Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- A…a…

- (Jn tai pat laikā ar roku jāgriež cilindri.

- Arī ar kurpēm rokās?

- Nē, bez kurpēm.

-Kā tad…?

-Tas jādara, kad kurpes novelk no rokām.

- A… a…

-Tā ap stūpu jānolien 108 apļi. Daži lien, bet nakti taisa pār­traukumu, bet paši stiprākie - bez pārtraukumiem, - jaunais lama pamācoši paziņoja.

- (Jn vai lienot šie cilvēki arī ēd?

- Daži ēd, bet labāk ir neēst.

- Vai jūs ēdat?

- Es ēdu.

- Cln kāds ir jūsu mērķis, ejot ap stūpu un griežot cilindrus?

- Tas, kurš ir apgājis apkārt stūpai 108 reizes, labāk lienot, tas attīra savu dvēseli, bet… par svēto nekļūs, - atbildēja jaunais lama.

- tin kad viņš kļūs par svēto?

- Ja noies 108 apļus apkārt svētajam Kailasa kalnam.

- Interesanti! Ejot vai… lienot?

- Labāk lienot. Tādu cilvēku tagad nav, bet senie cilvēki to varēja.

- Bet kāpēc jūs griežat cilindrus?

- Tas ir dzīves rats: dzīve - nāve, dzīve - nāve un tā tālāk. Ja nomirsi, noteikti atdzīvosies, bet, ja atdzīvosies, tad noteikti nomirsi, - jaunais lama pārliecināti teica.

- Skaidrs. Es vēl jums gribētu kaut ko pajautāt… vai Budhanatas stūpa simbolizē svēto Kailasu?

- Stāsta, ka citu svēto kalnu.

- Kādu?

- Es nezinu.

- Gn ko simbolizē Svajambanatas stūpa?

- Vecie lamas, kas daudz zina, saka, ka svēto Kailasa kalnu.

Man pamira sirds. Arvien vairāk un vairāk veidojās priekš­stats, ka uz zemeslodes ir divas vissvētākās vietas - Kailasa rajons un Lieldienu salas rajons, kur acīmredzot eksistē divas Dievu Pilsētas, kaut kur līdzīgas un tomēr atšķirīgas. Gn abas tās ir radušas savu simbolisko attēlojumu Katmandu.

Domādams par šo tēmu, es sāku saistīt divu Dievu Pilsētu pastāvēšanu kopā ar periodiskajām apokalipsēm uz Zemes, kuras, kā jau minējām šīs grāmatas pirmajā sējumā, izsauca Zemes ass novirzīšanās par 6666 kilometriem. Bija pilnigi loģis­ki pieņemt, ka Dievu Pilsēta Lieldienu salas rajonā ir bijusi pirmā un tikusi uzcelta laikā, kad šis punkts bija Ziemeļpols. Bet pēc trīs apokalipsēm ar Zemes ass novirzīšanos katru reizi par 6666 kilometriem poli mainijās un par Zemes Ziemeļpolu kļuva Kailass. Tieši tad tur tika uzcelta otra Dievu Pilsēta. Kāpēc? Gz šo jautājumu man nebija atbildes, bet zemapziņā atkal uzpeldē­ja vārds «matrica».

- Vai jūs esat dzirdējis teicienu «Dievu Pilsēta»? - es pajautāju jaunajam lamam.

- Es esmu dzirdējis teicienu «Dievu Zeme», nu… un «Dievu Pilsēta» arī.

- Un kur tās atrodas?

- Tur, Tibetā. - Lama parādīja ar roku uz ziemeļaustrumiem.

- Kailasa kalna rajonā?

- Jā. Bet es tur neesmu bijis.

- Un pēdējais jautājums, dārgais lama. Pēc kāda plāna ir celtas Svajambanatas un Budhanatas stūpas?

Lama mirkli padomāja un tad klusā balsi, it kā lielu noslēpumu pauzdams, teica:

- Pēc Šambalas plāna. Kad Buda tur mācijās, viņš saņēma šos plānus un iemācīja cilvēkiem celt stūpas.

- Paldies, - es teicu un noskatījos, kā jaunais lama atkal sāka soļot pa apli, griezdams cilindrus.

Nep ālās tempļu ornamentus un simboliku ir radījis Kailass

Gaidīdami Ķīnas vīzas, mēs Katmandu un tās apkārtnē ap­meklējām daudzus tempļus. Tempļi patiešām bija brīnišķīgi. Va­rēja tikai pabrīnīties, ka tik nabadzīgā valstī var uzcelt tik bagā­tus, ar ornamentiem un statujām rotātus tempļus. Izrādijās, ka dažādie tempļu stili attēlo dažādas Austrumu reliģijas: Bonpo, Karma-dabgiu, Ningmapa, Sakjapa, Gilikpa un citas. Dažas no tām bija pieskaitāmas pie budistu reliģijām, citas - pie indusu un dažas - pie senajām Tibetas reliģijām.

Sākumā es centos iedziļināties katrā reliģijā, bet drīz vien pamatīgi sapinos un atmetu šo domu.

Daudzos tempļos bija milzigas pravieša Būdas statujas. Ie­skatīdamies to sejās, es pamanīju, ka tās ir ļoti atšķirīgas. Radās priekšstats, ka šīs statujas simbolizē iepriekšējās civilizācijas cil­vēkus - atlantus, bet katra attēlo kādu atsevišķu indivīdu.

- Dažādas sejas, tik dažādas, - es pie sevis bubināju, pētī­dams statujas. - Šis sejas, visticamāk, pieder dažādiem atlantu civilizācijas pārstāvjiem, kas atnāca uz Zemes kā pravieši. Šaubu nav - tie ir dažādi cilvēki… dažādi atlanti. Piemēram, visuresošajiem Ļeņina pieminekļiem, kuri ir katrā Krievijas pil­sētā un katrā ciemā, ir ne tikai lepni pacelta roka, bet ari vien­veidīga seja, pat neskatoties uz to, ka mūsu daudznacionālajā valsti katra nācija cenšas «mīļotajam vadonim» piešķirt savus vaibstus. Bet ari jakutam līdzīgais Ļeņins ir labi atpazīstams.

Pēc tam es sāku izprašņāt tempļu kalpotājus, uzdodams vie­nu un to pašu jautājumu:

- Kas tas ir? Vai Buda?

- Gandriz Buda, - tā bija visbiežākā atbilde.

- Kā to lai saprot?

- Nu… tas ir Buda, bet cits.

- Nesapratu.

- Nu, lūk, jūs. Jūs esat jūs - vai ne? -Jā.

- Te tāpat - jūs esat jūs, tikai cits jūs. Skaidrs?

-Nē.

- Nu kā tad tā? - Tempļu kalpotāji bija pārsteigti un skatijās uz mani kā nepilnigu.

- Nu kā tad es varu būt cits?

- Paskaidroju! Jūs varat būt cits, ja paliksiet pats, bet nekļū­siet kā visi. Tāpat ari Buda var būt cits, ja viņš paliek pats un nekļūst tāds, kā citi. Skaidrs?

- Nē.

- Nu kā tad tā?

Pēc tādiem skaidrojumiem es jau sāku ļaunoties uz Austrumu tautām tradicionālo domāšanas samāksloto frāžainību un tikai krietni vēlāk atcerējos, ka jau pirmās Himalaju ekspedīcijas laikā 1996. gadā lamas teica, ka uz Zemes nav bijis tikai viens Buda, viņu ir bijis daudz. Acīmredzot tempļu kalpotāji ar vārdu «Buda» saprata iepriekšējas civilizācijas cilvēkus, bet ar teicienu «Buda nav tāds pats, kā visi» uzsvēra praviešu - atlantu īpašo izcelsmi.

Iesākumā es biju pārliecināts, ka pravieši - atlanti ir parādī­jušies starp mūsu - Piektās Rases cilvēkiem, iznākot no dziļajām un slēptajām Tibetas un Himalaju alām*, kur daudzus jo dau­dzus gadu tūkstošus bija pavadījuši Somati stāvoklī. Bet mani mulsināja tas, ka katra Būdas statuja bija ietverta visai speci­fiskos, tikai tai vien raksturīgos ornamentos. Bet alās Somati laikā nebija nekādas jēgas ietvert sevi ornamentos. Šajā saka­rībā man ienāca prātā, ka, pilnīgi iespējams, uz Zemes vēl pavi­sam nesen ir bijusi pēdējo atlantu virszemes pilsēta, kur bija tempļi ar brīnišķīgiem ornamentiem. Tieši no turienes nāca šie pravieši - atlanti un mācīja mūsu civilizācijas cilvēkiem celt tem­pļus un pilis pēc sava plāna.

Šī doma man šķita pārāk fantastiska, un es pēc brīža to pa­dzinu. Bet man nebija taisnība!

Pēc tam mēs pievērsām uzmanibu tam, ka katra Būdas statu­ja ar rokām attēlo kādu žestu. Iztaujājot tempļu kalpotājus, izde­vās uzzināt, ka katrs žests attēlo noteiktu roku un pirkstu stāvokļa kombināciju, kas spēj piesaistīt… svētā Kailasa tantrisko spēku.

- Un kas tas ir par spēku?

- O… o… o…, - viņi atteica un apklusa.

- Un ko tas spēks var izdarit?

- Visu.

- Patiešām visu?

- Visu.

- Pat cilvēku atdzīvināt?

- Jā. Svētais Kailass var visu.

- Bet kāpēc dažādie Būdas attēlo dažādus žestus?

- Dažādiem Būdām svētais Kailass dod dažādu spēku.

Pēc tādiem vārdiem es parasti apklusu.

Iznākot no kāda tempļa, mēs satikām eksotiski tērptu cilvēku ar gariem matiem. Uz viņa pieres bija uzzīmēts ornaments. Ar labo roku viņš mums rādija kaut kādu žestu, līdzīgu tam, kāds bija attēlots vienā no Būdas statujām.