• Пожаловаться

F. BRAUNS V. TENNS: ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

Здесь есть возможность читать онлайн «F. BRAUNS V. TENNS: ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, год выпуска: 1977, категория: Социально-психологическая фантастика / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

F. BRAUNS V. TENNS ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS-FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS F. BRAUNS V. TENNS AIZROBEŽU FANTASTIKA IZDEVNIECĪBA "ZINĀTNE" RĪGĀ 1977 ZINĀTNISKI FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS FREDRIKS BRAUNS Mazliet zaļuma …. Zvaigžņu karuselis Etaoins Srdlu …. Leļļu teātris …. Taisni smieklīgi VILJAMS TENNS Sods avansā …. Ģimenes cilvēks Bruklinas projekts Bernijs ar iesauku Fausts Rotaļa bērniem Jokdaris ……………………. Morniela Metaveja atklāšana RĪGA «ZINĀTNE» 1978 А(Атег)' Вг 195 Ф. БРАУН, У. ТЕНН ЗВЕЗДНАЯ КАРУСЕЛЬ Издательство «Мир». Москва 1974 БИБЛИОТЕКА СОВРЕМЕННОЙ ФАНТАСТИКИ, Т. 10 Издательство «Молодая гвардия». Москва 1967 No krievu valodas tulkojusi R. KOKA Priekšvārda autors V. MIHAILOVS Māksliniece G. MELAMEDA Br 195B r a u n s F., Tenns V. Zvaigžņu karuselis. — Rīga: Zinātne, 1978. — 288 lpp. — il. — (Sērija «Fantastikas pasaulē»). So divu pazīstamo mūsdienu amerikāņu rakstnieku fan­tastisko stāstu krājumam raksturīga tematu, darbības vietu, tēlošanas paņēmienu un izteiksmes līdzekļu daudz­veidība. Seit pārstāvēti gandrīz vai visi galvenie, «mūžī­gie» zinātniskās fantastikas temati — par neierobežotu pārvietošanos telpā un laikā, par kontaktiem ar citu civi­lizāciju pārstāvjiem, par dzīvi uz Zemes tāla nākotnē utt. Taču visu šo daudzveidību vieno nemainīga abu autoru pozīcija: noliegums, kas vērsts pret dzīves veidu tai pa­saulē, kurā viņi dzīvo. Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu © Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds Izdevniecība «Zinātne», 1978 ZVAIGŽŅU KARUSELIS UN FANTASTIKAS ARSENĀLS Ne katri pieci, desmit vai divdesmit stāsti, pat ja tos uzrakstījis viens autors, var izveidot krājumu; krājums nav viesnīca, kur gadījuma pēc mitinās līdzās dažādi cilvēki, tas drīzāk ir darba grupa, ko­lektīvs, kas tiecas pēc noteikta mērķa. Tādēļ vienmēr var gaidīt jautājumu: ko gribējuši teikt krājuma ra­dītāji ar tieši šādu stāstu atlasi un grāmatas kompo­zīciju, kāda ir tā doma, kas viņus vadījusi un kas dažkārt ir pat nozīmīgāka nekā jebkura atsevišķa stāsta ideja? Šādu jautājumu var uzdot arī par šo grāmatu — divu mūsdienu amerikāņu rakstnieku, Fredrika Brauna un Viljama Tenna, fantastisko stāstu krājumu. Krājums, kas apvieno divu autoru darbus, ir samērā reta parādība. Daudz biežāk tiek izdotas grāmatas, Kurās sakopoti tikai viena autora stāsti, vai arī — liesi otrādi — tādas, kur katrs rakstnieks pārstāvēts ar vienu diviem darbiem, toties autoru skaits ir prāvs. Pirmajā gadījumā lasītājam tiek dota iespēja izana­lizēt rakstnieka daiļradi, otrajā — gūt priekšstatu par attiecīgās literatūras vai žanra līmeni. Taču pēc divu autoru daiļrades nav iespējams spriest par visu vareni sakuplojušo amerikāņu zinātnisko fantastiku, un, tā kā Brauns un Tenns neraksta par vienu tematu, nevar ari salīdzināt, kā divi autori risina vie­nus un tos pašus radošos, filozofiskos, sociālos un kaut vai tehniskos uzdevumus. Viņi neatbalsta viens otru un nestrīdas savā starpā, viņi gluži vienkārši ir divi fantasti, divi laikabiedri, vienas valsts pil­soņi, un viss. Un tomēr — vai viss? Protams, nē. Un nepavisam ne tāpēc Brauna un Tenna stāsti sakopoti vienā krājumā, ka izdot vienu biezāku grāmatu ir vienkāršāk nekā divas plānākas. Pirmais, kas piesaista uzmanību, kad lasām šo grāmatu, — tā ir daudzveidība. Tematu, paņēmienu, darbības vietu daudzveidība, dažādas nosacītības pa­kāpes — no gandrīz pasakas līdz gandrīz reālam mūsdienu stāstam —, intonāciju daudzveidība, dažāda autoru attieksme pret aprakstāmo (no joka līdz tra­ģiskumam). Kaut ko tādu grūti atrast konsekventā Bredberija daiļradē, un arī citu zinātniskās fantas­tikas korifeju darbos tas neparādās tik spilgti, izņe­mot varbūt vienīgi Katneru. Patiešām, stāstu darbība notiek gan tālā kosmosā, kā, piemēram, Brauna stāstā «Mazliet zaļuma», gan uz Zemes sakarā ar kosmosu (Brauna «Leļļu teātris», Tenna «Sods avansā»), gan uz Zemes mūsu vai gan­drīz mūsu dienās (Brauna «Etaoins Srdlu», Tenna «Beruijs ar iesauku Fausts», «Rotaļa bērniem»), gan uz Zemes kaut kad nākotnē (Tenna «Ģimenes cil­vēks», «Bruklinas projekts») un tā joprojām. Autori risina gan tīri psiholoģiskas problēmas («Mazliet zaļuma»), gan morāli ētiskas («Leļļu teātris», arī «Rotaļa bērniem», «Morniela Metaveja atklāšana»), gan sociālas («Sods avansā», «Ģimenes cilvēks», zi­nāmā mērā arī «Bernijs ar iesauku Fausts») un māk­slas problēmas («Morniela Metaveja atklāšana», «Jokdaris») … No spēcīga dramatisma tādos stāstos kā «Sods avansā», no traģisma stāstā «Mazliet za­ļuma» līdz atklātai zobgalībai «Jokdarī» un ironijai «Leļļu teātrī» — tāds ir krājumā pārstāvētais autoru izteiksmes līdzekļu diapazons. Un varbūt tas arī ir pirmais iemesls, kāpēc tādi šķietami dažādi darbi, kas turklāt pieder diviem da­žādiem autoriem, kopā veido īstu grāmatu, nevis ne­jaušu konglomerātu. Sajā krājumā ar divu autoru piemēru tiek demonstrēts ja arī ne viss fantastikas paņēmienu un iespēju arsenāls (tas nav izdarāms vienas grāmatas ietvaros), tad katrā ziņā ievērojama tā daļa, un tas tūlīt rada priekšstatu par šā veida lite­ratūras iespējām, par daudzveidīgajiem paņēmieniem, ko lieto fantastika, lai aizvadītu līdz lasītājam sa­vas idejas. Un patiešām, šajā ne visai lielajā grāmatiņā mēs redzam piemērus, ka tiek izmantota gan telpa, kurā var pārvietoties neierobežoti tālu un bez īpašiem iero­bežojumiem laikā, gan pārvietošanās laikā, gan kon­takti ar citu civilizāciju pārstāvjiem, gan citu planētu kolonizācija (kaut arī tas notiek, tā sakot, aiz kadra — stāstā «Sods avansā»), gan mašīnas, kas vairs nepakļaujas cilvēka kontrolei; šeit ir arī cēloņu un seku problēma, kas līdz šim laikam nedod miera fantastiem un ne tikai viņiem («Bruklinas projekts» un «Morniela Metaveja atklāšana»), vārdu sakot, gandrīz vai visi galvenie, «mūžīgie» zinātniskās fan­tastikas temati. Taču — vai te nav nekonsekvence: rindkopu iepiekš es sāku runāt par paņēmieniem, ko lieto fantastika, un tūlīt pat pārgāju uz tematu uzskaiti. Vai tas no­zīmē, ka fantastikā «paņēmiens» un «temats» ir ļoti tuvi viens otram? Es domāju, ka tiešām tā ir. Jo atšķirībā no vairuma reālistisko stāstu ikvienā fantastiskā stāstā patiesībā ir divi temati: fantastiskais temats un vispārliterārais temats, vispārcilvēciskais temats, kas nepavisam nav fantastisks, vienmēr ir mūsdienīgs un ietver ideju, kuras paušanai kalpo stāsts. Tā, piemēram, stāstā «Leļļu teātris» fantastiskais temats ir zemiešu kontakts ar augstākas galaktiskās civilizācijas pārstāvjiem, kas ieradušies uz Zemes. Un, kaut arī šis temats pieder, tā sakot, pie fantasti­kas tematu zelta fonda un stāsts uzrakstīts, kā liekas, ne gluži nopietni, ar ironisku humoru, aiz tā visa skaidri jūtams stāsta īstais temats, ne vairs fantas­tisks, bet — gluži otrādi — mūsdienīgs un aktuāls: tā pati rasu problēma, pēc kuras nepavisam nav jālido kosmosā, kura ir mūsu Zemes sāpe, mūsu laika sāpe. Bet Tenna stāstā «Sods avansā», kas laikam gan ir labākais šā autora stāsts un viens no labākajiem pa­saules zinātniskajā fantastikā vispār, fantastiskais temats ir, pirmkārt, pati šī iepriekšējā soda izciešana par neizdarītu noziegumu (tā ir, ja tā varētu izteik­ties, juridiska, tiesiska fantastika) un, otrkārt — citu zvaigžņu sistēmu planētu izmantošana par kolonijām, kur katordznieki iegūst dažādus nepieciešamus mate­riālus Zemes vajadzībām. Taču, ja visa stāsta no­zīme un jēga aprobežotos ar šiem fantastiskajiem tematiem, tad stāsts, kaut arī izlasīts ar interesi, tūlīt tiktu aizmirsts, tiklīdz lasītājs aizvērtu grāmatu. Taču tā nenotiek, tā nenotiks arī ar jums, jo aiz šiem fan­tastiskajiem tematiem atkal pilnīgi skaidri saskatāms īsts, mūsdienīgs, sociāls temats: cilvēka vientulība buržuāziskajā sabiedrībā, viņa naidīgums pret šo sa­biedrību, pat vistuvākajiem tās locekļiem, un šās sa­biedrības naidīgums pret cilvēku.

F. BRAUNS V. TENNS: другие книги автора


Кто написал ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Viņš atkal nopūtās un paskatījās uz sarkanajiem brikšņiem savā priekšā.

—   Ko tu teici, Dorotij? — Dorotija neko neteica, taču Makherijam bieži izlikās, it kā dzirdētu viņas jautājumus; šī rotaļa palīdzēja viņam saglabāt prātu. — Vai es apprecēšos pēc atgriešanās uz Zemes? Tu man to jautāji, ja?

Viņš vilcinājās ar atbildi.

—   Kas zina? Varbūt apprecēšos, varbūt ne. Vai atceries, es tev stāstīju par sievieti, kuru atstāju uz Zemes? Mums drīz vajadzēja apprecēties. Bet pieci gadi — tas ir ļoti ilgs laiks. Droši vien tika paziņots, ka es esmu pazudis vai varbūt pat gājis bojā. Diez vai viņa mani gaidīs. Protams, ja viņa mani sagaidīs, es ar viņu apprecēšos… Bet, ja nesagaidīs, ko tad? Tu gribi zināt? Es pats nezinu. Taču kāpēc raizēties pirms laika? Protams, ja es atrastu zaļu sievieti vai vismaz zaļmatainu, es iemīlētos viņā līdz neprātam. Taču uz manas planētas gandrīz viss ir zaļš, izņe­mot sievietes.

Makherijs pasmējās pats par savu joku un, turē­dams pistoli gatavībā, devās iekšā biezoknī, sarkana­

jos džung|os, kur nebija nekā zaļa, tikai retumis ap­kārtējos brikšņus apspīdēja viņa pistoles zaļie uzlies­mojumi.

Var būt, ka viņu paglāba no ārprāta ne tikai Doro- tijas klātbūtne, bet arī šie šāvieni. Vairākas reizes dienā viņš redzēja zaļu uzliesmojumu … Mazmaz- lietiņ zaļuma, lai tikai atgādinātu viņam, kāda izska­tās šī krāsa, lai acs nezaudētu prasmi to atšķirt, ja viņam vēl kādreiz nāktos ieraudzīt kaut ko zaļu …

Viņš iegāja nelielā džungļu saliņā (tiesa, Zemes mēri diez vai bija pielietojami uz Krīgera-III). Tādu saliņu šeit droši vien bija miljoniem, jo Krīgers-III ir lielāks par Jupiteru. Lai apsekotu tā virsmu, nepie­tiktu vesela mūža. Makherijs to zināja, bet neļāva vaļu tādām domām. Ja viņš sāktu šaubīties par to, ka atradīs vienīgā kuģa paliekas, kurš pirms viņa nolai­dies uz šīs planētas, vai arī zaudētu ticību, ka dabūs lajā aparatūru, bez kuras nevar iedarbināt savu kos­misko kuģi, viņam klātos slikti.

Apmēram kvadrātjūdzi lielā saliņa bija tik biezi aizaugusi, ka grūti bija tikt cauri, un Makherijs vai­rākas reizes apstājās, lai nosnaustos un paēstu. Viņš nošāva divus lauvas un vienu tīģeri. Izkļuvis no bie­zokņa, Makherijs gāja pa skrajumu, ar nazi iegriez­dams zīmes lielākajos kokos, lai nesāktu otrreiz mek- lēt kuģa paliekas vienā un tajā pašā vietā. Stumbri 1iija mīksti, asmens viegli, bez pūlēm pāršķēla sar­kano mizu, atsegdams sārtu koksni, gluži kā mizotu kartupeļus.

Makherijs atkal izgāja vienmuļā, brūnā līdzenumā.

— Šoreiz nekā, Dorotij, — viņš sacīja. — Varbūt mums labāk paveiksies citā biežņā. Kaut vai tur tajā, pie apvāršņa.

Violetas debesis, tumši sarkana saule, brūns līdze­nums, brūni krūmi

—   Zemes zaļie pakalni, Dorclij! Tev tie noteikti patiks …

Brūns, bezgalīgs līdzenums …

Nemainīgas violetas debesis …

Bet kas tas? Kaut kāda skaņa no augšas? … Ne­var būt: te nekad nekas tāds nav dzirdēts. Makherijs pacēla acis pret debesīm un ieraudzīja …

Augstu, augstu violetajās debesīs viņš ieraudzīja melnu punktu. Tas kustējās! Kosmiskais kuģis! Tas varēja būt vienīgi kosmiskais kuģis. Uz Krīgera-III nav putnu. Un putniem jau arī nav uguns astes…

Makherijs zināja, kas viņam jādara: tūkstošiem reižu viņš bija apsvēris, kā paziņos par sevi, ja kād­reiz parādīsies kuģis. Viņš izrāva pistoli un izšāva debesīs. Uzliesmojums, protams, nebija liels, bet tas bija zaļš. Ja pilots skatās uz planētu, ja viņš pirms aizlidošanas kaut reizi palūkosies uz to, viņam jāpa­mana zaļais uzliesmojums uz planētas, kur nav nekā zaļa.

Makherijs atkal nospieda sprūdu.

Un pilots ieraudzīja. Trīsreiz izsviedis liesmas strūklu (tā bija vispārpieņemtā atbilde uz trauksmes signālu), viņš sāka nosēsties.

Makherijs stāvēja, drebēdams pie visām miesām. Viņš tik ilgi bija gaidījis — un nu beidzot sagaidījis! Viņš pacēla roku sev pie pleca un pieskārās mazajai būtnei ar piecām ekstremitātēm, kura tur gulēja glužv kā sievietes roka.

—   Dorotij, — viņš čukstēja, — tas ir …

Vairāk viņš nespēja izteikt ne vārda. Kuģis laidās

lejā. Makherijs uzmeta sev skatienu un piepeši, iedo­mājoties, kāds viņš nostāsies sava glābēja priekšā, izjuta svelošu kaunu. Viss viņa apģērbs sastāvēja tikai no jostas, pie kuras karājās pistoles maksts, na­zis, šādi tādi instrumenti. Viņš bija netīrs. Droši vien viņš nelabi oda. Zem biezās netīrumu kārtas ķermenis

šķita novājējis un pat vecs. Protams, viņš bija izkri­ties miesās, taču, kad nokļūs uz Zemes, labā Zemes barība viņu pārvērtīs līdz nepazīšanai…

Zeme! Zemes zaļie pakalni!

Makherijs skriešus, klupdams krizdams aiz nepa­cietības, metās turp, kur nolaidās kuģis; tas bija jau pavisam zemu, un Makherijs varēja saskatīt, ka kuģis ir vienvietīgs. Galu galā tas nav svarīgi: ja būs nepie­ciešams, tajā ievietosies arī divi. Ja ne citādi, Makhe­rijs vismaz nokļūs uz tuvākās apdzīvotās planētas un no turienes cits kuģis viņu aizvedīs uz Zemi. Uz Zemi! Kur ir zaļi pakalni, zaļi lauki, zaļas ielejas …

Viņš skriedams brīžiem lūdzās, brīžiem lādējās, un pa viņa vaigiem plūda asaras.

Tad viņš gaidīja, kamēr atvērās kuģa durvis un pa tām iznāca stalts, jauns cilvēks starpzvaigžņu inspek­tora formā.

—   Vai tu mani ņemsi sev līdz?

—  Protams, — jaunais cilvēks atbildēja. — Vai tu šeit esi sen?

—   Pieci gadi.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Обсуждение, отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.