Atskrien jūras gaigaliņa, Apzeltīti spārnu gali, Iesameta Daugavā, Aizsadega Daugaviņa.
Ltdz 11280 Ceraukste
Te atkal vispirms atzīmēsim to, ka runa nav par Saules taku upē Daugavā. Un ne jau no jūras puses ierodas saullēkta stari. Pie tam daina pierakstīta vietā, kas nemaz nav tuvu Daugavas upei.
Upe Daugava pieminēta mitoloģiskā nozīmē. Šo simbolu varētu tulkot kā "dzīvības devēja, kas nāk no debesīm".
Bioloģiski dzīvība uz Zemes varēja rasties tikai pēc dzīvības devējas "Daugavas", bet savā dziļākajā būtībā pašas Zemes enerģētiskās "aizdedzināšanas".
Gaigalas "vainadziņš". Dainas, kurās minēts vārds "gaigala", ir it kā pavisam vienkāršas. Tomēr, rūpīgāk ieskatoties, tās satur grūti apjaušamus simbolus. Sāksim ar tām dainām, kas it kā šķiet pavisam nevainīgi sapņainas.
Lūk, kā simbolu valodā zintnieks apbrīno it kā ezera putnu.
Ai ezera gaiguliņa, Tavu skaistu cekulīnu! Man brālītis Rīgā pirka, Tas tik skaistu nenopirka.
LTdz 11278
Šķiet gan, ka šī jūsma izteikta par tuvu gaigalas radinieci cekul- pīli, arī no nirējpīļu apakšdzimtas. Pašai gaigalai nekāda cekula nav.
Pievērsiet uzmanību tam brālītis māsai nopirka Rīgā tādu cekulu. Tie, protams, ir simboli. Ar brālīti domāti senču veļi, kas dod mums spēku un gudrību. Šai dainā minētā Rīga nav vis mūsdienu galvaspilsēta, bet gan sens simbols: vieta, kur brālīts var iegūt spēku un gudrību savai māsai, kas dzīvo šai Pa-Saulē. Varbūt mūsdienu valodā Rīga varētu būt informatīvs enerģētiskais Viņ-Saules centrs.
Nekādus cekulus parastie cilvēki nenēsāja, bet augstākās zintnieces greznojumā šāds cekuls varēja būt.
Bet cekula īstā nozīme ir ne jau fiziski redzamais greznojums, bet gan Dieva spēka izpausme. To ļoti labi mums pastāsta šāda daina:
Voi azara geigaliņa, Tovu skeistu cakuliņu! Voi tev deve Dīvs, laimiņa, Pa azaru leigojūt?
L 1761,1774
Ievērojiet, ka tik izcili vārdi tiek teikti ļoti reti, piemēram, dainās par mītisko "bāreni". Tātad Gaigala ir jāsaprot kā lielais spēks, ko Dievs devis Zemes radīšanas gaitā caur Laimu, kuras izpausme ir Saule un gaisma.
Dziļās saknes
Mūsdienu progresīvākie fiziķi tikai vēl mēģina sākt Viņ- Saules un Aiz-Saules citu dimensiju enerģētisko telpu aprakstīšanu. Viņi mēģina savas domas ietērpt sarežģītu formulu sistēmās. Mēs tikai varam apbrīnot tālo senču ģenialitāti, kuri pirms desmitiem tūkstošiem gadu bija izstrādājuši tādu simbolu sistēmu, kas atļāva samērā vienkāršā veidā pateikt ļoti būtiskas ziņas par to, kā gan Gaigalas darbība nokļūst šai Pa-Saulē.
Atskrien jūras gaigaliņa, Jūras niedras locīdama; Šķitu savu māmuliņu, Gar jūrmalu atnākam.
Ltdz 11282
Gaigala salīdzināta ar māmiņu, jo Lielā Jūras gaigala cilvēkam- zintniekam nodrošina spēcīgu gaišu aizstāvību — kā bērnam māte.
Viņ-Sauli apzīmēja ar simbolu "aiz Daugavas", tā ir robežas pārvarēšana, Daugavas šķērsošana. Dainā vēstītais nozīmē, ka šo pāreju Pelēkā Gaigala veikusi sekmīgi.
Jūras gaigala veic robežu — Niedres. Simbols Jūra nozīmē Visuma informatīvo lauku.
Tā redzējām, ka šo dainu saknes jāmeklē ļoti dziļi un ārpus šīs fiziskās pasaules robežām. Vēl dziļāku ieskatu dod dainas par pirti Daugavas vidū.
Daugavā dūmi kūp, Kas tos dūmus kūpināj'? Rauduvīte pirti kūra Savus bērnus pērdināj'.
2512
Dūmi, ari migla ir enerģētiskā apvalka auras apzīmējums. Zila dūmaka ir viens no svētajiem dievišķā spēka pilnajiem Silajiem (salīdzinājumam — Sila spēks). Vai putni tikai uzturas šais vietās, vai ar savu rīcību tās aktivizē — drošu ziņu šobrīd par to nav, tāpēc šaubāmies. Mūsu senči par to nešaubījās.
Vēl piebildīsim, ka pirts tēma visai tuvu sasaucas ar alus darīšanu.
Dūmi kūp ezerā Kas tos dūmus kūpināja? Rauduviete pirti kūra Gaigališa dēliņam.
2813
Variantā 311a — Aiz kalniņa dūmi kūp…
Variants 401 … gaigaliņas bērniņiem.
Variantā 46b — Pirmajam dēliņam.
Dažkārt pirts kurināšanas iemesli ļauj noskaidrot savstarpējās zintnieku attiecības, lā Cielava kur pirti Gaigaleņa dēliņam (530, 2053), Gaigala pati — tikai saviem bērniem.
Aiz kaļneņa dyumi kyup, Kas tūs dyumus kyupynoja? Gaigaleņa pērti kyure Ai sovim bērnenim.
L 197, 354
Apmēram 25 dainās pirti kurina rauduvite un lielākā daļā dainu to dara gaigaleņas dēlēnam.
Vēl jāņem vērā, ka pirts var arī nodegt.
Vārna brēca, vārna sauca, Kalējam bārda dedza; Nesauc, vārna, nebrēc, vārna, Tev pašai pirts nodedza.
Z 1835, 5050
Vismaz no dainas zemteksta izriet, ka tā nav kārtējā "pils" nodegšana un uzcelšana, kuru piemin dainās par cīruli.
Daugavas veidošana. Gaigalas dainas apraksta vairākas nozīmīgas daļas no lielo upju tīkla un it īpaši Daugavas radīšanas, uzturēšanas un atjaunošanas. Mēs šīs ziņas grupējam apakšnodaļās par Raibajiem cimdiem un Dīvainajiem kokiem.
Raibie cimdi. Tagad esam gatavi apskatīt vienu vēl grūtāk tulkojamu dainu par cimdu adīšanu.
Kas gaigolas meiteņom Raibu cymdu naadēt: ]yura sprēde dzeipareņu, Daugaveņa motkos tyna.
Ltdz 11285
Pilnīgi skaidrs, ka putna bērns — maza pīlīte cimdus neada ne tiešā, ne pārnestā nozīmē. Daina neapskata arī cilvēka bērna darbību, jo cilvēks nevar izmantot ne "jūras vērptos dzīparus", ne "dzijas, kuras Daugaviņa satinusi".
Lai varētu sākt tulkot dainu, pieminēsim vēl divas līdzīgas:
Kas kait Rīgas meitiņām Raibus cimdus neadīt? Gauja vērpa dzīpariņus Daugaviņa šķeterēja.
Db 17,1567
Šeit tā pati doma pausta nedaudz jaunākiem, vieglāk tulkojamiem simboliem. Šeit Gauja pakārtota Daugavai tieši tāpat kā pirmajā dainā Daugava jūrai. Bet šie jaunie simboli vieglāk tulkojami. Paskatoties kartē, redzam, ka, ja domās turpina Gaujas lejteces ģenerāllīniju, tad tā krusto Daugavas līniju tieši Rīgā.
Tātad te jau sākas raksta elementi.
Simbols Rīga nozīmē vadības vietu. Paliek jautājums — kas ir tie cimdi un raibie cimdu raksti. Ņemsim palīgā vēl vienu dainu.
Saules meita sagšas auda Vidū gaisa stāvēdama. Metus ņēma tīra zelta, Audus tīra sudrabiņa.
PS 958, 2816
Atzīmēsim līdzības. Sarežģītos raibu cimdu rakstus abās pirmajās dainās audēja meitas, tāpat arī šeit auž sagšas. Protams, visaugstākajā līmenī mēs varētu runāt par to, ka visu vada Dievs. Bet daudzus darbus var veikt Dieva izpausmes — pati Saule, Gaigala, vienkāršos procesos — viņu meitas.
Gan sagšas, gan raibie cimdi ir Zemes enerģētiskais tīkls, kas sastāv gan no Zelta, gan Sudraba enerģētiskajām plūsmām. Tā ir sagša. Senie cilvēki daudzos šo līniju krustpunktos ierīkojuši svētvietas. Centrālā jeb vadības vieta ir cimds, ar ko var pārvaldnieks savu zemi satvert un turēt. Cimda raksti ir raibi, tas ir svētvietu tīkls. Gaigala dod padomu, kā to uzturēt, labot, uzlabot.
Dīvainie koki. K. Barona vākumā ir dainu grupa, kas stāsta it kā par dabas īpatnībām:
Pār Daugavu melna egle, Pilna baltu gaigalīšu; Pasteidzies, bāleliņi, Tur būs tava līgaviņa.
LD 13324 v3
Pēdējās divas dainas rindas jau ir zintnieciskās dainas sadzīviskais kropļojums. Esmu gan ar laivu, gan kājām izceļojis pa Daugavu visā tās tecējuma garumā, bet nevaru atcerēties, ka tās krastos kaut kur augtu melnas egles. Bet pat tajā gadījumā, ja arī tādas egles augtu, diez vai kāds varēs uzrādīt vismaz puskilometru garu koku, kas varētu pārkrist pār Daugavai. Citās šīs grupas dainās varenie koki aprakstīti nedaudz citādi, bet secinājums te ir tikai viens, ka dabā nav ne tādu koku, ne tādas vietas, nedz arī baltās nirējpīles būtu kādā pie Daugavas, uz pārkrituša koka sametušās.
Читать дальше