Ivars Vīks - Sarunas ar putniem un kokiem

Dzērve, ari klarka, klurgis (no igauņu klurg), luicēns ir bikla, kautrīga, īpatna un ļoti gudra, staltākais no mūsu putniem. Soļo lieliem, viegliem soļiem. Izturēšanās cienīgāka un elegantāka, pie­vilcīgāka nekā stārķim.

Dzērves nekad neapmetas kokos. Tas dzīvo purvos, ne­pieejamās vietās. Ligzdas ierīko vietās, kurām apkārt ūdeņi un biezi saauguši krūmi.

Dzērve savai ligzdai nekad netuvojas lidodama. Tā nolaižas visai attālu no tās. Tad uz ligzdu dodas salīkusi un slēpdamās zālēs. Mazie putnēni ligzdu pamet jau dažas dienas pēc izšķilšanās.

Dzenītim raibi svārki, Tam skrodera nevajaga; Dzērvītei garas kājas, Tai tiltiņa nevajaga.

FS 1573, 296 Naudīte

Dzērvju sauciens skan "kru kru kru" vai "kurr kurr". To var dzirdēt dažādās toņkārtās. Sevišķi skanīgi šie saucieni ir dzērvēm laižoties, kā arī pirms lietus.

Dzērve guļ, stāvot uz vienas kājas, otru pievilkusi. Viņai ir savdabīga muskuļu un cīpslu nostiprināšanas sistēma, tāpēc no šādas stāvēšanas kājas nenogurst. Ēd kukaiņus, tārpus, jaunos dzinumus, sīkus siltasiņu dzīvniekus. Labprāt pamielojas tīrumos gan ar pusgatavu labību, gan ari ar gataviem graudiem un zirņiem.

Dzērvju uzticība. Ja viens no dzērvju pāra aiziet bojā, tad pa­licējs žēlabās ilgi kliedz un dažkārt dzīvi beidz pašnāvībā. Ari citi putni, pat mazie, ir daudz uzticīgāki viens otram nekā cilvēki, tomēr galu sev nedara.

Pieradinātas dzērves. Dzērve ir viegli pieradināma, īpaši no mazotnes. Ta var ne tikai sagādāt daudz prieka, arī lauku sētā tā var būt arī visai noderīga. Dzērve ātri vien var kļūt par mājas putnu valdnieku un šai ziņā parāda izcilas gara spējas. Viņa neka­vējoties izšķir strīdus, ne tikai kliegdama, bet ari iekaustot vainīgos ar knābi.

Gudrais putns pārestību nevienam nedara. Toties lieliski gana putnu barus, pat zosis. Dzērve ari labi satiek ar mājas četrkājai­najiem dzīvniekiem.

Dzērve ļoti pieķeras savam barotājam. Labā omā tā pat rāda savas dejas. Tomēr jāzina arī tas, ka sakaitināta dzērve var būt visai bīstama, it īpaši, kad tā vēl ir maz pieradināta. Dusmās tā cērt ar savu spēcīgo knābi sejā un pat acīs.

Dzērvju vērošana

Parasti dzērves var vērot tikai pavasara vai rudens pārlido­jumos. Redzētie lidojumi nosaka, kāds būs nākošais gadalaiks.

Dzērves pavasarī. Dzērvju atlaišanās vai aizlaišanās noteica darba dienas iekārtojumu lauku mājās.

Dzērves pavasarī atnes launagu un rudenī ap Mīkāli atkal aiznes.

6728 Rauna, Plāņi, Lejasciems, Ikšķile, Tirza, Smiltene

Vai šogad jums veiksies?

Pavasari, pirmo reiz kad dzērves redz ejot un viņas iet pa tavai iešanai, tad togad dzīvē tas cilvēks daudz ies uz priekšu; ja iet atpakaļ — dzīve iet atpakaļ — uz sānis — dzīve sānis ies.

6730 Lubāna

Te gan jāpiebilst, ka mūsu senči nebūt nedomāja, ka, ieraugot labu zīmi, var salikt rokas klēpī un gaidīt, ka tie labumi paši kritīs no gaisa. Laba zīme deva pārliecību ražena darba darīšanai.

Savukārt, redzot sliktu zīmi, neviens negāja kārties mežā vai slīcināties jūrā. Tad darīja visu, lai gan ar fiziskās pasaules dar­biem, gan arī zintnieciski mainītu lemto likteni un darītu savu dzīvi labāku.

Ja dzērves lido pāri mājai

]a dzērvju rinda skrien pār jumtu gar skursteni, izprecēs meitas to gadu.

6734 Skaistkalne

]a dzērvju kāsis, laižoties pāri kādai mājai, sajūk, tad tās mājas meitām izputēs precības.

6739

Laika maiņas vasarā

ja dzird dzērves kliedzam, kuras lido augstu, tad drīz gaidāms ilgāku laiku lietains, slikts laiks.

6783 Aizpute

Ja dzērves purvos brēc, tad gaidāms lietains laiks.

6790 Mazsalaca

Aizlidošana. Uzskata, ka dzērves lido prom pēc pirmajām rudens salnām (6764). Par to, ko vēsta dzērvju zems vai augsts lidojums, ticējumu daudz, bet dažās vietās par to ir atšķirīgi uzskati.

Bet par to, ka pats aizlidošanas laiks saistāms ar ziemas tu­vošanos, neviens nešaubījās.

Kad dzērves rudenī agri aizlido, tad ātrs sniegs gaidāms.

6779 Ainaži

ja dzērves priekš Mīkāļa neaiziet, tad silti Ziemas svētki.

6780 Plāņi

Bet kā tas gari var būt, ka dzērves zina to, ko nezina pat valsts meteoroloģiskais dienests?

Dzērvju kāši. Tālos pārlidojumus dzērves veic savdabīgā ierindā — kāšos. Katra nākošā dzērve tādējādi izmanto iepriekšē­jās šķeltā gaisa savirpuļojumus un tāpēc, sastopot mazāku gaisa pretestību, var vieglāk lidot.

Pirms lidojumiem dzērves pulcējas noteiktās vietās, lielā barā. Lido bariem, bet bars sadalījies kāšos.

Bet ari šie kāši nav viegli ieraugāmi. Dzērves parasti lido tik augstu, ka tās grūti saredzēt. Dzirdami vienīgi viņu skanīgie kliedzieni.

Dzērves lido arī naktī. Tad tās lido zemu, bet klusu, sadzir­dama vienīgi spārnu švīkstoņa.

Kāša gali var būt dažāda garuma.

Rudeņos vēroja arī, kā dzērves grupējušās kāsī. Kur īsākais, kur garākais kāša gals.

Ja dzērvēm rudenī aizejot, garais kāsis ir pret ziemeļiem, tad auksta un gara ziema, ja garākais pret dienvidiem — tad silta un īsa ziema.

6777 Burtnieki

Kad dzērves lido kāsī, un atlidojot ja kāša garākā puse atrodas uz jūru, tad gaidāma laba zveja, bet, kad uz meža pusi, tad laba raža.

6778 Ainaži.

Interesanti atzīmēt, ka gandrīz visas tautas garamantas par dzērvēm pierakstītas Vidzemē.

Un, nobeidzot ticējumu apskatu par dzērvēm, vēl atzīmēsim, ka

ja dzērves aizejot daudz klaigā, tad tās pavasarī vēlu pārnāks.

6785 Aloja

Dzērves un zintniecība

Vairāki novērojumi Latvijas dabā apliecina dzērvju saistību ar senajām svētvietām. Dzērves augstu vērtē cilvēku klusu darboša­nos tajās. Pirms dažiem gadiem dzērves zemā un lēnā lidojumā (augstākā goda un atzinības zīme) parādīja maniem draugiem, kā labāk no kādas klusas purva salā novietotas svētvietas izkļūt uz ceļa.

Dzērvju dejas. Dzērves dzīvo kopienās un šīs kopienas lemj daudz ko tādu, ko mēs nemaz nevaram iedomāties. Pavasaros dzērves sapulcējas klusā vietā un dejo. Kā likums, šīs dejas notiek ļoti klusās vietās, jo dzērves nevēlas, ka kāds cilvēks viņas redz. Tāpēc viņas noliek sargus, kas brīdina. To pašu viņas dara, apcie­mojot kādu lauku vai tīrumu.

Dzērvju deju vietas saistītas ar senču svētajām vietām, kur ir augsts enerģētiskais starojums. Tāda vieta, piemēram, ir pļaviņa pie Mazirbes kapiem (S. Rusmanis, I. Vīks. Kurzeme. — Latvijas Enciklopēdija. Rīga, 1993).

Dzērvju tiesas. Bet dzērves savās sapulcēs ne tikai dejo. Zi­nām novērojumus, kad dzērvju sapulce, sanākusi apkārt ap vienu, acīmredzot, tiesājamo dzērvi, kas galvu nolaidusi, stāvēja apļa vidū. Citas to sita, sita ar knābjiem pa tiesājamās dzērves galvu, līdz nosita.

Pasakās dzērves kā pārvērstas sievietes tēlu ieņēmis gulbis.

Citu tautu mīti

Dzērves gudrība atspoguļota daudzu tautu, it īpaši ķīniešu mītos kā augstākās gudrības simbols. Lūk, kā pēc seno ķīniešu domām radās pirmie gudrie cilvēki. Tās bija sievietes zintnieces.

Princese Pari-Kongžu sapnī redzēja, ka tai mutē ielido divas dzērves — zila un zaļa. No tā viņa tapa grūta un dzemdēja divus dvīņus. Tiem katram bija pa četrām meitām, kuras apmācīja zintnieclbā. Tad katru no tām nosūtīja uz vienu no senās Ķīnas astoņām provincēm. Tā radās zintniecība.

Dzeltenās dzērves uznesa debesīs senā svētā Mao brāļus — Gu un Czunu.