Ivars Viks - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 2. daļa

Rojas modelis. Enciklopēdiskajā izdevumā "Kurzeme" aprak­stīts Saules akmens (17-15), kas atrodas 1 km R no Rojas baznīcas. Tā forma tuva cilindram, kura diametrs 1,45 m. Atgādināšu, ka Saules diametrs ir 1,4.107 km. Tas liek domāt, ka senči, kas apstrā­dāja šo akmeni, veidoja tā diametru kā 109. daļu no Saules (sākot­nējā?) diametra.

Akmens augstums virs zemes 0,7 m, tā virsma horizontāla, no­gludināta, nebojājot akmens kristālisko struktūru.

Horizontālajā virsmā iekalta senču svētā zīme — Zelta (slīpais) krusts. Tā gali norāda uz ZA, ZR, DA, DR — t.i., Saules lčktu un rietu vietām saulgriežos. Vēl manāmi daži šikāki iedobumiņi.

Nule pieminētās grāmatas "Kurzeme" tekstā autors izteicis pār­domas par to akmeņu nozimi, kas atrodas ap Saules akmeni. To­mēr vajadzēja paiet desmit gadiem, līdz šī pārliecība piepildījās 2001. gada beigās. Kad beidzu strādāt pie šīs grāmatas teksta, ne­gaidīti no Rojas piezvanīja Osvalds Bergans, kas, pētot šo vielu, veicis nozīmīgu atklājumu. Viņš konstatējis ap akmeni četrus lauk­akmeņu riņķus. To diametri atbilst Saules sistēmas mazo planētu orbītām, kas izteikti 20 reizes mazākā mērogā nekā pats Saules mo­delis. Akmens riņķu diametri atbilst 1010. daļai no planētu orbītu pusasu lielumiem. Šis apraksts uzskatāms par iepriekšēju ziņo­jumu, jo vieta prasa dziļu izpēti. Piebildīšu, ka pašlaik Saules ak­mens un riņķi ap to atrodas purvaine, ne visai pieejamā jauktu koku mežā.

Šī modeļa vieta nebūt nav nejauša. Virzoties no Rojas modeļa cauri Pokaiņiem, nonākam otrā lielajā Lietuvas pilsētā — skaistajā Kauņā. Tieši tā ar igauņu valodas palīdzību tulkojams tās vārds. Pie tam līnija Roja-Kauņa ir paralēla kā līnijai Rīga-Viļņa, tā arī Beve­rīnas svētvietu līnijai ar Vaidavas ezeru centrā. Jau minēju Saules akmens saistību ar zvaigžņu spoguļiem Ustupu akmenī (Ventspils rajons).

Saules akmenī iekaltas līnijas, kas norāda uz Saules lektu un rietu virzieniem saulgriežos, veidojot senu zīmi — Zelta krustu.

Zemgales modelis visai būtiski atšķiras no abiem Kurzemes mo­deļiem. Tajos Saules un planētu vietās likti speciāli apstrādāti svētakmeņi, Zemgales modelī šis vietas iezīmē simboliski zemes veidojumi.

Lielajā modeli visai izteiktas bija lielo jeb ārējo planētu vietas, bet pie Rojas — iekšējo planētu vietas. Toties Zemgales modeli visai izteiksmīgi iezīmētas mazās jeb iekšējās planētas — Merkurs, Ve­nera, Zeme un Marss. Zemgales jeb Mazo modeli veido Immas un Krievu kalni.

Immas kalni Īlē nosacīti atgādina jaunavas krūtis. Katras krūts diametrs pie pamatnes ir ap 0,5 km. Kalni vismaz daļēji ir mākslīgi veidoti. Ziemeļos no Immas kalniem sākas Krievu (lasi Krīvu) kalni. Tajos ir vairāki lieli, mākslīgi uzbērti veidojumi. Galveno pauguru savstarpējie attālumi atbilst Saules sistēmas mazo planētu izvieto­jumam mērogā 1:30000000.1,9 km no Immas kalniem atrodas Ra- kažu kalns, kas atbilst Merkura orbītai (58 miljoni km).

Veneras orbītai atbilst īpatns veidojums — lēcveidīga iedobe starp divām Āžu kalna grēdām, kas atgādina joni zīmi — sievišķības simbolu. Diemžēl, rokot granti, šī vieta stipri sapostīta.

Zemes orbītai atbilst apvidus augstākā vieta — Krievu kalns (149 m vjl.). Tas ir neapšaubāmi mākslīgs veidojums, milzīgs lok­veida uzbērums, kas virs apkārtnes paceļas 55-60 metrus. Ta ir ainava, kas atgādina Gaisa tiltu Rīgā. Turklāt šī loka nogāzes ir pā­rāk stāvas, lai tās uzskatītu par dabas veidotām. Aptuveni mērījumi rāda, ka loks veidots ar rādiusu ap 6,4 km, kas atbilst tūkstošajai daļai no Zemes rādiusā.

Marss no Saules atrodas vidēji 228 miljonu km attālumā, kas šinī modelī atbilst 7,3 km attālumam. Šī vieta meklējama paugu- rainē starp Krievu un Zebrus kalniem. Tomēr gan Marsa, gan tā­lāko planētu vietu atrašana vēl prasa papildu pētījumus.

Akmeņu līnija Saules muiža-īle likta pirms vairākiem tūksto­šiem gadu. Teotiuakanā Saules sistēmas modeļa vecums varētu būt līdzīgs. Bet Zemgales modeļa Veneras vietā izraktās grantsbedres ļauj secināt, ka šī modeļa pamatne veidota vismaz pirms pēdējā le­dus laikmeta.

Šie modeļi nav vienīgie. To var apgalvot pavisam droši. Atgā­dināšu, ka par modeļiem liecināja teikas un nostāsti, objektu izvie­tojums un ar Sauli saistītie vietu vārdi. Latvijā ir ari citi Saules kalni, kuru vārda nozīme vēl nav pietiekami noskaidrota. Ar seno

7 7. all. Saules sistēmas modeļi Kurzemē un Zemgalē

Saules vārdu Sun saistīti Suntaži un Sunākste. Bet ar vēl senāko Saules vārdu Ra saistīto vietu ir daudz vairāk. Tomēr ne jau katrā vietā varēja šādu modeli radit.

Vēl piemetināšu, ka dažu seno svētvietu sistēmu plānojumos atrodamas proporcijas, kas atbilst vai ir tuvas planētu orbītu vidējo lielumu savstarpējām attiecībām. Tas liek domāt, ka Saules sistē­mas proporcijām ir daudz plašāka nozīme, tās nosaka likumsakarī­bas daudziem mērķiem.

Piemēram, trīs senās Rīgas vietas veido pašas Daugavas modeli. Rigas līcis ir Baltijas jūras modelis. Turklāt Latvijā vairākās vietās atrasti veidojumi, kuriem ir to vai citu modeļu pazīmes.

Kā Sedā un Emīļu akmenī (abi Valkas rajonā), tā arī dažos ci­tos akmeņos var saskatīt Latvijas piekrastes profilus. Akmeņus ar šādu zīmējumu mani paziņas atraduši arī Adrijas jūras piekrastē un pat Kunaširas salā Japānā. Var jau būt, ka tā ir tikai dabas rotaļa, to­mēr neizslēgsim pretējo iespēju.

Precizitāte. Lielais Saules sistēmas modelis Kurzemē izpildīts ļoti precīzi.

Viduslaiku tumsībā mūsu senču zinības pieminekļi gāja bojā. Gandrīz visu senatnē zināmo vajadzēja atklāt no jauna. Vēl 16. gs. Koperniks un Tiho Brahe uzskatīja, ka Zemes attālums līdz Saulei ir 9 miljoni km. Tas ir 16 reižu mazāk nekā patiesībā. Par pārdro­šību uzskatīja Keplera aprēķinus, kurš domāja, ka šis attālums ir 58 miljoni km. Tikai 19. gs. beigās noteica attālumu līdz Saulei, kas jau bija tuvs mūsdienu skaitļiem. Tuvs, tomēr neprecīzāks nekā sen­čiem zināmais.

Kaut ari Zemgales modeļa precizitāte ir mazaka, kļūda nepār­sniedz 10 procentus. Iespējams, ka šis ir vecākais modelis, kas tapis kadā no iepriekšējiem starpledus laikmetiem. Vēl 20. gs. sākumā nule minētos atklājumus nekādi nevarētu novērtēt, jo zinātne vēl nezināja visas Saules sistēmas planētas un to orbītas.

Var rasties iebildums, ka tas vai cits lielums nav pilnīgi preciza tā vai cita kosmiskā objekta daļa, bet atšķiras par kādu procenta daļu vai pat vairāk. Tas ir tehniskas dabas jautājums un tā arī jā­risina. Vēl atgādināšu, ka tos kosmiskos lielumus, kurus senie cil­vēki lietoja modeļu izveidošanai, zinātne vēl pirms 100 gadiem nezināja. Nelielajām atšķirībām no teorētiskiem lielumiem var būt arī citi skaidrojumi, piemēram, pulsācija vai izmaiņas pēdējo mil­jonu gadu gaita. Iespējams, ka ar šīm atkāpēm senči uzrādīja ob­jektu sākuma stāvokli Saules sistēmā modeļa radīšanas laikā. Daži zinātnieki domā, ka planētu orbītas nav gluži pastāvīgas un perio­diski mainās.

Saistība ar Pokaiņiem. Kā lies, tā arī Krievu kalna veidojumi ir dziļā sasaistē ar Pokaiņu un citiem šīs apkārtnes mākslīgajiem uz­bērumiem. Būtībā visa šī apkārtne ir viena vieniga cieši saistīta svēt­vietu kopa. r Ia kā saišu šeit ir visai daudz, minēšu tikai dažas, kas, manuprāt, ir būtiskākās un izteiktas ar ZR-DA, t.i., ar Saules Jāņu rieta-Ziemassvētku lēkta, līniju.