F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

Здесь есть возможность читать онлайн «F. BRAUNS V. TENNS - ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RĪGĀ, Год выпуска: 1977, Издательство: IZDEVNIECĪBA ZINĀTNE, Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS-FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
F. BRAUNS V. TENNS
AIZROBEŽU FANTASTIKA
IZDEVNIECĪBA "ZINĀTNE" RĪGĀ 1977
ZINĀTNISKI FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS
FREDRIKS BRAUNS
Mazliet zaļuma ….
Zvaigžņu karuselis
Etaoins Srdlu ….
Leļļu teātris ….
Taisni smieklīgi
VILJAMS TENNS
Sods avansā ….
Ģimenes cilvēks
Bruklinas projekts
Bernijs ar iesauku Fausts
Rotaļa bērniem
Jokdaris …………………….
Morniela Metaveja atklāšana
RĪGA «ZINĀTNE» 1978
А(Атег)' Вг 195
Ф. БРАУН, У. ТЕНН ЗВЕЗДНАЯ КАРУСЕЛЬ Издательство «Мир». Москва 1974
БИБЛИОТЕКА СОВРЕМЕННОЙ ФАНТАСТИКИ, Т. 10 Издательство «Молодая гвардия». Москва 1967
No krievu valodas tulkojusi R. KOKA Priekšvārda autors V. MIHAILOVS Māksliniece G. MELAMEDA
Br 195B r a u n s F., Tenns V.
Zvaigžņu karuselis. — Rīga: Zinātne, 1978. — 288 lpp. — il. — (Sērija «Fantastikas pasaulē»).
So divu pazīstamo mūsdienu amerikāņu rakstnieku fan­tastisko stāstu krājumam raksturīga tematu, darbības vietu, tēlošanas paņēmienu un izteiksmes līdzekļu daudz­veidība. Seit pārstāvēti gandrīz vai visi galvenie, «mūžī­gie» zinātniskās fantastikas temati — par neierobežotu pārvietošanos telpā un laikā, par kontaktiem ar citu civi­lizāciju pārstāvjiem, par dzīvi uz Zemes tāla nākotnē utt. Taču visu šo daudzveidību vieno nemainīga abu autoru pozīcija: noliegums, kas vērsts pret dzīves veidu tai pa­saulē, kurā viņi dzīvo.
Izdota saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Redakciju un izdevumu padomes lēmumu
© Tulkojums latviešu valodā, priekšvārds Izdevniecība «Zinātne», 1978
ZVAIGŽŅU KARUSELIS UN FANTASTIKAS ARSENĀLS
Ne katri pieci, desmit vai divdesmit stāsti, pat ja tos uzrakstījis viens autors, var izveidot krājumu; krājums nav viesnīca, kur gadījuma pēc mitinās līdzās dažādi cilvēki, tas drīzāk ir darba grupa, ko­lektīvs, kas tiecas pēc noteikta mērķa. Tādēļ vienmēr var gaidīt jautājumu: ko gribējuši teikt krājuma ra­dītāji ar tieši šādu stāstu atlasi un grāmatas kompo­zīciju, kāda ir tā doma, kas viņus vadījusi un kas dažkārt ir pat nozīmīgāka nekā jebkura atsevišķa stāsta ideja?
Šādu jautājumu var uzdot arī par šo grāmatu — divu mūsdienu amerikāņu rakstnieku, Fredrika Brauna un Viljama Tenna, fantastisko stāstu krājumu.
Krājums, kas apvieno divu autoru darbus, ir samērā reta parādība. Daudz biežāk tiek izdotas grāmatas, Kurās sakopoti tikai viena autora stāsti, vai arī — liesi otrādi — tādas, kur katrs rakstnieks pārstāvēts ar vienu diviem darbiem, toties autoru skaits ir prāvs. Pirmajā gadījumā lasītājam tiek dota iespēja izana­lizēt rakstnieka daiļradi, otrajā — gūt priekšstatu par attiecīgās literatūras vai žanra līmeni. Taču pēc divu autoru daiļrades nav iespējams spriest par visu vareni sakuplojušo amerikāņu zinātnisko fantastiku, un, tā kā Brauns un Tenns neraksta par vienu tematu, nevar ari salīdzināt, kā divi autori risina vie­nus un tos pašus radošos, filozofiskos, sociālos un kaut vai tehniskos uzdevumus. Viņi neatbalsta viens otru un nestrīdas savā starpā, viņi gluži vienkārši ir divi fantasti, divi laikabiedri, vienas valsts pil­soņi, un viss.
Un tomēr — vai viss?
Protams, nē. Un nepavisam ne tāpēc Brauna un Tenna stāsti sakopoti vienā krājumā, ka izdot vienu biezāku grāmatu ir vienkāršāk nekā divas plānākas.
Pirmais, kas piesaista uzmanību, kad lasām šo grāmatu, — tā ir daudzveidība. Tematu, paņēmienu, darbības vietu daudzveidība, dažādas nosacītības pa­kāpes — no gandrīz pasakas līdz gandrīz reālam mūsdienu stāstam —, intonāciju daudzveidība, dažāda autoru attieksme pret aprakstāmo (no joka līdz tra­ģiskumam). Kaut ko tādu grūti atrast konsekventā Bredberija daiļradē, un arī citu zinātniskās fantas­tikas korifeju darbos tas neparādās tik spilgti, izņe­mot varbūt vienīgi Katneru.
Patiešām, stāstu darbība notiek gan tālā kosmosā, kā, piemēram, Brauna stāstā «Mazliet zaļuma», gan uz Zemes sakarā ar kosmosu (Brauna «Leļļu teātris», Tenna «Sods avansā»), gan uz Zemes mūsu vai gan­drīz mūsu dienās (Brauna «Etaoins Srdlu», Tenna «Beruijs ar iesauku Fausts», «Rotaļa bērniem»), gan uz Zemes kaut kad nākotnē (Tenna «Ģimenes cil­vēks», «Bruklinas projekts») un tā joprojām. Autori risina gan tīri psiholoģiskas problēmas («Mazliet zaļuma»), gan morāli ētiskas («Leļļu teātris», arī «Rotaļa bērniem», «Morniela Metaveja atklāšana»), gan sociālas («Sods avansā», «Ģimenes cilvēks», zi­nāmā mērā arī «Bernijs ar iesauku Fausts») un māk­slas problēmas («Morniela Metaveja atklāšana», «Jokdaris») … No spēcīga dramatisma tādos stāstos kā «Sods avansā», no traģisma stāstā «Mazliet za­ļuma» līdz atklātai zobgalībai «Jokdarī» un ironijai «Leļļu teātrī» — tāds ir krājumā pārstāvētais autoru izteiksmes līdzekļu diapazons.
Un varbūt tas arī ir pirmais iemesls, kāpēc tādi šķietami dažādi darbi, kas turklāt pieder diviem da­žādiem autoriem, kopā veido īstu grāmatu, nevis ne­jaušu konglomerātu. Sajā krājumā ar divu autoru piemēru tiek demonstrēts ja arī ne viss fantastikas paņēmienu un iespēju arsenāls (tas nav izdarāms vienas grāmatas ietvaros), tad katrā ziņā ievērojama tā daļa, un tas tūlīt rada priekšstatu par šā veida lite­ratūras iespējām, par daudzveidīgajiem paņēmieniem, ko lieto fantastika, lai aizvadītu līdz lasītājam sa­vas idejas.
Un patiešām, šajā ne visai lielajā grāmatiņā mēs redzam piemērus, ka tiek izmantota gan telpa, kurā var pārvietoties neierobežoti tālu un bez īpašiem iero­bežojumiem laikā, gan pārvietošanās laikā, gan kon­takti ar citu civilizāciju pārstāvjiem, gan citu planētu kolonizācija (kaut arī tas notiek, tā sakot, aiz kadra — stāstā «Sods avansā»), gan mašīnas, kas vairs nepakļaujas cilvēka kontrolei; šeit ir arī cēloņu un seku problēma, kas līdz šim laikam nedod miera fantastiem un ne tikai viņiem («Bruklinas projekts» un «Morniela Metaveja atklāšana»), vārdu sakot, gandrīz vai visi galvenie, «mūžīgie» zinātniskās fan­tastikas temati.
Taču — vai te nav nekonsekvence: rindkopu iepiekš es sāku runāt par paņēmieniem, ko lieto fantastika, un tūlīt pat pārgāju uz tematu uzskaiti. Vai tas no­zīmē, ka fantastikā «paņēmiens» un «temats» ir ļoti tuvi viens otram?
Es domāju, ka tiešām tā ir. Jo atšķirībā no vairuma reālistisko stāstu ikvienā fantastiskā stāstā patiesībā ir divi temati: fantastiskais temats un vispārliterārais temats, vispārcilvēciskais temats, kas nepavisam nav fantastisks, vienmēr ir mūsdienīgs un ietver ideju, kuras paušanai kalpo stāsts.
Tā, piemēram, stāstā «Leļļu teātris» fantastiskais temats ir zemiešu kontakts ar augstākas galaktiskās civilizācijas pārstāvjiem, kas ieradušies uz Zemes. Un, kaut arī šis temats pieder, tā sakot, pie fantasti­kas tematu zelta fonda un stāsts uzrakstīts, kā liekas, ne gluži nopietni, ar ironisku humoru, aiz tā visa skaidri jūtams stāsta īstais temats, ne vairs fantas­tisks, bet — gluži otrādi — mūsdienīgs un aktuāls: tā pati rasu problēma, pēc kuras nepavisam nav jālido kosmosā, kura ir mūsu Zemes sāpe, mūsu laika sāpe.
Bet Tenna stāstā «Sods avansā», kas laikam gan ir labākais šā autora stāsts un viens no labākajiem pa­saules zinātniskajā fantastikā vispār, fantastiskais temats ir, pirmkārt, pati šī iepriekšējā soda izciešana par neizdarītu noziegumu (tā ir, ja tā varētu izteik­ties, juridiska, tiesiska fantastika) un, otrkārt — citu zvaigžņu sistēmu planētu izmantošana par kolonijām, kur katordznieki iegūst dažādus nepieciešamus mate­riālus Zemes vajadzībām. Taču, ja visa stāsta no­zīme un jēga aprobežotos ar šiem fantastiskajiem tematiem, tad stāsts, kaut arī izlasīts ar interesi, tūlīt tiktu aizmirsts, tiklīdz lasītājs aizvērtu grāmatu. Taču tā nenotiek, tā nenotiks arī ar jums, jo aiz šiem fan­tastiskajiem tematiem atkal pilnīgi skaidri saskatāms īsts, mūsdienīgs, sociāls temats: cilvēka vientulība buržuāziskajā sabiedrībā, viņa naidīgums pret šo sa­biedrību, pat vistuvākajiem tās locekļiem, un šās sa­biedrības naidīgums pret cilvēku.

ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Par to, ka lēkāja tieši Pollukss, šaubu nevarēja būt, jo šis punkts bija ievērojami spilgtāks nekā visi pā­rējie uz plates. Polluksa redzamais lielums ir 1,2, tas pieder pie divpadsmit visspilgtākajām debesjuma zvaigznēm, un otras tādas Dvīņu zvaigznājā nav. Un neviena no vājākajām zvaigznēm ap Polluksu pat ne- notrīcēja!

— Hm! — Harijs Vesons norūca. Viņš sarauca pieri un paskatījās vēlreiz. — Vienai no platēm uz­likts nepareizs datums, un tas ir viss. Es tūlīt pārbau­dīšu.

— Abas ir datētas pareizi, — Rodžers stūrgalvīgi iebilda. — Es pats tās reģistrēju.

— Tur jau ir tā lieta. Ej nu mājās! Ir jau pieci. Ja Pollukss pagājušās diennakts laikā tev pārvietojies par vienu desmitdaļu, tad es droši dabūšu to atpakaļ vietā.

Un Rodžers aizgāja.

Viņu māca kaut kāda nepatīkama nojauta, ka tomēr nevajadzēja iet prom. Viņš nevarēja saprast, kas īsti viņu mulsina, bet ap dūšu nebija lāgā. Un viņš no­lēma iet mājup kājām, negaidīt autobusu.

Pollukss ir nekustīga zvaigzne. Tā nevarēja diennakts laikā pārvietoties par vienu desmitdaļu loka sekundes.

«Trīsdesmit divi gaismas gadi,» Rodžers rēķināja. «Viena desmitdaļa sekundes. Tas taču vairākas reizes pārsniedz gaismas ātrumu! Iznāk galīga aplamība.»

Vai nav tiesa?

Rodžers juta, ka ne strādāt, ne lasīt šovakar ne­varēs. Vai pietiks ar tiem trim dolāriem, ja viņš tomēr piezvanīs Elsijai?

Priekšā mirgoja lombarda izkārtne, un Rodžers ne­noturējās pretī kārdinājumam. Viņš ieķīlāja pulksteni un piezvanīja Elsijai.

— Varbūt paēdīsim pusdienas un aiziesim uz rēviju?

— Labprāt!

Un līdz pusdiviem naktī, kad Rodžers pavadīja Elsiju mājup, viņam astronomija nebija ne prātā. Nekā dīvaina. Būtu vairāk jābrīnās, ja viņš to atce­rētos.

Taču, tiklīdz Rodžers bija atvadījies no Elsijas, viņu atkal pārņēma trauksmaina sajūta. Sākumā viņš ne­saprata, kāpēc. Taču uz mājām iet negribējās.

Bārs uz stūra vēl bija atvērts, un Rodžers iegrie­zās tajā. Pēc otrās glāzītes viņš apjauta, kas viņu moka. Un pasūtīja trešo.

— Henk, vai tu Polluksu zini? — viņš jautāja bār­menim.

— Kādu Polluksu?

— Nav svarīgi, — Rodžers sacīja. Viņš izdzēra glāzi un nosprieda, ka pats ir kaut ko saputrojis. Pollukss nevarēja pārvietoties.

Izgājis no bāra, Rodžers apņēmīgi soļoja uz mājām. Bet pie pašām durvīm viņam piepeši iegribējās pa­skatīties uz Polluksu. Protams, ar neapbruņotu aci pārvietošanos par vienu desmitdaļu sekundes nevar pamanīt, bet tomēr …

Rodžers atgāza galvu un, orientēdamies pēc Lauvas sirpja, uzmeklēja Dvīņus — no visa zvaigznāja bija redzami tikai Kastors un Pollukss, jo debesis klāja viegla dūmaka. Tur tie ir, mīlīši! Un tad piepeši Rodže- rarn likās, ka atstatums starp tiem kļuvis lielāks. Tās, protams, bija tīrās blēņas. Tas nozīmētu, ka runa ir ne vairs par sekundēm vai minūtēm, bet par grādiem!

Rodžers vēlreiz paskatījās uz abām zvaigznēm, tad pievērsa skatienu Lielā Lāča kausam un apstājās kā zemē iemiets. Viņš aizmiedza acis, pēc tam uzmanīgi tās atdarīja.

Kauss bija pārmainījies. Kļuvis mazliet šķībāks. Atstatums starp Alkoru un Micaru kausa kātā bija ( kļuvis it kā lielāks nekā starp Micaru un Altairu. Fegda un Meraks kausa apakšā atradās tuvāk viens otram, un kausa snīpis bija kļuvis asāks. Manāmi asāks.

Neticēdams pats savām acīm, Rodžers novilka iedo­mātu līniju caur Meraku un Dubhi uz Polārzvaigzni. Viņam nācās domās to vilkt līku, citādi Polārzvaig­zne, pretēji visiem likumiem, atrastos grādus piecus sānis no līnijas, ar kuras palīdzību neskaitāmas cil­vēku paaudzes to atradušas uzreiz un precīzi.

Smagi elpodams, Rodžers noņēma acenes un rūpīgi tās notīrīja. Tad atkal uzlika. Kauss joprojām palika sašķiebts.

Tāpat kā Lauva, uz kuru viņš paskatījās vēlreiz. Katrā ziņā Reguls bija pārvietojies par vienu vai diviem grādiem.

Par vienu vai diviem grādiem! Un tas — ja ir tāds attālums kā līdz Regulām! Liekas, sešdesmit pieci gaismas gadi? Jā, tā apmēram bija.

Tad viņam piepeši iešāvās prātā glābēja doma — viņš taču bija dzēris! Un Rodžers iegāja mājā, neris­kējis vēlreiz paskatīties uz debesīm.

Viņš apgūlās, taču aizmigt nespēja.

Piedzēries viņš nejutās. Viņu smacēja satraukums, un miegs nenāca. Varbūt piezvanīt uz observatoriju? Bet ja nu pēkšņi pēc viņa balss manīs, ka viņš iedzē­ris pāri mēram? Nu, lai! Rodžers apņēmīgi izlēca no 9 gultas un piegāja pie telefona.

Observatorijas numurs neatbildēja. Viņš piezvanīja uz centrāli un pēc īsas vārdu pārmaiņas noskaidroja, ka nemitīgie astronomijas amatieru zvani spieduši observatorijas administrāciju rīkoties visai katego­riski: observatorijas telefoni atvienoti un tiek pievie­noti tikai starppilsētu izsaukumiem, kad zvana citas observatorijas.

— Paldies, — Rodžers apjucis sacīja. — Bet vai jūs nevarētu man izsaukt taksometru?

Šis lūgums bija tik dīvains, ka centrāles dežurants to izpildīja. Observatorija atgādināja vājprātīgo namu. No rīta vairums avīžu pavēstīja saviem lasītājiem astronomijas jaunumu — īsā ziņā pēdējā lappusē. Taču visi fakti bija izklāstīti precīzi.

Un proti: pēdējo divu diennakšu laikā dažām zvaig­znēm — galvenokārt spožākajām — atklāta ievēro­jama īpaškustība.

«No tā nepavisam neizriet,» neaizmirsa paskaidrot Ņujorkas «Projector», «ka līdz šim laikam tās būtu iztikušas gluži bez kustības. Astronomu valodā «īpaš­kustība» nozīmē zvaigznes pārvietošanos debesīs attiecībā pret citām zvaigznēm. Līdz šim lielākā īpaškustība novērota Barnarda zvaigznei Cūskneša zvaigznājā, kura gada laikā pārvietojas par desmit un vienu ceturtdaļu loka sekundes. Barnarda zvaig­zne ar neapbruņotu aci nav redzama.» Laikam gan šajās diennaktīs neviens astronoms uz p Zemes neaizvēra ne aci.

Observatorijas, ielaidušas iekšā visus savus līdz­strādniekus un kalpotājus, noslēdza durvis, un iekļūt

tajās izdevās tikai nedaudziem reportieriem. Paska­tījušies, kas tur notiek, viņi aizgāja — pilnīgā nesa­prašanā, taču pārliecināti, ka notiek kaut kas nepa­rasts.

Blinkmikroskopi mirkšķināja slēgu aizvariņus, astronomi — acis. Kafija tika patērēta neticamos kvantumos. Sešas ievērojamākās observatorijas izsauca policijas vienības. Divas no tām apdraudēja satrakojušos astronomijas amatieru iebrukums, čet­rās pārējās līdzstrādnieku strīdi beidzās ar kautiņu. Lika observatorijas zāles izskatījās tā, it kā tām cauri būtu traukusies viesuļvētra, bet Džeimsu Truvelu, Anglijas Karaliskās astronomijas biedrības priekšsē­dētāju, ievietoja Londonas klīnikā ar vieglu smadzeņu satricinājumu, pēc tam kad kāds ātrsirdīgs padotais bija sasitis pret viņa kailo pauri smagu fotoplati no bieza stikla.

Taču visi šie bēdīgie notikumi bija drīzāk gan izņē­mums, vairumā observatoriju valdīja labi organizēta vājprātīgo nama stingrā kārtība.

Visa uzmanība observatorijās tika koncentrēta uz dinamiskajiem skaļruņiem, lai dzirdētu pēdējos ziņo­jumus, kas nepārtraukti pienāca no Zemes nakts pu­ses, kur turpinājās neizskaidrojamā fenomena novē­rošana.

Zem Singapūras, Sanhajas un Sidnejas naksnīga­jām debesīm astronomi strādāja, vārda burtiskā no­zīmē neatraudamics no telefona klausulēm.

Sevišķi interesantas bija no Sidnejas un Melburnas saņemtās ziņas, kas informēja par situāciju Dienvidu puslodes debesīs, ko Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā nevarēja redzēt pat naktī. No šiem ziņoju­miem izrietēja, ka Dienvidu Krusts vairs nav nekāds krusts, jo tā Alfa un Beta pavirzījušās uz ziemeļiem. Centaura Alfa un Beta, Kanopuss un Ahernārs — visas šīs zvaigznes uzrādīja ievērojamu īpaškustību un

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS»

Обсуждение, отзывы о книге «ZVAIGŽŅU KARUSELIS FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x