Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Putni var vēstīt arī par nāvi

Vīri, vīri, nebūs labi, Vārna krāca ozolā: Atnāks nu slikta ziņa Mūs' mīļam bāliņam.

K 929, 32807

Ļoti slikta zīme ir ari putna ieskriešana logā un nosišanās. Tā ir nāves ziņa. Protams, skeptiķi var arī teikt — sagadīšanās. Bet zināmi pārāk daudzi gadījumi ar šādu sagadīšanos, kas apliecina tēvutēvu uzskatus. Manai paziņai Āgenskalnā tikai reizi mūžā gadījās piedzīvot, ka viņas logā iesitās zīlīte. Tas notika tieši tajā dienā un stundā, kad tālajā Austrālijā mira viņas tuva radiniece. Zinu pietiekoši daudz šādu gadījumu, lai teiktu — tā nebija sagadīšanās. Putns nesa vēsti, tikai mēs nezinām, kas viņam to lika darīt.

Zinu gadījumus, kad, ieraugot beigtu putnu vai ieskrienot putnam logā, cilvēki lūguši Dieva palīdzību un tas viņus uzklau­sījis. Ļaunākais nav noticis. Zīmes Dievs dod tāpēc, lai mēs būtu gatavi. Ja rīkojas, tad ir cerības. Ja nerīkojas, tad jāņem par labu lemtais liktenis.

Profesors Kārlis Straubergs grāmatā "Latviešu tautas paražas" piemin kādu gadījumu lauku mājās netālu no Liepājas. Stāsta kāda sieviete, kas viesojusies lauku mājās. "Pēc pusdienas pulk­sten 3-jos mūsu istabā ienāca saimniece un teica, ka no precētiem viens drīzumā mirs; viņa esot redzējusi vienu putnu pārskrienam pāri mājām, ko visi par nāves putniem tur… Visi bija pie pilnas veselības, sacītais izsauca lielu jautrību. Bet tai pašā naktī, taisni pulksten 12-os, mans vīrs mira."

Iepazītās ziņas ļauj secināt, ka putniem ir tādas spējas infor­mācijas uztveršanā, kādu nav pat vismodernākajiem cilvēku in­strumentiem. Protams, būtu absurdi domāt, ka mazā putniņa gal­viņa varētu atrisināt sarežģītās viņa paša un jūsu dzīves vai darba problēmas. Diemžēl atbildi nespēj dot arī citi minējumi klasiskās zinātnes robežās. Tāpēc ziņas par putnu neparastajām spējām zinātniskā literatūra parasti noklusē vai apiet, jo par tām nav nevienas kaut cik korektas versijas.

Tāpēc mēģināsim meklēt atbildes, izmantojot senču gudrību. Tā liek domāt, ka putns drīzāk ir starpnieks. Bet šeit mēs nepiebil- stam "tikai", jo mēs nezinām šī starpnieka lomu un iespējas.

Uzkrāto ziņu ir pārāk daudz, lai varētu lietot tādus vārdus kā sagadīšanās vai māņticība. Faktu matemātiskā analīze ar varbūtības teorijas metodēm tomēr norāda uz pietiekami pārliecinošu putnu pareģojumu saistību ar notikumiem tālumā.

Nebūt nevar noliegt, ka daļa ticējumu un paražu patiešām uzskatāma par viduslaikos uzslāņotu māņticību, tomēr rūpīgāk iedziļinoties zemtekstos un praktiski pārbaudot latvju tautas ticējumus, jāsaka, ka to lielākā daļa uzskatāma par vērtīgām atziņām. Ja sāksit rūpīgāk ieklausīties, ko saka putni, jūs vairs nemaz neizbrīnēs šādi vārdi:

Man zīlīte vēsti nesa: jauni radi balinos…

1730, 69347

Daina liecina par spēju izprast putnu teikto. Ja jau šādu ga­dījumu nebūtu, tad šo dainu neviens nebūtu glabājis un nodevis nākamajām paaudzēm.

Putns nav tikai vienkāršs ziņu uztvērējs, tāpēc viņu nevar salī­dzināt ar tālruni, kas kalpo kā elektrotehniskais starpnieks divu attālu cilvēku sarunai. Šeit attiecības ir daudz smalkākas. Cilvē­kam ar sliktām domām un nelāgu uzvedību putni nepalīdzēs.

Latvju dainas vairākkārt aprakstījušas šīs Pa-Saules cilvēka sasaisti ar Viņ-Sauli un Aiz-Sauli. Šīs saites ietver sevī kā starpnie­kus ne tikai putnus. Tā ir atsevišķa saruna un neietilpst šī apcerē­juma mērķos.

Vairākas dainas un daudzkārtīga zintnieku pieredze liecina, ka domājam kādu domu paši pie sevis un putni steidzas mums palīdzēt.

Nekur pasaulē nav tik bagāts seno garamantu klāsts par cilvē­ka un putna salīdzināšanu kā mūsu tautai. Putni minēti apmēram trīs tūkstošos latvju dainu, bez tam simtos citu garamantu. Nelielu daļu no minētā dainu daudzuma varētu raksturot kā gleznainus dabas tēlojumus, tomēr lielākā daļā tautas garamantu putnu pie­minēšana saistīta ar spēcīgiem zintnieciska rakstura zemtekstiem. To apzināšana atklāj neskaitāmas gadu tūkstošos krātās gudrības atziņas.

Tostarp šajās garamantās par putniem var atrast ziņas par seno zintnieku darbu un dzīvi. Dažkārt tās lasāmas tiešā atstās­tījumā, bet parasti lietoja simbolus. Turklāt šie simboli doti tādā rūpīgi pārdomātā veidā, ka dažkārt grūti atšķirt it kā jaunu dabas aprakstu no zintnieku formulas.

No garamantām varam uzzināt seno cilvēku uzskatus, ka, sa­vienojot labākās viņu pašu un putnu īpašības, ievērojami pieaug­tu cilvēku garīgās iespējas.

Zintnieki — putni. Putni var pārspēt Zemes pievilkšanas spēku, uzlidojot debesīs, tādējādi tos uzskata par Dieva vēstnesi.

Cīrulītis augstu skrēja, Viegli spārnus plivināja: īsa bija pavasara, Vajag tālu lidināt. Cīrulītis ziņu laida, Lai arāji taisījās: Augsti kalni, dziļi leji, Smagi kunga tīrumiņi.

K. 1955,9057

Vadoties pēc līdzšinējiem uzskatiem, daina varētu paust ticē­jumu, ka pēc cīruļa dziedāšanas var noteikt lauku darbu sākumu. Tomēr lasot šo dainu rūpīgāk, atrodam vairākas vietas, kas ir pret­runā ar nule pausto domu. Pirmkārt, pavasarī cīrulim nekur tālu nav jālido. Otrkārt, augstus kalnus un dziļas lejas arāji neapstrādā. Treškārt, mūsu zemkopji nemaz tik dumji nebija, ka bez cīruļa nezinātu, kad sākt art zemi. Tāpēc jāsecina, ka te runāts nevis par putnu, bet gan zintnieku — cilvēku, kurš dēvēts par Cīruli. Tādu dainu, kuru īstais saturs slēpts aiz it kā naiva dabas apraksta, ir visai daudz.

To saturs, kā likums, pausts simbolos. To pierāda arī tas, ka tiešais teksts nereti skan kā aplamība. Piemēram:

Nāciet, visi sīki putni, Kad es ņēmu līgaviņu; Strazdi vien nenāciet, Tie daudzīja biķerītes.

V 1730, 38280

Par to, ka strazds dauzīja biķerīti, ir apmēram 30 dainu. Nav ne mazāko šaubu, ka daina tās zemākajā līmenī stāsta nevis par putnu, bet gan zintnieku Strazdu. Skatot atsevišķi katru šādu dainu pašu par sevi, dažkārt var likties, ka tā sacerēta bērna iz­klaidēšanai. Tomēr, ja iepazīstam lielāku dainu daudzumu, salīdzi­nām tās ar latvju pasakām un teikām, kā arī ar citu tautu mītiem un vēl jo vairāk ar zinām par praktisko zintniecību, tad jāatzīst, ka šie it kā nenopietnie vēstījumi uzskatāmi par visai svarīgiem seno zintniecības darbību aprakstiem. Turklāt jāatceras, ka, jo nopiet­nākas ziņas kāda daina vēsta, jo vairāk tajā simbolu:

Pērkons spēra ozolā, Ne lapiņa nedrebēja; Zīle cirta akmenī, Akmens lēca dzirkstīdams.

Ltdz 11580

Siu cilts mītos negaisa mākoni dēvē par Pērkona putnu Vok- lonu. Pašu pērkonu, Zibeni un uguni nes spārnotie gari — Vakiņ- jan, kurus saista ar akmeņiem, austrumiem, sarkanu krāsu. Pār­steidzoši, bet visai līdzīgus vārdus sastopam arī Āzijā.

Putnu dejām ari ir sava zintnieciskā nozīme. Daži novēroju­mi liek domāt, ka putni piedalās dažādos zīlēšanas pasākumos. It īpaši to varētu teikt par kraukļiem. Citu pasaules tautu mitoloģijā šādos gadījumos putni simbolizē vai nu augstākās dievības, vai to gribas pildītājus.

Kā tulkot vārdu "putns"? Senajās valodās vārdam "putns" tuvi ir tādi vārdi kā debesu vēstījums, dvēsele, virsotne, dzemdības. Šo vārdu iekšējo saistību jau skatījām.

Grieķu valodā to varētu tulkot kā paredzējums vai debesu vēstījums. Šis skaidrojums labi atbilst ebreju svētrakstu nosauku­mam — Tora. Vēl jo interesantāka ir šī vārda izcelsme. Japāņu va­lodā tori apzīmē kā putnu, tā ari dvēseli. Šajā grāmatā ievietosim arī dažus japāņu hieroglifus, kas apzīmē putnu un arī konkrētus putnus. Hieroglifs "putns" (tori) kopā ar hieroglifu "būt" japāniski skan "i", tātad torii. Sintoismā tas nozīmē vienu no svētākajām reālijām — "svētos vārtus", kas atrodas sintoismā tempļu priekšā un, caur kuriem ejot, notiek garīgā attīrīšanās. Ar ne­lielu atkāpi piebildīsim, ka vācu valodā das Tor no­zīmē vārti, bet angļu valodā līdzīgais vārds door — Tori — putns durvis, ceļš, izeja, bet torch — lāpa, gaismas nesējs.