Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- Labi, es gaidišu, - atbildēja akadēmiķis Akimovs.

- Vēl viens jautājums, - es sāku steigties, saprotot, ka tik gara saruna pa starptautisko telefonu maksās mums lielu naudu. - Jūs teicāt par 4-x starojumu, kas tiek vadits caur četrām spīlēm uz centrālo punktu. Kas tas par starojumu?

-Ir infrasarkanais, ultravioletais, rentgena starojums un tā tālāk. Viss ir atkarigs no svārstibu frekvences. Piemēram, rentgena staro­jumam ir augstāka frekvence nekā ultravioletajam, par infra­sarkano nemaz nerunājot. Bet ir starojumi ar vēl augstāku, pa­reizāk sakot, ar superaugstu frekvenci. Tāds ir smalkās matērijas (torsionu) starojums, un pie tāda starojuma, kā uzskata nopietni zinātnieki, pieder arī psihiskā (mentālā) enerģija. Tieši tādu enerģi­ju vajadzētu izstarot no četru vadītāju savienojuma punkta.

- Tātad tiek izstarota cilvēka domas enerģija?

- Ar dažiem populāriem pieņēmumiem varētu teikt arī tā.

- Vai patiesi cilvēka domas enerģija var būt tik spēcīga, ka var skaldit akmeņus, slīpēt kalnus un zemē veidot tuneļus? - es neizpratnē jautāju.

- Bez šaubām, - atbildēja Akimovs. - Viss ir atkarīgs no svārstību diapazona, kas spēj realizēt izstarotās enerģijas iedar­bības mehānisko efektu.

Tobrīd es vēl nezināju, ka driz vien Dievu Pilsētā zem sena­jām piramīdām mēs ieraudzīsim šiem kalniem pavisam nerak­sturīgus putekļu kalnus, kas līdzinās putekļiem, kādi rodas, slī­pējot akmeņus. Es kā apburts skatišos uz šiem putekļiem, saprotot, ka te ir slīpēti nevis akmeņi, bet kalni. Un tikai tad es pilnā mērā aptvēru seno cilvēku mašinas enerģētisko varenibu, pareizāk sakot, cilvēka enerģētisko varenību.

Bez tā, dārgo lasītāj, nevaru noturēties un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, nepateikt, ka Dievu Pilsētā mēs atradām vēl vienu seno cilvēku mašīnu, bet tai bija pavisam cita kon­strukcija, un tās izmēri bija milzīgi.

- Hallo! Hallo! Maskava! Anatolij Jevgeņevič, kaut kas čerkst. Dzirdat? Nu, tagad it kā var dzirdēt. Pēdējais jautājums - ko jūs domājat par faktu, ka cilvēka domas enerģija ieplūda mašinā ar mantru (maģisku formulu) palīdzību. Vai tā nav pasaka?

- Nav pasaka. Mantras tiek skaitītas noteiktā psihiskā stā­voklī un ar noteiktu balss tembru, kas kā rezonanse pastiprina to vibrāciju diapazonu, kas nepieciešams jūsu minētās mašīnas darbināšanai. Bez atbilstošas mantras mašīna droši vien dar­boties nesāks, - atbildēja Akimovs.

- Skaidrs.

- (Jn zināt ko… Hallo! - Akimova balss uz mirkli pārtrūka. - Dzirdat?

- Ņemiet vērā, ka iepriekšējo civilizāciju cilvēkiem tehnokrā- tiskas metodes nebija modē. Iepriekšējo civilizāciju cilvēkiem bija lielāks Gara Spēks, tāpēc viņi vairāk paļāvās uz to un savus automātus veidoja, izmantojot mentālos principus. Nebrīnieties, ka enerģiju var iegūt ne tikai no naftas un gāzes, bet ari no domas.

- Paldies, Anatolij Jevgeņevič! Rit pa e-pastu nosūtīšu foto­grāfiju un atkal piezvanīšu.

Es patiešām nosūtīju fotogrāfiju pa e-pastu. Akadēmiķis Akimovs to saņēma. Mēs vēl parunājām pa telefonu, noskaidro­jām dažas detaļas, bet sarunas būtība palika tāda pati.

Uz Budhanatas st ūpas attēlotās acis raugās uz lieldienu salu

Kad mēs nākamajā dienā piebraucām pie Budhanatas stū­pas, Sergejs Anatoļjevičs Seļiverstovs pārmetoši paskatijās uz taksistu un teica:

- Vai tu neprasi pārāk daudz?

Taksists nevainigi iepleta acis, ar visu savu būtību pauzdams, ka tāda takse (piecas reizes lielāka!) ir pilnīgi dabiska un paras­ta. Kamēr viņi tirgojās, mēs jau pētījām neparastās acis, kas raudzijās no stūpas.

- Interesanti, uz kurieni skatās šis acis? - Ravils sāka prātot.

- Droši vien arī uz Kailasu, - Rafaels Jusupovs izteica pieņē­mumu.

- Bet es domāju, - aiz muguras atskanēja Seļiverstova balss, - ka taksistiem vajadzētu skatīties ne tikai pasažiera kabatā, bet arī uz šeit redzamajām Šambalas acīm.

Sameklēju kompasu un sāku noteikt Budhanatas stūpas acu skatiena virzienu. Pēc dažiem mērijumiem es pārliecinājos, ka stūpas «ziemeļu» puses acis nepavisam neskatās uz svēto Kailasu, bet pavisam citā virzienā.

- Sanāk 12° uz rietumiem no «ziemeļu-dienvidu» līnijas, - es teicu. - Ravil, izmēri tu ari.

Pēc dažām minūtēm Ravils teica:

- Tiešām 12°. Ko tas varētu nozīmēt?

- Neko darīt, vajadzēs atkal zvanīt uz Krieviju - Šamilam Ciganovam uz (Jfu. Te ir daudz tūristu un jābūt arī starptautisko sakaru punktam, - es teicu. - Tikai Šamils pēc globusa mate­mātiskā modeļa varēs precizi aprēķināt ši skatiena virzienu un atbildēt uz jautājumu - uz kurieni raugās šis acis?

Ejam!

Mums atkal paveicās - Šamils bija mājās. (Jn pēc pusstun­das, kad mēs piezvanījām otrreiz, Šamils lepni paziņoja:

-Tās stūpas acis raugās… Hallo! Nepāla…! Dzirdat?

- Jā, jā, Šamil, saki ātrāk!

- Šis stūpas acis raugās uz Lieldienu salu. Tā novirze par 12°, uz kuru jūs norādījāt, ved tieši uz turieni, varbūt mazlietiņ uz aus­trumiem. Bet no matemātiskā redzes viedokļa var teikt, ka šīs acis praktiski skatās uz Lieldienu salu.

Tajā bridī man iztēlē uzplaiksnīja doma, kas sazin no kurienes bija parādījusies ari pirms ekspedicijas. Es pat atceros, kā šī doma mani aizrāva. Tās būtiba bija tāda, ka uz Zemes ir divas

Dievu Pilsētas: viena - Lieldienu salas rajonā (applūdusi) un otra - Tibetā (svētā Kailasa rajonā).

- Tā, tā, tā, - es sāku purpināt, turēdams klausuli rokā.

- Hallo! Hallo! - atskanēja Šamila balss.

- Labi, Šamil, paldies! Tas ir ļoti interesanti! Ja vairāk nezva- nišu, satiksimies pēc ekspedīcijas. Sveiciens visiem.

Tagad es skaidri sapratu, ka acimredzot Svajambanatas stūpas komplekss (Monkey Temple) simbolizē Tibetas Dievu Pilsētu, bet Budhanatas komplekss, kur mēs pašreiz atrodamies, - Dievu Pilsētu

Lieldienu salas rajonā. Es cerēju, ka mēs driz redzēsim Tibetas Dievu Pilsētu, bet, lūk, Dievu Pilsētu Lieldienu salas rajonā… mēs droši vien nekad neieraudzīsim, jo tā guļ Klusā okeāna dzīlēs. Toties šeit, Nepālā, mēs varam vismaz simboliski saprast šis Dievu Pilsētas īpat­nības un salīdzināt ar otru Dievu Pilsētu. Šie divi stūpu kompleksi te nebija izveidoti tāpat vien; te, Katmandu, pēc kaut kāda nevienam nezināma (Šambalas?) plāna ir uzcelti šie grandiozie kompleksi, lai cilvēki vismaz varētu nojaust kādreiz evolucionāri un vēsturiski

nozīmīgas lietas. Kas? Tobrid es to nesapratu, bet zemapziņā urķējās aicinošais vārds «matrica», pat… divas matricas.

Un vēl es tobrid nevarēju saprast to, ka tieši šeit, Katmandu, ir Harati, noslēpumainais Harati. Bet par to, dārgie lasitāji, jūs izlasīsiet šīs grāmatas otrajā nodaļā.

- Nu, veči, ejam izpētit stūpu, - es aizrautīgi vedināju. - Šī stūpa, pareizāk sakot, viss tas komplekss, man šķiet, simbolizē otru Dievu Pilsētu, to, kura nogrima Lieldienu salas rajonā. Interesanti, ar ko Budhanatas stūpas komplekss atšķiras no Svajambanatas kompleksa? Šīs atšķirības var simboliski pastāstīt par abu Dievu Pilsētu atšķirībām. Man tā liekas…

Vispirms mēs salīdzinājām Budhanatas kompleksa galveno stūpu ar Svajambanatas kompleksa galveno stūpu. Principā abas stūpas bija celtas pēc viena plāna: tas pats kupols, tāda pati četršķautņu forma ar tādām pašām acim, tāda pati kāpņ- veida piramidāla konstrukcija un tāda pati uzmava uz tās. Bet

Budhanatas stūpa atšķīrās ar to, ka tās piramidālā konstrukcija nebija vis konusveida, bet četršķautņu un atgādināja tipisku kāpņveida piramīdu. No tā varēja izdarīt hipotētisku pieņēmu­mu, ka Lieldienu salas rajonā nogrimušās Dievu Pilsētas galve­nais monuments ir liela četršķautņu kāpņveida piramīda, kas nelīdzinās svētajam Kailasam.