Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- Bet Harati…

- Nerunājiet vairāk par Dievu Pilsētu, - mūks atkal mani pār­trauca, - Harati mūs dzird.

- (Jn kāpēc nedrīkst runāt?

- Tas ir bistami.

- Kāpēc?

- Harati var jūs aizsūtīt tur, kur cilvēki pārvēršas par večiem. Mūka acis iemirdzējās.

- (Jn kur ir tā vieta? Dievu Pilsētā?

- Jā, tur.

- Un… kā tas ir - aizsūtīt mūs?

- Harati var visu - viņam pieder lielais svētā Kailasa tantriskais spēks, - mūks Angs skarbi teica.

- Un kā mēs par to varētu uzzināt kaut ko vairāk?

- Netālu no pilsētas ir Harati templis.

2. nodala

i

HARATI ZELTA PL Āksnes

- Nē, Harati tempļa te nav, ir tikai Harati pagoda. Re, kur tā ir, - teica viens no nepāliešu garidzniekiem, kuru mēs bijām pierunājuši pavadit mani lidz noslēpumainajai vietai, ko sauca par Harati.

Es sazin kāpēc biju nolēmis braukt uz šejieni viens pats. Tagad es stāvēju un raudzijos uz šo pagodu. Gaidot tikšanos ar miklu, sirds sažņaudzās.

Harati pagoda 112

«Kas ir Harati,» atkal un atkal uzdevu sev šo jautājumu, cenšoties atrast kādu, lai ari visfantastiskāko pieņēmumu. Bet domas nenāca.

Harati pagoda atgādināja ķiniešu pili un sastāvēja no diviem stāviem, kurus aptvēra apzeltīti ornamenti. Pa apakšējā stāva perimetru bija izvietoti cilindri - «dzīves un nāves rati». Pagodai bija kvadrātveida forma, un tā nebija liela - aptuveni 10x10 metri. Pa durvīm varēja ieiet telpā, kur bija izvietotas nesaprotamas sim­boliskas figūriņas, bet sienas ari bija ietvertas neparastā orna­mentā.

Astamans Binda čaraija

Cenšoties kaut ko saprast no ornamentiem, es vairākas reizes apgāju Harati pagodai apkārt.

- Kad ejat apkārt pagodai, jāgriež cilindri, - tad Harati tan- triskais spēks ieies jūsos. - Aizmugurē atskanēja kāda balss.

Es pagriezos apkārt. Manā priekšā stāvēja nepālietis, viņa bārda bija līdzīga manējai. (Jz milzīgās Būdas statujas fona viņš izskatījās pavisam sīks.

- Es jau labu laiku jūs vēroju, - nepālietis atkal ierunājās labā angļu valodā. - Var redzēt, ka Harati pagoda jūs ļoti interesē. Kas jūs esat?

- Mēs esam krievu ekspedīcija uz Tibetu, bet es - tās vadi- tājs, - es atbildēju un pasniedzu viņam vizītkarti. - Mēs ejam uz svēto Kailasu un gribam atrast leģendāro Dievu Pilsētu.

- Un kāpēc jūs interesē Harati pagoda?

- Es pat nezinu, kāpēc. Jūsu lamas vairākas reizes minēja vārdu «Harati» un tūliņ apklusa. Manuprāt, viņiem ir bail no Harati. Man gribējās…

- Mani sauc Astamans Bindačaraija. - Mani pārtraukdams, nepālietis stādijās priekšā.

-Kā?

- Sauciet mani vienkārši par Astamanu.

- Jūs šeit…

- Es esmu viens no senās Bindačaraiju dzimtas - Harati sargu - pārstāvis. Kā liek mana dzimtas linija, es katru dienu esmu pie Harati pagodas un vēroju visu, kas notiek apkārt.

- Kā man ir paveicies! - es iesaucos. - Es jau gribēju sākt meklēt kādu cilvēku, kas varētu man pastāstīt par Harati pago- du. Man ir tik daudz jautājumu, piemēram…

- Sākumā pastāstiet par sevi, - Astamans mani atkal pār­trauca.

Netālu no pagodas mēs atradām nelielu kafejnicu, un es isumā pastāstīju Astamanam par trim iepriekšējām Himalaju ekspedīcijām.

- Interesanti! Es pirmo reizi redzu Eiropas zinātnieku, kurš zina un patiesi tic cilvēka ķermeņa paškonservācijas iespējai - Somati un tikpat nopietni runā par to, ka Himalaju un Tibetas dziļajā zemzemē ir Cilvēces Genofonds, - Astamans satraukti teica. - Pārsteidzoši ir ari tas, ka jūs bez jebkādas augstprātības un ar lielu cieņu izturaties pret mūsu reliģiju un mūsu paražām un… pat saucat mūsu reliģiju par iepriekšējo civilizāciju zināša­nām, kas iznestas cauri gadu simtiem.

- Bet tā taču ir?

- Jā, ir. Interesanti ir ari tas, ka lamas jums ir izpauduši lielus noslēpumus. - Astamans pakasīja pakausi. - Kāpēc viņi to izdarija? Kāpēc viņi noticēja?

- Droši vien Dievs tā lika, - es pārliecināti atbildēju. - Droši vien ir pienācis laiks, kad ari baltajiem cilvēkiem jāuzzina…

- Droši vien.

Mēs uz brīdi apklusām. Katrs domāja savu.

- Sakiet, Astaman, - es pārtraucu klusumu, - vai seno cil­vēku mašīna, nu tā, kas stāv uz postamenta Svajambanatas stū­pas kompleksā un atgādina vēžveidīgu būtni, vai tā mašīna nāk no zemzemes, ko apsargā Harati?

- Kā jūs to zināt?

- Neko es nezinu, tie ir tikai minējumi. Loģiski minējumi.

- Nē, to jūs nevarējāt loģiski izdomāt. Tā ir kļūda - ticēt loģikai. Jūs vienkārši klausāties savā intuīcijā un ticat tai, bet intuicija ir patiesa par simts procentiem, jo tā nāk no Dieva.

- Var jau būt, es nezinu…

Vai Harati nāk no Kailasa zemzemēm?

- Sakiet, vai jūs ejat uz Tibetu, lai iekļūtu svētā Kailasa zemze- mēs? - Astamans mani uzmanigi uzlūkoja.

No tik tieša jautājuma es uz bridi zaudēju valodu, bet, ticis galā ar uztraukumu, atbildēju uz jautājumu ar jautājumu:

- Un vai tās eksistē - šīs zem­zemes?

Astamans pasmīnēja un neko neatbildēja.

- Es zinu, - es sāku runāt uz­stājīgāk, - ka saskaņā ar dau­dziem literārajiem avotiem, tai skaitā ari Blavatskas darbos, ir teikts, ka šajā zemeslodes rajonā senie cilvēki pirms Pasaules Plū­diem ir uzcēluši «ierobežotu vietu» vai Varu. Tur viņi sanesa visa dzivā sēklu, kas bija uz Zemes, un tur, kā es domāju, no jauna tika klonēts cilvēks un visas dzī­vās būtnes. Un klonēšanu izdari­ja zemzemes cilvēki - cilvēki, kas spēja iziet no paškonservācijas - Somati. To visu vadīja Šambala,

no citas dimensijas vērojot zemzemes zinātnieku darbošanos. Labākie no Labākajiem, kas bija atlasiti no visām uz Zemes eksistējušām Cilvēku Rasēm un kurus bija savākusi daudzvei­dīgā Šambala, to izdarija - cilvēks un viss dzivais uz Zemes tika radits no jauna. (Jn tas viss notika tur - zem svētā Kailasa.

- No kurienes jūs visu to zināt?

- Es tā domāju.

- Svētais Harati atnāca no turienes, - cieši skatidamies grīdā, pateica Astamans.

- No Kailasa zemzemēm?

- Pie mums nav pieņemts par to runāt. Harati mūs dzird. Tikai viņš zina visu, kā bija.

- Saprotu.

- (Jn tomēr, vai jūs gribat tikt Kailasa zemzemēs? - Astamana seja saspringa.

- Tas nu tā, kā Harati atļaus, - es sev par lielu pārsteigumu atbildēju.

Meditācijas laikā visas intuitīvās domas un jūtas kļūst skaidras un precīzas

- (Jn kā jūs to uzzināsiet?

- Klausisimies, ko saka intuicija, - atbildēju tādā pašā stilā.

- Labi, ka jūs pateicāt par intuīciju, ļoti labi. Varu jums pa­teikt, ka cilvēks intuīciju spēj sajust ļoti miglaini, tā ir ļoti izplū­dusi…

- Varam sadzirdēt tikai tās čukstus, - es piebildu.

- Jā. Toties meditācijas laikā visas intuitīvās domas un jūtas kļūst skaidras un precizas, tādas pašas kā vārdi vai teikumi. Mēs ar svēto Harati kontaktējamies tikai meditācijas laikā. Cita ceļa nav. Bet Harati nekontaktēsies ar jebkuru cilvēku, kurš prot me­ditēt. Viņš pats izvēlas, ar ko kontaktēties. Gn ari svētā maģiskā formula ir jāzina.

- Jā gan.

- Gn vai jūs protat meditēt?

- Diemžēl ne. - Manā balsī ieskanējās rūgtums. - Lai gan … es kaut kur lasīju, ka zinātnieka domāšanas process esot sav­dabīga meditācija. Es nezinu.

Zelta karalis

Es jutu, ka Astamans ir ļoti gudrs un ka viņš sāk man uzticē­ties. Biju pamanījis, ka Astamanam piemīt tieksme aktivi izklās­tīt faktus, un es apklusu, gaidot jaunu viņa monologu.

- M… jā, bet, lūk, tur, tajā alā, - Astamans ar roku parādija uz mazu necilu ēciņu, - jau 2000 gadu Somati stāvokli sēž mans radinieks.