Stanislavs LEMS: IJONA KLUSĀ ZVAIGZŅU CEĻOJUMI

2* 19

noiet kājām. Smadzenes aplēš kustības astronomis­kos elementus un nosaka, kur raķete pēc tam meklē­jama. Beidzu lasīt Brizardu. Esmu jau gandrīz izlē­mis doties uz Enteropiju.

23. VIII

Pārvedu raķeti no darbnīcām. Izskatās loti labi, tikai stūres krāsojums nesaskan ar pārējo. Pats pār­krāsoju to dzeltenā krāsā. Tagad jau daudz labāk. Aizņēmos no Tarantogas kosmiskās enciklopēdijas sējumu uz E burtu un norakstīju šķirkli par Entero­piju. Lūk tas:

ENTEROPIJA, Teļa zvaigznāja dubultsaules (sar­kanās un zilās) 6. planēta. 8 kontinenti, 2 okeāni, 167 darbojošies vulkāni, 1 scorgs (sk. SCORGS). Dien­nakts — 20 stundas, klimats silts, apstākli dzīvībai labvēlīgi, atskaitot metplūsu (sk. METPLUSI) periodus.

Iedzīvotāji:

a) valdošā rase — ardrīti, dzidrapvalka, simetris­kas, nepārekstremitāšu (3) saprātīgas būtnes; pieder pie Siliconoidea tipa, Luminifera kārtas, Polgtheria klases. Kā visi politeriji (sk.), ardrīti vairojas, pēc pašu gribas periodiski daloties. Veido lodveida tipa ģimenes. Pārvaldes sistēma: gradarhija II B, ko pirms 340 gadiem nodibinājis Transms Penitenciā- rijs (sk. TRANSMS). Augstu attīstīta rūpniecība, visvairāk ražo pārtikas produktus. Eksportē galve­nokārt fosforizētas manubrijas, vairākus desmitus dažādu šķirņu ribotus, viegli apgrauzdētus sirdēklus un laupānijas. Galvaspilsēta: Tentotama, 1400000 iedz. Galv. rūpniecības centri: Haupra, Drura, Arba- gelara. Luminārā kultūra ar pārpiepēšanās pazīmēm, ko izraisījusi ardrītu iznīcinātās fitogozjanu (sk. PIEPIEŠI) kultūras reliktu bagātīga infiltrēšanās. Kultūras un sabiedriskā dzīvē pēdējos gados aizvien lielāku lomu iegūst sepulas (sk.). Ticējumi: valdošā reliģija — monodrumisms. Saskaņā ar m. mācību pasauli radījis Daudzējādais Drūms Primāro gļotu veidā, no kurām cēlušās saules un planētas ar Ente- ropiju priekšgalā. Ardrīti ceļ paliekamas un izjauca­mas plakētas svētnīcas. Līdzās monodrumismam pa­stāv vairāk nekā desmit sektu, no kurām vissvarīgākā ir plakotraļi (sk.)_. Pēdējie nekam netic, atskaitot Emfēzi (sk. EMFĒZE), bet arī ne visi. Māksla: dejas (ripurāpu), radioakti, sepulēšana, dramatsakas. Arhi­tektūra: sakarā ar metplūsām — izpūtspiedņu gma- zas tipa. Biķerveida gmazceltnes, līdz 130 stāvu augstas. Uz māksi, mēnešiem galvenokārt ovicelāras (olveida) celtnes.

b) Dzīvnieki: silikonoidālā tipa fauna, galv. pārstāvji: dergļi, autumālie dendrogi, asmanīti, kur- deļi un pīkstuļu ķerstakļi. Metplūsu laikā medīt kur- dejus un ķerstakļus aizliegts. Cilvēkiem šie dzīvnieki nav ēdami,_izņemot kurdeļus (tikai zarda daļa, sk. ZĀRDS). Ūdens fauna piegādā izejvielu pārtikas rūpniecībai. Galv. pārstāvji: infernalijas (peklenī- cas), blakves, pieves un smerdes. Enteropijas īpat­nība ir scorgs ar tā duļķisko faunu un floru. Mūsu Galaktikā tā vienīgais ekvivalents ir Jupitera bezcel- mes uzmežu aulas. Dzīvība Enteropijā, kā to pierāda prof. Tarantogas skolas pētījumi, attīstījusies tikai scorgu apvidū no balbazila iegulām. Sakarā ar mas­veida sauszemes un ūdens celtniecību sagaidāma scorga atlieku ātra izzušana. Saskaņā ar planetāro reliktu aizsardzības kodeksa 6. § (Codex Galacticus, MDDDVĪI sēj., XXXII grām., 4670. lpp.) scorgs ieskaitīts aizsargājamo objektu sarakstā; sevišķi stin­gri aizliegta tā izmīdīšana tumsā.

Šajā izziņā viss man ir skaidrs, izņemot tur pieminētās sepulas, transmu un metplūsu. Diemžēl līdz šim iznākušais enciklopēdijas pēdējais sējums beidzas ar šķirkli «MERCE», un tāpēc par transmu un metplūsu nekas nav atrodams. Es tomēr aizgāju pie Tarantogas, lai paskatītos, kas viņa vārdnīcā rakstīts zem šķirkļa «SEPULAS». Tur atradu īsu informāciju:

SEPULAS — Enteropijas (sk.)_ ardrītu civilizāci­jas svarīgs elements. Sk. SEPULARIJAS.

Sekodams šai norādei, izlasīju:

SEPULARIJAS — objekti, kas kalpo sepulēšanai (sk.).

Sameklēju «Sepulēšanu», un tur bija paskaidrots:

SEPULESANA — ardrītu (sk.) izdarības Entero­pijas (sk.) planētā. Sk. SEPULAS.

Aplis noslēdzies, vairs nav kur meklēt. Nemūžam es profesoram neatklāšu tādu ignoranci, bet nav ne­viena cita, kam varētu pajautāt. Kauliņi mesti — nolēmu doties uz Enteropiju. Izbraukšu pēc trim dienām.

28. VIII

Startēju pulksten divos, tūlīt pēc pusdienām. Grā­matas līdzi neņēmu, jo man taču ir jaunnopirktās smadzenes. Līdz pat Mēnesim klausījos anekdotes, ko tās man stāstīja. Sirsnīgi izsmējos. Pēc tam paēdu vakariņas un likos gulēt.

29. VIII

Laikam būšu Mēness ēnā apaukstējies, jo man visu laiku jāšķauda. Iedzēru aspirīnu. Manā kursā — trīs preču raķetes no Plutona; mašīnists telegrafēja, lai es dodu ceļu. Pajautāju, kāda viņam krava, jo do­māju, ka šis ved nezin ko, taču izrādījās, ka raķetē visparastākie brindasi. Tūlīt aiz tās — ekspresraķete no Marsa, briesmīgi pārpildīta. Redzēju pa logu — saslānīti kā siļķes mucā. Samājāmies ar lakatiņiem, kamēr vien bija kas saredzams. Līdz vakariņām klau­sījos anekdotes. Tās ir lieliskas, bet es aizvien vēl šķaudu.

30. VIII

Palielināju ātrumu. Smadzenes darbojas nevaino­jami. Man mazliet iesmeldzās diafragma, tāpēc uz pāris stundām tās apklusināju un ieslēdzu elektrisko spilvenu. Kļuva labāk. Pēc pulksten diviem uztvēru radiosignālu, ko Popovs 1896. gadā bija noraidījis no Zemes. Tātad esmu nolidojis jau krietnu gabalu.

31. VIII

Saule vairs tikko redzama. Pirms pusdienām — pastaiga apkārt raķetei, lai izkustētos. Līdz vaka­ram — anekdotes. Lielākā daļa no tām jau ar bārdu. Liekas, ka darbnīcu pārzinis smadzenēm būs devis palasīties vecus humoristiskus žurnālus un tikai pa virsu uzmetis pāris sauju jaunu anekdošu. Aizmirsu, ka esmu ielicis kartupeļus atomu reaktorā, tie visi apgruzdējuši.

32. VIII

Ātruma iedarbē laika ritējums p-agausinās — vaja­dzētu būt jau oktobrim, bet pie manis vēl aizvien au­gusts un augusts. Logā kaut kas sāk mirgot. Nodo­māju, ka tas ir jau Piena Ceļš, bet izrādās, ka no raķetes nolobās lakas kārtiņa. Sasodītā haltūra! Pa ceļam būs apkalpes stacija. Sāku apsvērt, vai ir vērts kavēties.

33. VIII

Vēl aizvien augusts. Pēcpusdienā jau sasniedzu staciju. Tā atrodas uz mazas, pilnīgi tuksnesīgas pla­nētas. Stacijas celtne kā izmirusi, visapkārt nevienas dzīvas dvēseles. Paņēmu spainīti un gāju palūkoties, vai viņiem nav kaut kāda laka. Eju un eju, līdz izdzirdu šņākuļošanu. Skatos — aiz stacijas celtnes stāv vairākas tvaika mašīnas un sarunājas. Pieeju tuvāk.

Viena saka:

— Ir taču skaidrs, ka mākoņi nav nekas cits kā tvaika mašīnu aizkapa dzīve. Tāpēc pamatjautājums ir šāds: kas bija vispirms — tvaika mašīnas vai ūdens tvaiki? Es apgalvoju, ka tvaiki!

— Turi muti, sasodītā ideāliste! — otra iesēcās.

Mēģināju tām apjautāties par laku, taču mašīnas

tā sēca un svilpa, ka nevarēju sadzirdēt pats savu balsi. Ierakstīju kaut ko sūdzību grāmatā un lidoju tālāk.

34. VIII

Vai tiešām augusts nekad nebeigsies? Priekšpus­dienā tīrīju raķeti. Briesmīgi garlaicīgi. Metos iekšā pie smadzenēm. Taču smieklu vietā uznāca tādas žāvas, ka baidījos izmežģīt žokļus. Aiz kreisā borta maza planēta. Lidodams garām, ievēroju uz tās kaut kādus baltus punktus. Caur tālskati saredzēju, ka tās ir plāksnītes ar uzrakstu: «Neizliekties pa logu». Ar smadzenēm kaut kas nav kārtībā — tās sākušas stostīties.

1. X

Vajadzēja apstāties Stroglonā, jo izbeigusies deg­viela. Bremzēdams inerces dēļ izlidoju caur visu sep­tembri.