Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- Es sapratu, kāpēc nedrīkst dāvināt fotogrāfijas ienaidnie­kiem, - teica Astamans.

- Pēc kāda laika, - es turpināju, - viens no cilvēkiem, kas piedalījās eksperimentā, gāja bojā nelaimes gadijumā. Profesors Stepanovs paņēma viņa fotogrāfiju un atkal izdarija uz fotogrāfi­jas uzliktā ūdens analīzi. (Jn ziniet ko? Fotogrāfija noreaģēja uz sava «saimnieka» nāvi - hromatogrāfiskais grafiks bija kļuvis pil­nīgi citāds.

- Jūs, krievi, esat interesanti cilvēki. Jums vienmēr ir daudz ideju, un allaž jūs kaut ko meklējat.

- Paldies par labiem vārdiem. Bet atļaujiet man pamēģināt izskaidrot šo fenomenu, kad pēc noteikta rituāla cilvēks var izlasīt un saprast seno alu grāmatu, nezinādams ne seno valodu, ne senos burtus.

- Labi.

«Lieta tā, ka m… m…,» es sāku domāt, «alu grāmatā, tāpat kā jebkurā citā grāmatā, kopā ar burtiem ir pierakstītas domas, kas veicināja šo burtu un vārdu uzrakstīšanu. Bet šīs domas nav ie­rakstītas papīrā, tās ir ierakstītas smalkās enerģijas laukā, kas pavada grāmatu (jebkuram priekšmetam ir savs smalki enerģētiskais analogs!). (Jn Domu Pasaules valoda visiem cil­vēkiem ir vienāda. Domu Pasaulē nav senu un jaunu valodu, nav atsevišķas dzīvnieku valodas, nav atsevišķas cilvēku valodas, nav atsevišķas dzīvās planētas Zemes valodas un tā tālāk. Ir

tikai viena valoda - kopiga lielā domu valoda. Jo stiprāk un skaidrāk cilvēks vai kāda cita dziva būtne domā, jo skaidrāk doma ierakstās domu valodā. Es esmu pārliecināts, ka alu grā­matas uzrakstišanas laikā senie zinātnieki domāja ļoti skaidri un precīzi, tāpēc šim domām ir jābūt pietiekami labi saprotamām ari mums, neraugoties uz to, ka mūsu attīstības līmenis ir daudz zemāks. Jautājums ir - kā izlasīt seno cilvēku domas?»

- Priekš tam ir rituāls, tas pats, kas saistits ar čūskas asinim. Šā rituāla laikā cilvēks, kas vēlas izlasit seno cilvēku alu grā­matu, droši vien iegūst spējas saprast domu valodu, - Astamans izteica pieņēmumu.

- Bez tam cilvēks droši vien šo grāmatu lasa meditācijas stā­vokli, - es piebildu.

- Starp citu, senā alu grāmata nav no papīra, bet no kaut kā­da elastiga materiāla, kas nav pakļauts laika ietekmei, - Asta­mans piezīmēja.

- Jā… Eh, kaut varētu paskatīties uz šo grāmatu un zelta plāksnēm! - es ar nožēlu iesaucos.

Tiem, kas ieiet ala, Harati laupa acu gaismu

-Tas nav iespējams. Alu sargā tantrisko spēku barjera, kurai neviens nevar tikt cauri… ja nu vienīgi Harati pats to neatļauj.

- Un kādi ir šīs alas tantriskie spēki? - es jautāju, atceroties, ka tajā Somati alā Himalajos, kurā man nācās izbaudīt psiho- enerģētisko barjeru, es jutu pieaugošas bailes, dusmas, galvas­sāpes un vājumu. [4]

-Tantriskie spēki, ar kuriem Harati iedarbojas uz atnācēju, ir ļoti dažādi. Cilvēks var sajust bailes, vājumu, galvassāpes un citas sajūtas, bet galvenā tantrisko spēku iedarbiba šeit ir pavisam cita.

- Kāda?

- Aiziesim pie alas. - Astamans piecēlās.

Sekoju viņam. Mēs piegājām pie necilās celtnes, par kuru es jau stāstiju.

- Lūk, pirmās durvis. Kā redzat, tās ir atvērtas. Ieiesim iek­šā, - viņš teica.

Pārkāpuši augstam slieksnim, mēs iegājām diezgan lielā telpā, kura bija pilna ar visādām nezināmu būtņu statuetēm un akmens stabiņiem, kurus greznoja ornamenti.

- Redzat tās durvis? - Astamans ar roku parādīja uz otrām durvīm.

-Jā.

- Redzat uz tām attēlotās acis?

-Jā.

- Šis duvis ir aizslēgtas ar stipru atslēgu. Gn, ja tās atvērs un ieies iekšā, cilvēks zaudēs acu gaismu.

- Paliks akls?! - es pārjautāju.

- Paliks akls, - Astamans apstiprināja.

- No kā?

- No tantrisko spēku iedarbības.

- Interesanti, kāds ir tantrisko spēku iedarbibas mehānisms uz redzi? - es prātoju, labi zinādams, ka atbildi nesaņemšu.

- Šo mehānismu zina tikai Harati, - pārliecināti teica Asta­mans. - Es varu tikai piebilst, ka šis aklums rodas uz zināmu laiku. Pēc tam kad cilvēks atgriežas atpakaļ un aizver aiz sevis šīs otrās durvis, redze pakāpeniski, bet ļoti lēnām sāk atjau­noties.

- Ļoti interesants alas psihoenerģētiskās barjeras mehā­nisms, - es teicu. - Somati alās man nācās tikties ar barjeru, kas aktivizēja baiļu sajūtu un dusmas, kas pārgāja galvassāpēs,

vājumā un nāvē, tikos ari ar «vampiriska» tipa barjeru, kad ala izsūc cilvēka enerģiju, bet par barjeru, kas liek zaudēt acu gais­mu, es dzirdu pirmo reizi. Starp citu, vai jūs esat dzirdējis par asuri - bezmiesiskām būtnēm, kas nosūc cilvēkiem enerģiju? Indijas svami man stāstija, ka alā - vampirā šo asuri esot ļoti daudz. Jogi varot tos redzēt.

- Šeit nav asuri, te ir daudz lielākas bezmiesiskas būtnes. Lūk, viena no tām. - Astamans ar pirkstu parādīja uz divām ne­zināmas eksotiskas būtnes statujām, kuras kā sargi bija noliktas abpus otrajām durvīm. - Šis bezmiesiskās būtnes sargā ieeju svētajā alā. Mēs tās nevaram redzēt, bet viņas mūs redz. Jogi tās var ne tikai redzēt, bet arī sarunāties ar tām. Šis būtnes ir pilnīgā Harati varā. Tās arī rada aklumu.

Tobrīd es pat nevarēju iedomāties, ka svētā Kailasa pētijumi driz vien uzvedinās mūs uz bezmiesiskas hologrāfiskās Zemes dzives formas analīzi un ka pasakainās ziņas par alu bez- miesiskajiem sargiem iegūs reālas aprises. Bet par to mēs, dār­go lasītāj, parunāsim vēlāk, šis grāmatas ceturtajā sējumā, kad kopā ar jums iegremdēsimies rēgveidīgajā hologrāfiskajā pa­saulē.

- un vai kāds ir mēģinājis iekļūt alā bez Harati atļaujas? - es jautāju.

- Aptuveni pirms 200 gadiem Nepālas karalis pavēlēja atnest viņam atslēgas no tām otrajām durvīm. Viņš atvēra durvis, iegā­ja iekšā un uzreiz kļuva akls. Stāsta, ka viņš esot ļoti kliedzis no bailēm. Kad viņš izlidis atpakaļ, redze pamazām sākusi atjau­noties. Vairāk neviens nav mēģinājis iekļūt Harati alā.

- Un vai Kailasa zemzemēs ari darbojas tantriskie spēki?

- Protams. - Astamans pārsteigti paskatijās uz mani. - Tur darbojas paši stiprākie tantriskie spēki pasaulē, jo Kailass skai­tās planētas tantrisko spēku centrs. Šie spēki veidojas tur un aiz-

plūst pa visu Zemi. Šīs alas tantriskos spēkus arī ir radījis Kai­lass, bet Harati pār tiem valda un sargā alu.

- Iznāk, ka, ja jau šajā alā nevar ieiet bez Harati atļaujas, tad iekļūt Kailasa zemzemēs vispār nav reāli. Vai tā ir?

- Protams. Kailasa zemzemes ir aizsargātas vēl spēcīgāk, tur taču atrodas galvenie pagātnes un nākotnes sasniegumi. Tā ir pati galvenā vieta. Bez Kailasa uz Zemes ir vēl dažas zemzemes vietas, kur glabājas pagātnes noslēpumi. Viena no tām ir šeit. Gn vēl es jums pateikšu…

-Ko?

- Pie ieejām Kailasa zemzemēs pat tuvoties nav atļauts. Tur darbojas spēki, kas cilvēkus pārvērš par večiem.

- M… jā. Uz kurieni gan mēs ejam?!

Aiz septi ņām durvīm, aiz septiņām atslēgām

- Starp citu, pie mums ir dzīva leģenda, kura, kā es domāju, liecina par to, ka šī ala ir radita mākslīgi.

- Mākslīgi?

- Si leģenda ir tāda. - Astamans pasminēja. - Uz blakus pakalnu atlidojis Buda un iestādījis tur lotosa sēklas. Lotosa stiebri sākuši ļoti strauji augt, kļuvuši milzigi un aizstiepušies lidz otram pakalnam apmēram 10 kilometru attālumā. Pēc tam šis stiebrs nolaidies uz zemes un iegrimis tajā. Un tajā vietā izvei­dojusies ala.

- Astaman, es saprotu, kāpēc jūs domājat, ka ši ala ir māk­slīgs veidojums, - es teicu. - Pasakainas leģendas veidā mūsu senči varēja aprakstit kādu no seno cilvēku ekstraordinārajām tehnoloģijām vai… Šambalas tehnoloģijām. Mums ir grūti pat veidot kādu hipotēzi par šo tēmu, - mūsu tehnoloģiskais līmenis nav visai augsts. Mēs tik daudz ko nezinām, tik daudz ko! Skumji, ka zinātnes dogmatiķi bremzē progresu. Bet varbūt tas ir pareizi, ka dogmatiķi bremzē zinātnes progresu; es domāju, ka nākotne ir tehnoloģijām, kas izmantos mentālo enerģiju (Gara Spēku), bet priekš tam vajadzigs, lai mūsu sabiedrībā ienāktu jēdziens «Tīra Dvēsele».