Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

(Jn vēl es Osendovska grāmatas izrakstos izlasiju par zelta plāk­snēm, kuras atļāva lasīt labiem cilvēkiem. Bet par to mazliet vēlāk.

Piecēlos no gultas, ieliku tukšo kokakolas pudeli atkritumu urnā un gāju pie puišiem, lai piedāvātu rit ar aparatūras palīdzibu reģistrēt tantriskos spēkus pie ieejas Harati alā. Galvā rosijās doma, ka zemzemes pasaule droši vien pienāk pie virs­zemes gan svētā Kailasa rajonā, uz kurieni mēs taisāmies doties, gan ari šeit - Harati alā.

Nākamajā dienā, paņēmuši lidzi pētniecības aparatūru, mēs noteiktajā laikā ieradāmies pie Harati alas un satikāmies ar Astamanu. Noklausijies mūsu lūgumu, viņš kaut kur aizgāja un atgriezās ar atļauju izmantot aparatūru telpā aiz pirmajām dur­vim. Bet Astamans brīdināja, ka cieši pietuvoties ar aparatūru otrajām durvim nav atļauts.

Mums līdzi bija trīs aparāti. Viens, saukts «Kirlians», varēja reģistrēt cilvēka auru un parādīt to kā atspīdumu uz pārnēsā­jamā datora ekrāna. Otrs aparāts, saukts «lmedis Foll», bija paredzēts, lai noteiktu enerģiju raksturu un intensitāti cilvēka meridiānos un čakrās. Trešais - «Varikards» - ļoti precīzi noteica cilvēka pulsu, kas mainās, mainoties organisma enerģētikai.

Vispirms mēs atgājām 200 metru no ieejas alā un ar visiem aparātiem izdarījām kontrolmērījumus visiem ekspedicijas da­lībniekiem. Pēc tam mēs pārcēlāmies aiz pirmajām durvim un izdarījām atkārtotus mērijumus, bet pēc tam salīdzinājām datus. Iegūtie rezultāti nesa nelielu vilšanos - izteiktu atšķiribu no kon- trolmērijumiem nebija.

- Bet pagājušajā gadā ar šo aparātu, - es ar pirkstu pabak­stīju «Kirlianu», - mēs pie ieejas VašisthUfas somati alā ieguvām tik ievērojamu cilvēka auras samazināšanos, gandrīz vai izzušanu, ka izdarījām secinājumu - somati alas var darboties kā enerģētiskais vampirs. Bet te…

- Katra barjera ir citāda, - daudznozīmīgi noteica Seļiverstovs.

- Tantrisko spēku daudzveidība acimredzot ir milziga, - sāku spriest. - Mūsu aparatūra pagaidām nav tik smalka, lai caur izmaiņām cilvēka organismā noteiktu, kāda ir šo spēku iedarbī­ba. Mums ir bijusi darīšana tikai ar trim somati alām: pirmo no­sacīti varētu nosaukt par «dusmu un baiļu alu», otro - par «vam- piru» un trešo, šo te, - par «akluma alu». Ja izdotos ieiet aiz otra­jām durvīm un izdarīt elektroretinogrammu…

- Jā, jā, - dzīvi atsaucās acu elektrofiziologs Rafaels Jusupovs, - ja aiz otrajām durvim noliktu kādu dzivu objektu,

kaut vai vardi, bet labāk, protams, - cilvēku, tad acs eiektro- retinogrammā pēc b viļņa varētu precizi novērtēt tantriskos spēkus.

- Bet kāpēc tas jādara!? - Seļiverstovs brinijās. - Ja jau zau­dēja redzi, skaidrs, ka šie spēki darbojas.

- Tu, Sergej Anatoļjevič, nesaproti, ka zinātnē pirmām kār­tām tiek augstu vērtētas pētījumu objektīvās, nevis subjektīvās metodes, - pamācoči teica Rafaels Jusupovs. - Zaudēja redzi vai nezaudēja - tās ir tavas personīgās sajūtas, bet, ja to parāda b vilnis, - tas nozimē, ka patiešām zaudēja redzi.

- Tā nekas, - Seļiverstovs sašuta, - neticēt tam, ka cilvēks kļuvis akls! Saprotu, ka varde to nepateiks, varbūt tikai iekurk- stēsies, bet cilvēks taču pateiks?!

- Ir bijuši ari simulācijas gadijumi. - Jusupovs atmeta ar roku.

- Ar aklumu neviens nejoko! - Seļiverstovs izaicinoši izmeta, novērsās un sāka skatities uz otrajām durvim pie ieejas Harati alā. - Eh, ja tur varētu tikt! - viņš klusu noteica.

Pēc tam, kā jau bijām norunājuši, Astamans atveda «vecāko cilvēku». Iepazināmies. Izrādijās, ka viņam ir 78 gadi un visu savu dzivi viņš ir veltijis, lai kalpotu šai alai. «Vecākais cilvēks» painteresējās par mūsu pētijumu rezultātiem. Izrādās, ka tieši viņš bija devis atļauju tos izdarīt. Bet mazliet vēlāk mēs pierunājām viņu ļaut sevi izmeklēt.

Dati, kurus ieguvām, apsekojot «vecāko cilvēku», diezgan ie­vērojami atšķirās no ekspedīcijas dalībnieku rādītājiem. Nerau­goties uz viņa cienījamo vecumu, viņa organisma aura bija tik

«Vecākais cilvēks»

spilgta un spēcīga, ka pārsniedza visu jauno un veselo cilvēku parametrus. Meridiānos enerģija bija izvietojusies ļoti vienmērī­gi, bija tikai nelielas novirzes zarnu trakta un labā ceļgala ap­vidū. Izrādījās, ka viņš patiešām nesen ir bijis saindējies un sasitis labo ceļgalu. Bet pati interesantākā bija «vecākā cilvēka» elektrokardiogramma: R zobs bija 2,5 reizes augstāks par nor­mu, bet T zobs bija ļoti mazs - radās iespaids, ka sirds strādā ļoti spēcīgi, lai gan apmaiņas procesi sirdī, kas šo darbu nodrošina, ir ļoti vāji.

- Neticami! - iesaucās medicīnas erudīts Jusupovs. - No kurienes viņa sirds ņem enerģiju tik spēcīgam darbam? T zobs taču parāda apmaiņas procesus sirdī, kas šo enerģiju nodrošina.

- Dīvaini, ļoti dīvaini, - teica Ravils, atceroties nodarbības medicīnas institūtā.

- Domāju, ka «vecākā cilvēka» sirds savam darbam izmanto alas tantriskos spēkus, - ļoti pārliecināti teica bijušais kara lido­tājs Seļiverstovs.

Varēja just, ka «vecākajam cilvēkam» mēs esam iepatikušies. Klusiņām pavaicāju par to Astamanam, kurš bija uzņēmies tulka lomu, jo «vecākais cilvēks» zināja tikai nepāliešu valodu. Astamans atbildēja, ka «vecākajam cilvēkam» paticis, ka mēs uzminējām, ka viņam sāp celis un vēders. Viņš esot noticējis, ka mēs esam nopietni cilvēki. Pēc tam kad es ar Astamana palī­dzību palūdzu viņu pastāstīt par Harati alu, «vecākais cilvēks» labprāt piekrita.

Mēs piesēdām uz kaut kādas neērtas apmales un sākām runāties. Es sapratu, ka jautājumiem jābūt skaidriem un lako­niskiem, jo saruna nevarēja būt ilga-

- Kā jūs jūtat tantrisko spēku iedarbību uz sevi, kad ieejat Harati alā? - es pavaicāju.

- Astamans jums jau daudz pastāstīja? - «vecākais cilvēks» pārjautāja.

- Daudz ko, bet… nekādas maģiskās formulas neteica. Tās ir svētas! - es atbildēju. - Un, saprotiet, es patiešām ticu un godinu Dievu, es nevaru censties izvilināt maģisko formulu noslēpumu, lai iekļūtu svētajā alā sensācijas dēļ. Tas ir lēti un muļķīgi! Cilvēka ziņkārība nav cienīga līdzināties senatnes svētumiem. Saglabājot seno, mēs rūpējamies par nākotni, jo dzive attīstās pa spirāli.

- Nu labi, - «vecākais cilvēks» norūca.

- Ko jūs jūtat, ieejot alā…?

- Ieejot alā, es jūtu tantrisko spēku iedarbību, tā man ir patikama, ļoti patikama. Man negribas iet no turienes prom. Es gribētu tur būt visu laiku. Bet man nav atļauts uzturēties alā ilgāk par 7-8 stundām.

- Ar ko var salīdzināt šīs patīkamās sajūtas?

- Ne ar ko. Tas ir pats patīkamākais, ko es dzivē esmu jutis.

- Vai šis patīkamās sajūtas visu laiku ir vienādas, vai ari dažādās alas vietās tās ir atšķirīgas?

- Visu laiku vienādas. Bet… bet, kad es redzu Harati, jūtos vēl patikamāk.

- Redzat Harati?! - Man aiz uztraukuma aizlūza balss.

- Jā, katru reizi redzu, - «vecākais cilvēks» teica, it kā tas būtu pats par sevi saprotams.

- Kāds viņš ir?

- Liels.

- Lielāks par mani? - es pajautāju, jo «vecākais cilvēks» bija galvas tiesu mazāks par mani.

- Lielāks, lielāks.

- Cik lielāks?

- Nu, viņš ir tāds, kāds attēlots statujā, - «vecākais cilvēks» parādija ar roku uz «Būdas» statuju, kas atradās netālu no mums.

Atcerējos, kā vakardienas dialoga laikā Astamans vairākas reizes pašķielēja uz šo statuju, bet neko neteica. Tobrid man radās nelielas aizdomas, ka statuja attēlo pašu Harati, bet es neuzdrošinājos Astamanam to pajautāt.