Observatorijas numurs neatbildēja. Viņš piezvanīja uz centrāli un pēc īsas vārdu pārmaiņas noskaidroja, ka nemitīgie astronomijas amatieru zvani spieduši observatorijas administrāciju rīkoties visai kategoriski: observatorijas telefoni atvienoti un tiek pievienoti tikai starppilsētu izsaukumiem, kad zvana citas observatorijas.
— Paldies, — Rodžers apjucis sacīja. — Bet vai jūs nevarētu man izsaukt taksometru?
Šis lūgums bija tik dīvains, ka centrāles dežurants to izpildīja. Observatorija atgādināja vājprātīgo namu. No rīta vairums avīžu pavēstīja saviem lasītājiem astronomijas jaunumu — īsā ziņā pēdējā lappusē. Taču visi fakti bija izklāstīti precīzi.
Un proti: pēdējo divu diennakšu laikā dažām zvaigznēm — galvenokārt spožākajām — atklāta ievērojama īpaškustība.
«No tā nepavisam neizriet,» neaizmirsa paskaidrot Ņujorkas «Projector», «ka līdz šim laikam tās būtu iztikušas gluži bez kustības. Astronomu valodā «īpaškustība» nozīmē zvaigznes pārvietošanos debesīs attiecībā pret citām zvaigznēm. Līdz šim lielākā īpaškustība novērota Barnarda zvaigznei Cūskneša zvaigznājā, kura gada laikā pārvietojas par desmit un vienu ceturtdaļu loka sekundes. Barnarda zvaigzne ar neapbruņotu aci nav redzama.» Laikam gan šajās diennaktīs neviens astronoms uz p Zemes neaizvēra ne aci.
Observatorijas, ielaidušas iekšā visus savus līdzstrādniekus un kalpotājus, noslēdza durvis, un iekļūt
tajās izdevās tikai nedaudziem reportieriem. Paskatījušies, kas tur notiek, viņi aizgāja — pilnīgā nesaprašanā, taču pārliecināti, ka notiek kaut kas neparasts.
Blinkmikroskopi mirkšķināja slēgu aizvariņus, astronomi — acis. Kafija tika patērēta neticamos kvantumos. Sešas ievērojamākās observatorijas izsauca policijas vienības. Divas no tām apdraudēja satrakojušos astronomijas amatieru iebrukums, četrās pārējās līdzstrādnieku strīdi beidzās ar kautiņu. Lika observatorijas zāles izskatījās tā, it kā tām cauri būtu traukusies viesuļvētra, bet Džeimsu Truvelu, Anglijas Karaliskās astronomijas biedrības priekšsēdētāju, ievietoja Londonas klīnikā ar vieglu smadzeņu satricinājumu, pēc tam kad kāds ātrsirdīgs padotais bija sasitis pret viņa kailo pauri smagu fotoplati no bieza stikla.
Taču visi šie bēdīgie notikumi bija drīzāk gan izņēmums, vairumā observatoriju valdīja labi organizēta vājprātīgo nama stingrā kārtība.
Visa uzmanība observatorijās tika koncentrēta uz dinamiskajiem skaļruņiem, lai dzirdētu pēdējos ziņojumus, kas nepārtraukti pienāca no Zemes nakts puses, kur turpinājās neizskaidrojamā fenomena novērošana.
Zem Singapūras, Sanhajas un Sidnejas naksnīgajām debesīm astronomi strādāja, vārda burtiskā nozīmē neatraudamics no telefona klausulēm.
Sevišķi interesantas bija no Sidnejas un Melburnas saņemtās ziņas, kas informēja par situāciju Dienvidu puslodes debesīs, ko Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā nevarēja redzēt pat naktī. No šiem ziņojumiem izrietēja, ka Dienvidu Krusts vairs nav nekāds krusts, jo tā Alfa un Beta pavirzījušās uz ziemeļiem. Centaura Alfa un Beta, Kanopuss un Ahernārs — visas šīs zvaigznes uzrādīja ievērojamu īpaškustību un
pārvietojās uz ziemeļiem. Dienvidu Trijstūris un Ma- gelāna Mākoņi bija palikuši tādi paši kā vienmēr, un Oktanta Sigma, vāja, Dienvidpolam vistuvākā zvaigzne, nebija izkustējusies no vietas ne par mata tiesu. 31 Vispār kustošos zvaigžņu daudzums Dienvidu puslodes debesīs bija ievērojami mazāks nekā Ziemeļu puslodē, toties to relatīvā īpaškustība bija daudz ātrāka. Un, kaut gan tās visas pārvietojās uz ziemeļiem, to ceļam nebija stingra ziemeļu virziena un konverģences uz kādu noteiktu punktu.
ASV un Eiropas astronomi sagremoja šos faktus un uzdzēra tiem virsū jaunus litrus kafijas. 4$ Vakara avīzes, it īpaši Amerikā, pievērsa ievērojami lielāku uzmanību neparastajiem notikumiem debesīs. Vairums veltīja tiem veselu pussleju pirmajā lappusē (kaut arī bez kliedzoša virsraksta) ar turpinājumu trešajā. Turpinājuma garums bija atkarīgs no tā, cik daudz ievērojamu un ne visai ievērojamu astronomu izteikumu redaktoram bija izdevies sadabūt.
Taču arī šajos paziņojumos zinātnieki aprobežojās ar sausiem faktiem, uzskatīdami par prātīgāku tos nekā neizskaidrot. Pēc viņu vārdiem, paši fakti bija pietiekami pārsteidzoši un labāk neizdarīt pārsteidzī- gus secinājumus. Pagaidiet, drīz viss noskaidrosies. ™ Katrā ziņā to kustību, ko mēs patlaban novērojam, var nosaukt par kustību ar lielu ātrumu.
— Bet kāds tad ir šis ātrums? — jautāja viens no redaktoriem.
— Lielāks, nekā iespējams, — skanēja atbilde.
Starp citu, tomēr nevar apgalvot, ka nevienam
avīžniekam neizdevās tai pašā laikā izvilkt no zināt- ķ niekiem kaut jel kādus secinājumus. Čārlzs Vongrens, uzņēmīgais Čikāgas «Asmens» izdevējs, iztērēja prāvu summu starppilsētu telefona sarunām. Vairāk nekā
sešdesmit mēģinājumi deva rezultātus, un viņam izdevās saistīties ar piecu ievērojamu observatoriju direktoriem. Un katram no tiem viņš uzdeva vienu un to pašu jautājumu: «Kāds, pēc jūsu domām, kaut arī visneticamākais, ir šīs pēdējās divās diennaktīs novērotās zvaigžņu kustības cēlonis?»
Viņš sastādīja atbilžu kopsavilkumu:
«Ja es to zinātu!» — Dz. F. Stebss, Tripa observatorija, Longailenda.
«Kāds ir sajucis, vai kaut kas ir sajucis. Un labāk, ja tas būtu es.» — Henrijs Ķolisters Makedamss, Loida observatorija, Bostona.
«Tas, kas notiek, nevar būt, un tātad tam nav nekādu cēloņu.» — Leters Tušauers Tinijs, Burgoi- nas observatorija, Albukerke.
«Meklēju, lai pieņemtu darbā, pieredzējušu astrologu. Vai jūs nevarat kādu ieteikt?» — Patriks Vaite- kers, Lūkasa observatorija, Vermontas štats.
Читать дальше