Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- Nē, tie ir parasti cilvēki. Cienījami ciivēki. Viņu dalībai šajā rituālā nav nekādas principiālas nozīmes. Bet senajā rituālā tā ir pieņemts.

- Vai sieviete un palīgs dzird slepeno lūgšanu, kuru skaita «garīdznieks» un «vecākais cilvēks»?

- Nē. Lūgšanu un maģiskās formulas neskaita balsī, bet pie sevis. Ja, pieņemsim, «garidznieks» vai «vecākais cilvēks» izteiks

maģiskās formulas skaļā balsi un sieviete vai paligs tās dzirdēs, viņi visi nomirs. Harati atņems viņiem dzivību. Šo cilvēku dzivība salidzinājumā ar tām vērtibām, kas atrodas alā, nenozīmē neko.

- Sakiet, Astaman, bet ja «garīdznieks» vai «vecākais cilvēks» saslims un nevarēs iet uz alu, ko tad?

- Tad uz alu iet viens cilvēks - «garīdznieks» vai «vecākais cil­vēks». Starp citu, iepriekšējais «garīdznieks» savas dzīves beigās daudz un stipri slimoja, tāpēc uz alu gāja tikai «vecākais cilvēks» - mans radinieks.

- Gn tā nav gadījies, ka saslimuši abi?

- Tā vēl nekad nav bijis.

- Tātad sieviete un palīgs piedalās rituālā, bet alā neieiet, - es piezimēju. - Kad viņi dodas prom?

- Visi četri atver ar atslēgu pirmās durvis, ieiet telpā pirms

otrajām durvim un kādu laiku meditē. Pēc tam sieviete un palīgs aiziet prom. «Garidznieks» un «vecākais cilvēks», kas tagad ir palikuši divatā, aizslēdz no iekšpuses pirmās durvis un atver otrās. Pēc kārtas atverot visas septiņas durvis, viņi ieiet svētajā alā un… - Astamans pēkšņi apklusa.

- Un…? - es pajautāju, degdams nepacietībā.

- Alā viņi uzturas 7-8 stundas.

- Cik tālu ir no durvīm lidz alai?

- 1,5-2,0 kilometri.

- Un kas ir tālāk? Jūs teicāt, ka alas garums ir vairāk nekā 10 kilometru!

- Kas tālāk? - Astamans iegrima domās. - To zina tikai Harati.

-M… jā.

- Par šo alu stāsta dažādas lietas! Stāsta pat, ka tās garums ir nevis 10 kilometru, bet daudz vairāk, un tā aiziet tālu uz ziemeļrietumiem - uz svētā Kailasa pusi, zem kura, kā mēs ticam, ir zemzemes dzives centrs. Tur ir Šangri-la… - Astamans atkal apklusa.

- Sakiet - vai jūs ticat, ka ši ala ir viena no ieejām zemzemes pasaulē? - es nevarēju noturēties, to nepajautājis.

Astamans uz mani pētoši paskatījās un pamāja ar galvu.

- Kā mēs jau runājām, - es uzmanīgi iesāku, - svētā Kailasa rajonā jābūt vairākām ieejām zemzemes pasaulē. Bet, cik es zinu, tur nav cilvēku, tāpēc šāda ceremonija ieejai zemzemē droši vien nav vietā. Vai jūs neko nezināt par rituāliem, lai ieietu Kailasa zemzemēs? (Jn vai tas ir iespējams?

- Tur nav cilvēki, tur ir eņģeļi…

- Kas… eņģeļi?

-Tur cilvēkus aizvieto eņģeļu pasaule.

- Bet Šambala… no kurienes droši vien atnāca Harati? Vai 148

Šambala ir tur un glabā piecu Cilvēku Zemes Rasu zināšanas un sasniegumus?

- Jaunie eņģeļi tur godā visu seno, lai ieietu nākotnē caur senajām zināšanām, - Astamans izvairigi atbildēja un piecēlās, ar visu savu izturēšanos pauzdams, ka laiks sarunu beigt.

Tobrid es nezināju, cik daudz nozimē šie jucekligi pateiktie

vārdi. Paies ilgs laiks, līdz es ar nožēlu dvēselē sākšu aptvert, ko nozīmē vārdu salikums «jaunie eņģeļi».

Sāka smidzināt silts Nepālas lietus. Mēs ar Astamanu cieši paspiedām viens otram roku un norunājām tikties rit.

Ceļā uz mājām es sāku atcerēties leģendas par zemzemes pasauli. Es skaidri apzinājos, ka leģendas vēl nav patiesiba, bet, daudzu gadu ekspedīciju laikā ejot pa seno leģendu pēdām, es biju sapratis, ka tukšā vietā leģendas nerodas. Katru reizi, kad mēs gājām pat pa visfantastiskāko leģendu pēdām, mēs atra­dām tām apstiprinājumu. Piemēram, leģenda par «galdiņ, klā­jies». Vai kāds ir šaubījies par to, ka tā ir tikai skaista pasaka? Bet 1997. gada ekspedīcijā pats dižais Sai Baba man rokā no nekā materializēja pelnus. Bet viņa vietnieks Murti kungs pa- stāstija, ka aptuveni pirms desmit gadiem Sai Baba aizsūtījis uz kādu no Himalaju alām grupu jogu, līdzi iedodams krūzi, kurā pēc sevišķu maģisko formulu noskaitīšanas parādījies riss un citi produkti.

Tāpēc noraidīt leģendu par zemzemes pasauli un uzskatīt to par banālu fantāziju man nebija nekāda pamata. Vēl vairāk - krājās arvien vairāk un vairāk faktu, kas liecināja par to, ka ši noslēpumainā un mūsu acīm slēptā pasaule patiesi pastāv, un ir pilnīgi iespējams, ka šīs pasaules centrs atrodas zem svētā Kailasa.

Ar vadītāja atļauju es taksometrā aizsmēķēju. Atmiņā atausa bulgāru izcelsmes franču reliģiskā filozofa Omraama Mikaēla Aivanhova darbs «Ūdensvirs un Zelta Laikmeta atnākšana», kur bija sīki aprakstīta zemzemes pasaule. Savā grāmatā Aivanhovs

raksta par marķizu Sent ivu d'Alvedeiru, kuram piemitušas spē­jas dubultoties, un tādēļ viņš varējis iekļūt zemzemes pasauiē, kurai dažādas tautas ir devušas dažādus nosaukumus - Šam­bala, Agarti, Hesperīdu dārzi, Tule, Šangri-la vai Svētais Grāls.

Marķīzs Sent Ivs d'Alvedeirs par zemzemes pasauli stāstija pārsteidzošas lietas. Apgaismojums tur nāk no kaut kādas iek­šējas saules, tāpat kā uz zemes aug koki un puķes, dzīvo cilvē­ki un dzivnieki. Tiek uzskatīts, ka zemzemes cilvēki nāk no Le- mūrijas vai Atlantidas. Zemzemes pasaule ir ļoti gudri organizē­ta un pārvaldīta valstiba, kur miljoniem cilvēku dzivo svētlaimē, mierā un laimē, nepazīst slimības un arī vecumu. Šās pasaules

galvgali stāv Trisvieniba - Brahatma, Mahatma un Mahanga. Tur valda tāda dzives organizācija, kas atspoguļo kosmisko kārtibu. Zemzemes cilvēki zina, ka pati dārgākā enerģija ir seksuālais spēks, un tāpēc neizšķiež to veltīgi, bet gluži otrādi - izmanto, lai kļūtu par augstākām būtnēm. Viņi izmanto četru stihiju enerģiju. Tieši no turienes, no zemzemes pasaules uz Zemi ir atnākusi tantra joga, kas Austrumos ir ļoti izplatita.

Zemzemes pasaulē ir bibliotēkas un arhivi daudzu kilometru garumā, kas satur informāciju par cilvēka vēsturi uz Zemes. Tur ir arī grāmatas, ko rakstījuši lielie Iesvētītie no visām cilvēku rasēm un kas satur lielus noslēpumus. Šis grāmatas no zemes virsas ir aiznestas zemzemes pasaulē. Viss, kas ir izzudis no zemes virsas un tiek uzskatīts par neglābjami zudušu, ir atrodams tur lejā.

Zemzemes cilvēkiem ir iespēja vērot un kontrolēt visu, kas notiek uz Zemes, viņi pat var pilnigi iznīcināt cilvēci, izmantojot četru stihiju vareno spēku. Bet, tā kā šis būtnes ir augsti attistitas un miermīlīgas, viņas to nedaris. Varbūt pēc kāda laika tās izlems iznākt virszemē, lai mums ko pavēstītu vai no kaut kā brīdinātu.

Lidojošie šķivīši, kuru eksistence vairs tik kategoriski netiek noliegta, visbiežāk atlido nevis no citām planētām, bet izlido no zemzemes pasaules. Šos lidojošos šķīvīšus aptver magnētiskais lauks, kas zemzemes cilvēkus padara neredzamus. Viņi var aizsargāties ar stariem, kas bloķē visus mehānismus. Zemzemes cilvēku varenība slēpjas gaismā, kuru viņi prot izmantot.

Ši slēptā valstiba kontaktējas ar virszemi pa atvērumiem, kas atrodas dažādās zemeslodes vietās - abos polos, Tibetā, Dien­vidamerikā, Mongolijā…

Omraams Aivanhovs uzskata, ka zemzemes tehnoloģijām lidzigu tehnoloģiju apgūšana jau ir sākusies eksperimentos, kas notiek Krievijā. Citas valstis ir aizkavējušās, bet tās noteikti sekos Krievijai un atzis domas, auras un gaišredzības varenibu. Cilvēki vienmēr gaida dažādu ierīču verdiktu un uzticas tikai tam. Tai pat laikā viņi neuzticas «iekārtām», ko Raditājs ir ielicis katrā no mums, un tās neizmanto. Pareizāk būtu rikoties pilnigi pretēji.