Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

- Kādā alā?

- Vai redzat durvis ar ornamentu augšpusē?

-Jā.

- Aiz tām ir vēl divas durvis, aiz tām lūka, kas ved alā. Tur

Somati stāvoklī jau 2000 gadu dzivo mans radinieks Santi- karačaraija. - Astamans to pateica kā pašu par sevi saprotamu.

- Dzivo?

- Protams. Somati stāvoklī taču cilvēks ir dzīvs.

- Vispār jau jā. Bet no kurienes jūs zināt, ka tas ir jūsu radi­nieks? - es pajautāju.

- Mūsu, Bindačaraiju dzimta ir ļoti sena. Mūsu dzimtas ko­kam ir jau vairāk nekā 2000 gadu. Jau vairāk nekā 2000 gadu

mani radinieki viens pēc otra iet uz šo alu un sargā visu, kas tur ir. Iet katru mēnesi. Bet visslavenākais mūsu radinieks - Santi- karačaraija, tāpēc ka viņš… - Astamans iegrima domās.

- Tāpēc ka viņš?

- Viņš ir zelta karalis.

- Kā to lai saprot - zelta karalis?

- M… m… tur, - varēja just, ka Astamanam negribas to teikt, - tur… m… m… tur alā ir apslēpts zelts. Bet ne jau parasts zelts, bet ipašs.

- Kāds īpašs?

- Saprotiet… Alā ir paslēptas Būdas plāksnes. Tās ir no zelta.

- Ko? - Man sirds saka dauzīties kā negudra.

Es tūliņ atcerējos leģendas, nostāstus un ziņas no ezoteriskās literatūras par slavenajām lemūriešu zelta plāksnēm, uz kurām rakstītas tā saucamās «īstās zināšanas». Vai tiešām šīs plāksnes atrodas šeit, aiz šīm neizskatīgajām durvīm? Vai tiešām tās var izlasīt? Ja izdotos tās izlasit, tad cilvēkiem atklātos lemūriešu Lielās Zināšanas, kas izmainītu mūsu dzīvi pašos pamatos! At­lantu civilizācijas progress taču, kā aprakstīts ezoteriskajā lite­ratūrā, sākās tieši tad, kad viņiem kļuva pieejamas lemūriešu zelta plāksnes.

Tomēr, baidīdamies izjaukt tik atklātas sarunas gaitu, es ne­sāku uzdot Astamanam jautājumu kaskādi par zelta plāksnēm un ar pamuļķīgu intonāciju balsi vaicāju:

- Vai zelta karalis ir tikai viens vai viņu ir daudz?

- Santikaračaraija ir pats jaunākais zelta karalis, - atbildēja Astamans, - viņam ir tikai 2000 gadu.

- (Jn kas ir tie citi zelta karaļi? - es jautāju, pieņemdams, ka šajā alā Somati stāvokli var atrasties ari vēl senāki cilvēki, pat atlanti un lemūrieši. No pilnīgi pārliecinošiem zinātniskiem faktiem, kurus mēs ieguvām pirmās Himalaju ekspedīcijas laikā, es jau zināju, ka

Somati var ilgt tik ilgi, cik vien vajadzigs, - tūkstošiem un miljo­niem gadu [3] . tāpēc šim pieņēmumam bija pavisam reāls pamats.

- Vēl senāki cilvēki, - atbildēja Astamans.

- Cik seni? 5000 gadu? 10 000 gadu?

- Es precizi nezinu, bet viņi ir ļoti seni. Tā stāsta visi mani radinieki. Santikaračaraija - pats jaunākais no viņiem.

- (Jn droši vien pats mazākais? - Pateicu šo frāzi, domādams par to, ka atlanti un lemūrieši bija ļoti liela auguma.

- No kurienes jūs to zināt? - Astamans izbrinā paskatījās uz mani.

- Es tā domāju. Man šķiet, ka šajā alā Somati stāvoklī jābūt ari iepriekšējo civilizāciju cilvēkiem, bet viņiem bija… atvaino­jiet, viņiem ir… ļoti liels augums.

- Viņi tur ir, - klusā balsī teica Astamans.

Ņemot vērā no ezoteriskās literatūras iegūtās ziņas par to, ka tieši lemūriešiem ir bijis vislielākais «Gara Spēks» un ka tieši viņi pirmie uz Zemes ir radījuši psihoenerģētiskās tehnoloģijas, es pieņēmu, ka miklainais Harati ir lemūrietis Somati stāvokli. Viņa ķermenis varēja atrasties paškonservācijas stāvoklī, bet viņa neiedomājami varenais gars varēja darboties, no parasto cilvēku smadzeņu torsionu laukiem nolasot domas un izveidojot nepār­varamu psihoenerģētisko barjeru tiem, kas uzdrošināsies ieiet alā bez viņa ziņas. Harati gars sargāja visu Zemes civilizāciju galveno īpašumu - lemūriešu zelta plāksnes.

Es zināju arī, ka lemūriešu augums bija milzīgs - vairāk nekā 10-12 metru. Tādēļ es it kā nejauši pajautāju Astamanam:

- Droši vien Harati tajā alā ir pats lielākais. Viņa augumam jābūt vairāk nekā 10-12 metru lielam. Vai tā ir?

- No kurienes jūs to zināt? Vai tad jūs esat kontaktējies ar Harati? - Astamana balsi ieskanējās sašutums.

Pēc tam viņš iegrima domās un pašķielēja uz milzīgo Būdas statuju blakus pagodai.

- Visi zelta karaļi droši vien sēž Būdas pozā? - uzdevu jau­tājumu, zinādams, ka cilvēki Somati stāvoklī visbiežāk ir šajā po­zā, nolēmis Astamanu ar savām zināšanām pārsteigt pavisam.

- Jā, - viņš klusu atbildēja un atkal pašķielēja uz milzigo Būdas statuju.

Ieturēju nelielu pauzi un atkal vērsos pie Astamana:

- Kāda, jūsuprāt, ir šo zelta plākšņu galvenā vērtiba? Vai uz tām ir rakstītas seno cilvēku zināšanas?

- (Jz zelta plāksnēm galvenokārt ir uzrakstītas maģiskās for­mulas.

- Maģiskās formulas? Kādas?

- Tās maģiskās formulas, bez kurām nevar darboties un dzī­vot iesvaidītie cilvēki.

- Zemzemes cilvēki?

-Jā.

- Gn jogi?

- Nevaru precizi pateikt, bet man šķiet, ka viņi izmanto tādas pašas maģiskās formulas.

- Kad es trešās Himalaju ekspedīcijas laikā runājos ar jogiem, viņi teica, ka zināšanas un unikālās spējas viņiem dod tā saucamie pārcilvēki.

- Vai patiešām jogi jums noticēja? Vai patiešām atklāja maģisko formulu noslēpumu? - Astamans iesaucās.

- Nē, nē, maģisko formulu (mantru) noslēpumus viņi man neatklāja. Vienkārši pēc ilgām sarunām izdevās uzbūvēt loģisku liniju, kas liecināja, ka droši vien pastāv kāds zināšanu avots, kuras var nodot telepātiski. Piemēram, joga ipašibu veidošanās cilvēkā notiek it kā negaidīti; parasts cilvēks, vienalga, zemnieks vai inteliģents, sāk izjust vēlmi aiziet kalnos, kļūt par vientuļ­nieku, un, kad to ir izdarījis, atklāj sevī pārsteidzošas spējas - var ieiet dziļā meditācijas stāvoklī, pat Somati, sarunāties ar cil­vēku Gariem, kontaktēties ar To Pasauli, nebaidīties no aukstu­ma, pavadīt ilgu laiku zem ūdens un tā tālāk. Bet pats galvenais -

šis cilvēks sāk saprast, ka viņam ir radies saimnieks, saimnieks, kas devis viņam šis spējas un kas vada viņu pa dzivi, aicinot izmantot jauniegūto «Gara Spēku», lai attirītu Zemes Domu Pa­sauli, atsakoties no materiālām baudām. Jogi savu saimnieku sauc par pārcilvēku, ļoti ciena Viņu un kontaktējas ar Viņu tikai smalko enerģiju (bezķermeniskā) limeni. No Pārcilvēka jogi saņem visvarenas maģiskās formulas un izmanto tās savā joga praksē. Jogi zina, ka, gadijumā, ja viņi nodos seno maģisko for­mulu noslēpumu ziņķārigam cilvēkam, šis cilvēks nomirs un nomirs ari jogs, kurš atklājis maģiskās formulas noslēpumu. Tas ir pārcilvēku likums.

- Pareizi! - Astamans piekrita. - Kas ir atklājis maģisko for­mulu noslēpumu, tas mirst. Bet tas cilvēks, kuram noslēpums ir atklāts, vai nu mirst, vai, bailēs no nāves, svēti glabā šo no­slēpumu. Es to zinu. Skaidri zinu.

- Šajā sakarā būtu loģiski padomāt par to, kas ir šie pārcilvē­ki. Zemzemes cilvēki? Noslēpumainās Šambalas cilvēki? Bet vis- drizāk, - pats atbildēdams uz saviem jautājumiem, es turpināju, - runājot par pārcilvēkiem, mums ir darišana ar vienotu apslēptu un augsti organizētu Zemes dzives sistēmu, kurā acīmredzot ietilpst Cilvēces Genofonds, kurā ir dažādu civilizāciju cilvēki Somati

stāvokli un Labākie no Labākajiem no katras no piecām Cilvēku Rasēm, kas dzīvo savā neparastajā daudzveidīgajā sabiedribā.

- Harati ir no turienes, - Astamans teica.

- Parunāsim vēl mazliet par maģiskajām formulām, - es ne­spēju apklust. - Man šķiet, ka šo maģisko formulu spēks ir kolosāls, jo ar vibrācijām var izvest cilvēku pagaidām nezināmā varenas enerģijas slāni un padarīt šo enerģiju vadāmu. Ar maģiskajām formulām var ne tikai pacelt gaisā seno cilvēku maši- nas, kas darbojas ar domas enerģiju, bet ari vadit cilvēku domas, pakļaujot tās sev. Tāpēc maģisko formulu noslēpumam ir jābūt svētam, jo mūslaiku cilvēki nav gatavi izmantot psihisko enerģiju, lielā jēdziena «Tīra Dvēsele» sīkie asniņi vēl tikai sāk mosties mūsu apziņā. Sātans, kas ieperinājies cilvēku dvēselēs, vēl nav atkāpies.