Ivars Viks - Trejdeviņi Latvijas brīnumi 2. daļa

Teika par spēkavīru īliņu ir pagalam neparasta, jo tās sā­kums būtiski atšķiras no pārējām latvju un citu tautu teikām par spēkavīriem. Dievs īliņa sētā nolicis akmens stabu, ap kuru varēja griezt apkārt visu pasauli, un lliņš to ari izdarījis. Neparastā teika ļoti labi papildina jau teikto par akmeņu līniju, kas apzīmēja Saules modeli. Varbūt ne tikai apzīmēja, bet ari ļāva veikt kādas mūsdienās jau aizmirstas darbības Saules sistēma.

Dieva kalni. Teikā minēto apliecina ari tas, ka Īles ciemats at­rodas blakus Immas kalniem. Šis vārds apzīmē senu somugru dievību Immu vai Jimu, vēlāk Jumalu, kas latviski tulkojams kā Dievs. Protams, šādu vārdu deva tikai izcilai vietai pēc kāda ievēro­jama notikuma, domājams, pēc teikās minētās pasaules pagriešanas.

Teikas turpinājumā Dievs tomēr Iliņam lielo spēku atņem, uz­skatot, ka varoņdarbu veikšanai tik daudz spēka nevajag. Šai vietā lliņa teika labi sasaucas ar citu teiku par zintnieku neveiksmi Po- kaiņu Naudas kalnā. Ari šeit redzama norāde uz kādu vēsturisku notikumu. Simboliski ši teika tulkojama ka vēstījums par senbaltu civilizācijas attīstību un norietu.

Plūtona vieta. Tagad atgriezīsimies pie matemātikas. Jau no­skaidrojām, ka minētais modelis veidots ar 50 miljonu reižu sama­zinājumu. Lielāka sistēma būtu grūti apjēdzama, bet mazākā zustu uzskatāmība par Zemes tuvāko planētu attālumiem.

Saules sistēmas tālākā planēta ir Plūtons, kas vidēji atrodas 5915 miljonu km attālumā 110 Saules. Mūsu modelī tas atbilst Īlei, kur Dieviņš ielika akmens stabu. Vietvārds liek domāt, ka atbilstoša vieta varētu būt vecās lies muižas centrā — Nabas kalniņā.

Neptūns ir nākamā Saulei tuvākā planēta. Ta atrodas 4500 miljonu km no Saules, kas atbilst 90 km attālumam no Saules mui­žas. Šī vieta meklējama uz paugura, kur vēl līdz Otrajam pasaules karam Zvārdes pagastā (Saldus rajons) atradās Ķauķu vējdzirnavas. Kompartijas varas gados visu Zvārdes pagastu aizņēma PSRS avio- bumbu mešanas laukums, vislielākais Eiropā. Tagad no Ķauķu dzir­navām palicis pāri tikai viens dzirnakmens. Te varētu meklēt planē­tas Neptūna vietu Saules sistēmas modelī. Vēl atcerēsimies, ka vārds kaukt apzīmē senču garus. Diez vai tā būs nejauša sakritība.

Urāns. Ceļā uz Sauli Neptūnam seko Urāns — tas atrodas vi­dēji 2870 miljonu km no Saules, kam senbaltu civilizācijas izveido­tajā modelī atbilst 57 km attālums no Saules muižas. Šo vietu iezīmē Venta. Uz šis līnijas pie Ventas atrodas bijusīTukuma muiža (nejaukt ar Tukumu kā pilsētu!). Starp citu, sena, daudzām piramī­dām apzīmēta vieta ar līdzīgu nosaukumu atrodas ari Dienvidame­rikā netālu no Titikaka ezera.

Saturns — atrodas vidēji 1425 miljonu km attālumā no Sau­les. Šis lielums ir tieši puse no Urāna attāluma līdz Saulei, citiem vārdiem, Saturna orbīta ir tieši vidū starp Sauli un Urāna orbitu. Mūsu mērogā tas būtu 28 km, uz Latvijas kartes tam atbilst vieta, kas saucas Krotes Vidi. Te nu jāsaka, ka vietvārdu Vidi Latvijā sastopam vairākkārt. Parasti tas norāda uz kādu pusceļu. Var jau būt, ka senatnē caur Vidiem gājis kāds sens ceļš no Liepājas, tomēr tas šķiet maz ticams. Bet daži šie Vidi tiešām iezīmē vidu uz iedo­mātas līnijas Liepāja-Ventaskrasti pie Tukuma.

Te gan varētu iebilst, ka Krotes Vidi iezīmē pusceļu starp Vec­pili un Priekuļi. Taču Krotē ir pārāk daudz svētvietu, lai šo vietu uz­skatītu tikai par pusceļu dažu stundu laikā noejamam vai nobrau­camam 24 km attālumam starp Vecpili un Priekuļi.

Tajās 19. gs. kartēs (visai sīkās), kādas nonāca autora rīcībā, nav tieša ceļa Liepaja-Krotes Vidi-Nikrāce. Tieši taisna ceļa ari te nav bijis. Piebildīšu, ka Latvijā ir vēl daži citi Vidi, kas iezīmē lielās saka­rības, piemēram, Vidi pie Mazsesavas (Jelgavas rajons). Krotes Vidi ("Kurzeme", 7-78) ir bijušās Vidusmuižas vieta. Apkārtnē vairākas interesantas svētvietas, turklāt Kroti šķērso vēl kāda liela svētvietu līnija, teikā aprakstītā Zelta ķēde, kas iet caur Nīgrandi, Dobes kal­niem, Tērveti, Mežotni u.c. Tuvāk par to lasiet šī darba pirmajā grā­matā.

Jupitera akmens. Modeli tas apzīmē pašas lielākās Saules sis­tēmas planētas —Jupitera vietu. Šis akmens atrodas Ālandes upes ielejā 0,2 km no Liepājas šosejas pie ceļa atzara uz Vārtaju. Savda­bīgajā akmenī ir iekaltas zīmes un daudzi iedobumiņi. Akmens vi­dus daļā divi sēdekļi zintniekiem. Akmens patlaban orientēts R-A virzienā, tā izmēri ap 2,9 x 2,1 x 1,6 m. Tā veidols īpatns, atgādina fallusu, kas vērsts uz austrumiem. Šajā galā iekalti ap 100 dobu- miņi — varbūt zvaigžņu karte. Iekalumi jāvērtē kā liela un mērķtie­cīga apstrāde. Agrāk tas, tiesa gan nepilnīgi, aprakstīts literatūra kā Grobiņas akmens. No Saules akmens vietas to šķir 10,5 km.

Diemžēl šis interesantais un savdabīgais akmens neatrodas savā īstajā vietā. 1978. gadā melioratori ar buldozeru akmeni izcēla no īstās vietas un nolika tagadējā. Ap šo akmeni vajadzēja atrasties citiem mazākiem, bet par tiem nav nekādu ziņu.

Par akmens sākotnējo orientāciju var spriest pēc tā, ka citos zi­nāmajos Latvijas svētakmeņos ar dubultsēdekļiem, piemēram, Po- kaiņos, Sedā un Vaidavas Burgā, zintnieki raugās uz DA, t.i., uz Saules lēktu Ziemassvētkos.

Lielākos iedobumus un iekalumus zīmējuši J. Sudmalis un V. Grāvītis.

Iekšējo planētu vietas. Ar nožēlu jāsaka, ka pagaidām nav iz­devies atrast pēdas vietām, kas apzīmētu iekšējo planētu orbītas. Tas vajadzētu meklēt šādos attālumos no bijušās Saules muižas vie­tas, kas atrodas blakus tagadējai "Liepājas metalurga" teritorijai:

Merkurs — 1 versts, apmēram 1 km;

Venera — 2 verstis;

Zeme — 3 verstis;

Marss — 4,5 verstis.

Svētvietu pamatnes tur var atrast ar vairākām mūsdienu meto­dēm, piemēram, aerofoto, kā arī — izmantojot ultraskaņas radarus u.c. aparatūru.

Nav grūti aprēķināt, cik liels akmens šajā 118 km garajā modelī apzīmētu pašu zemeslodi. Rēķinu pavisam vienkārši pārbaudīt — Zeme taču ir 108 reizes mazāka par Sauli. Tatad zemeslodi attēlotu akmens lode ar 25,4 cm lielu diametru. Senču dabiskajās mērvienī­bās šis izmērs atbilst tieši 10 collām. Saistība vēlreiz apliecina mūsu iedomātā modeļa patiesīgumu. Līdzīga izmēra akmeņi likti Pokaiņu krāvumos. Jāšaubās, vai arī šī būtu tikai sagadīšanās.

Saules vieta. Tagad mēģināsim iedomāties pašas Saules vietu, kuras diametrs ir 1 392 000 km. Jau minētajā mēroga to varēja iezī­mēt akmeņu riņķis 28 m diametrā. Šis izmērs tuvs jau minētā ķē­niņa Ķinta liktā akmens apkārtmēram.

Šobrīd svarīgi pasargāt domājamo Saules modeļa planētu vietas no lieliem zemes darbiem, būvējot ceļus, ēkas vai meliorējot zemi.

Neapšaubāmi Saules muižas vārds nav nejaušs. Nav šī vieta saulaināka par citām. Bet citos Latvijas Sauleskalnos mākoņu to­mēr ir mazāk un pašas vietas saulainākas par apkārtni. Tādas vietas ir Sauleskalns pie Krāslavas vai Vecsaule pie Bauskas u.c. Tātad muižas nosaukumam bijis kāds cits iemesls.

Planētu vārdi. Gadu tūkstošu gaitā debess spīdekļu vārdi mai­nījušies ne reizi vien. Tāpēc modeļa vietvārdi neatbilst planētu paš­reizējiem nosaukumiem ne latviešu, ne latīņu valodā. Urāna, Nep- tūna un Plūtona vārdi vispār ir pavisam jauni, taču šo planētu senie vārdi nav saglabāti arī citu tautu garamantās. Bet to, ka senie cilvēki zināja arī šīs, tikai teleskopiski skatāmās planētas, apliecina jau mi­nētais Saules sistēmas modelis Teotiuakanā. Ari citas ziņas liecina, ka senči zinājuši daudz vairāk debess ķermeņu, nekā tos var ierau­dzīt ar neapbruņotu aci. Iespējams, ka to vietu vārdi, kas atbilst katras konkrētas planētas stāvoklim uz svētvietu līnijas Saules muiža-īle, arī izsaka šīs planētas nosaukumu. Tad Plūtona senais nosaukums varētu būt bijis Naba, Urāna — Tukums, Neptūna — Ķauķis, Saturna — Krote. Protams, tie ir tikai pirmie minējumi. Bet ar Jupiteru visai pārliecinoši saistāms Saules muižai tuvējās vietas Tores nosaukums, jo šis romiešu dievības vārda pamatā ir senākais Tora vārds. Toru skandināvi pielūdza jau pirms kristietības ievieša­nas. Bet šis vārds ir daudz senāks. Ta, piemēram, par Toru ebreji dēvē savus svētos rakstus jeb Bībeles Veco derību.