. Viņš konstatējis, ka katrai no tām ir stingri noteiktas robežas.

Kaut arī katram jaunajam putnam sava vieta jāiegūst cīņā ar konkurentiem, tomēr putni parasti pavasarī atgriežas atpakaļ tajās ligzdās, kurās dzīvoja iepriekšējā sezonā.

Varbūt tas skan drusku sentimentāli, tomēr šķiet, ka putnu ētikas normās visumā pastāv cieņa pret privātīpašumu.

Starp putnu kopienām pastāv robežas. No rudens aizlidoša­nas, kad nākuši klāt jaunie putnēni, bars kļuvis vairākas reizes lie­lāks. Bet gan garajā ceļā, gan arī Āfrikā daudzi iet bojā. Tātad pava­sari notiek teritoriju pārdalīšana. Jā, dažreiz putni plūcas kādas ligzdas dēļ, bet jaunu teritoriju pārdalīšana notiek miermīlīgi.

No teiktā secināms, ka arī putniem pastāv savi administratīvie noteikumi, savi valdnieki, sava kārtība. Tas viss liecina par augstu intelektu, ievērojami augstāku, nekā to var iedomāties. Pastāv sava sazināšanās, rīkojumu nodošana, savi morāles principi, tiesa un sodi.

Putnu kari. Starp atsevišķiem putniem ligzdu dēļ notiek kau­tiņi. Bet starp dažādu sugu putniem laiku pa laikam notiek cīņas, kur no katras puses cīnās vietējās kopienas. Parasti dažādu sugu putni savstarpēji sadzīvo mierīgi, bet šīs attiecības maz pētītas. Vairāk pazīstamas ir tās putnu attiecības, kas izpaužas savstarpējos karos.

Mūs šajos karos mazāk interesē pati kauja, vairāk tās sagata­vošana. Kāds taču lēma par kara pieteikšanu un kādam bija jāsa­sauc visa kopiena un kāds taču kādā brīdī teica — Pietiek!

No kā cilvēki iemācījās veidot valstis? Patlaban vēsturē valda uzskats, ka mūsu zemē līdz pat 9.-10. gs. cilvēki dzīvoja pirmat­nējās kopienās. Lielās svētvietu sistēmas liecina, ka šis uzskats ir aplams. Valstis bija ļoti sen. Bet kā tās radās? Ja pieņem domu, ka cilvēks cēlies no pērtiķveidīgiem, tad tie patiešām dzīvoja tikai nelielās kopienās. No kurienes tad nākusi doma par valstīm? Te nu atkal nonākam pie putniem.

Mēs jau secinājām, ka cilvēku valoda attīstījās no putnu valo­das. Tagad iesim vēl soli tālāk.

Cilvēku sabiedrība ar saviem likumiem, morāli, ētiku, varas un likuma sargāšanas iestādēm, kā arī sabiedrisko dzīvi ir rūpīgi noskatīta un pārņemta no vecāko bioloģisko būtņu — putnu sabiedrības. Var jau būt, ka jāskatās vēl tālāk, jo nule minētās attiecības pastāv ari skudrām, bitēm un citām dažu kukaiņu kopām. Ne tikai tiem putniem, kuri dzīvo baros, bet ari tiem, kuri mīt atsevišķi, dažkārt visai attālu cits no cita un vientuļās vietās.

Latvju garamantas liek domāt, ka mūsu senči ne tikai lieliski sapratušies ar putniem, bet arī spējuši mācīties no tiem, draudzīgi sadarboties, un cits citu izprast. It īpaši to apliecina cilvēku sabied­rības pārvaldes formu kopēšana no putnu valstīm.

Vēl jo interesantākas ir putnu spējas vēstīt par nākotnē gaidā­miem notikumiem.

Vērojot putnus un sarunājoties ar tiem, var iegūt ļoti daudzas un visai dažādas ziņas. Tiešie vērojumi palīdz izzināt gaidāmo laiku kā tuvākajās dienās, tā arī nākamajās sezonās. Putni var daudzko teikt par to, kas gaidāms nākotnē. Tie var nest labas vēstis, var brīdināt par sliktajām.

Putni neskaitāmas reizes sevi parādījuši kā Dieva padoma nesēji cilvēkiem, tostarp pat visai kritiskos brīžos. Putni var ari at­nest ziņas par notikumiem lielā attālumā. Senči prata vērot un izjautāt putnus, lai uzzinātu mums vai citai ciltij, tautai vai zemei nozīmīgu notikumu gaitu.

Esam pārliecinājušies, ka tādu gadījumu skaits, kad putni sniedz savu padomu, ir daudz lielāks, nekā to spējam iedomāties. Galvenie noteikumi šādai saskarei — lai cilvēks būtu godīgs, mīlētu dabu un putnus.

Mūsu senči zināja, ka cilvēks, kuru mīl putni, ir taisnīgs. Šim uzskatam ir dziļa jēga — ja cilvēks saprot putnus, tad viņam dzīvē labāk veicas. Un atcerieties, ja jūs brīdina, tad tāpēc, lai jūs dar­botos un rīkotos.

Bet, ja nedarīsiet, tad notiks tas, ko putns vēstījis.

Mūsdienās par gaidāmo laiku ziņo meteoroloģiskais dienests.