Ernsts Muldašovs - Dievu Pilsētas meklējumos-Harati zelta plāksnes

Omraama Aivanhova izteikumi atstāja uz mani lielu iespaidu. Aizrāvies ar domām par šo tēmu, es palaidu garām vietu, kur vajadzēja taksistam pateikt orientieri, kā vieglāk atrast mūsu vies­nīcu. Taksists tikpat kā neko nesaprata angliski un uz visiem maniem plašajiem skaidrojumiem braši atbildēja: «jes, ser». Bet es biju aizmirsis tās ielas sarežģīto nosaukumu nepāliešu valodā, kur atradās mūsu viesnica. Galu galā viesnicu mēs tomēr atradām.

Tikko iegājis numurā, tūliņ sāku rakņāties pa ekspedīcijas

somu, kur, kā man likās, es ieliku vēstuli ar izrakstiem no krie­vu pētnieka Osendovska grāmatas.

- Re kā! - es iesaucos un tūliņ sāku lasīt.

Tā labā cilvēka pavadvēstuli, kas bija izrakstijis un atsūtījis šos izrakstus no Osendovska grāmatas, laikam biju atstājis mājās.

Spriežot pēc izrakstiem no Osendovska grāmatas «Dzīvnieki, cilvēki un Dievi», Mongolijā Osendovskim stāstīta dīvaina leģen­da. It kā kāda mongoļu cilts, glābjoties no Cingizhana, paslē­pusies zemzemes valstibā, bet Nogankula ezera apkārtnē viņam parādītas durvis - ieeja Mirušo Valstibā.

«Interesants teiciens - «Mirušo Valstība»,» man ienāca prātā. «Ko tas varētu nozīmēt? Visdrīzāk gan… visdrīzāk gan ar šo teicienu - «Mirušo Valstiba» - jāsaprot ala, kur ir cilvēki Somati stāvokli, kad viņu iekonservētie ķermeņi izskatās kā miruši. Un… pilnigi iespējams, ka šis Somati alas ved uz zemzemes pasauli, kura, kā raksta Omraams Aivanhovs, ir brīnišķīga.»

Piecēlos no gultas, atvēru pudeli pretīgas vietējā ražojuma kokakolas, iedzēru pāris malku, atkal apsēdos un ilgi domāju. Pilnigi loģiski veidojās doma, ka Mirušo Valstiba atrodas starp virszemes un zemzemes pasauli. Dažādu Cilvēku Rasu labākie cil­vēki, kas bija sasnieguši tādu garīguma pakāpi, ka varēja ieiet dziļā Somati, aizgāja uz Mirušo Valstību vai, mūsdienu valodā runājot, uz Cilvēces Genofondu, lai saglabātu savus ķermeņus gadijumam, ja notiks kāda globāla katastrofa un būs nepieciešams ar sāpēm un ciešanām atdzīvināt savu sen, sen iekonservēto ķermeni, lai no jauna dotu aizmetni cilvēku dzivibai uz Zemes. Visas Zemes Rases, kurām bija fiziskais ķermenis, vienalga - milži, lemūrieši, dižie atlanti vai mūsu rase - ārieši, nosūtija savus labākos dēlus un meitas uz Mirušo Valstibu, lai papildinātu Cilvēces Genofondu un garantētu dzivibas turpināšanos uz Zemes.

Izdzēru kokakolas pudeli un centos turpināt domu. Galvā vir­moja pilnigi loģisks jautājums - kas ir šie zemzemes pasaules cilvēki? Atbilde veidojās no mūsu pirmsekspedicijas laika pār­spriedumiem, kad mēs nonācām pie pilnigi loģiska secinājuma, ka katra Cilvēku Rase uz Zemes, sākot ar eņģeļveidigajiem cil­vēkiem un beidzot ar atlantiem, no apokalipses uz apokalipsi uzkrāja Sambalā Labākos no Labākajiem, tā izveidojot daudz­veidīgu sabiedrību, kur «pie viena galda var sēdēt» eņģeļi, rēgvei- dīgie cilvēki, lemūrieši un atlanti. Nav izslēgts, ka zemzemes pasaulē tiek ielaisti arī daži ārieši (lai gan āriešu apokalipse vēl nav notikusi) un mūsu laikabiedriem ir iespēja dzīvot vienā sabiedrībā ar senajiem cilvēkiem. Dievs tā ir noteicis, lai nezau­dētu savus labākos dēlus un meitas, un nolēmis aizvest tos uz

brinišķigo zemzemes pasauli, lai Labākie no Labākajiem nekļū­tu par ķilniekiem grēcigajam vairākumam, kuri ir iznicināmi apokalipses laikā.

Sensenos laikos Šambalas zemzemes pasaulē parādijās labākie no eņģeļveidīgajiem un rēgveidigajiem cilvēkiem. Bet, kad evolūcijas gaitā bija izveidojies fiziskais ķermenis (lemū- rieši, atlanti un ārieši), Dievs mums nezināmu iemeslu dēļ ir pieņēmis lēmumu Labākos uz zemzemes valstību sūtīt ne tikai apokalipšu laikā, bet papildus izveidot Mirušo Valstību (Cilvēces Genofondu), lai garīgi attīstītie un dziļā Somati ieiet spējīgie cil­vēki varētu saglabāt savus ķermeņus gadījumam, ja notiks glo­bālā kataklizma. Kāpēc tika pieņemts tāds lēmums? Es neesmu Dievs un nevaru atbildēt uz šo jautājumu, bet varētu pieņemt ka divkārša kontrole vienmēr ir drošāka. Cilvēka Gars ir nemirstīgs un turpina dzivot, kad ķermenis zaudēts, bet ķermenis, kas radīts ilgstošā Dabas evolūcijas gaitā, globālu kataklizmu laikā var izzust uz mūžigiem laikiem. Tāpēc ir jēga saglabāt to gan dzīva veidā (Šambalā), gan iekonservētā veidā (Mirušo Val­stibā). Jā, un droši vien ne jau visi Labākie no Labākajiem var satilpt Šambalas zemzemē, tāpēc tiek sūtīti uz Cilvēces geno­fondu (Mirušo Valstību).

Varbūt tiem Labākajiem no Labākajiem, kas tika aizsūtiti uz M,rušo Valstību, ir nedaudz sāpīgi, ka viņu ķermeņiem tūk­stošiem un miljoniem gadu jādus iekonservētiem, nevis «jāap­kalpo» savs Gars brīnišķīgajā zemzemes pasaulē? Domāju, ka tā nav. Cilvēka Gars, izlidojis no iekonservētā ķermeņa un sagla­bājot saikni ar to ar tā saucamo «sudraba pavedienu», dzivo ne mazāk skaistajā Tajā Pasaulē, kura, jogu vārdiem runājot, ir saldaka par seksu.

Es automātiski pieliku pie mutes tukšo kokakolas pudeli saviebos no nepatīkamās garšas un atkal sāku lasīt izrakstus no

Osendovska grāmatas. Viņš rakstīja, ka zemzemes pasaulē ir miljoniem cilvēku, pār ku­riem valda Pasaules Karalis. Pasaules Karalis zina visus da­bas spēkus, lasa cilvēku do­mas un zina lielo likteņa grā­matu. Viņš, neredzamais, valda pār cilvēkiem. Pasaules Karalis dzivo Brīnumainā Kristāla Pili, kur dzivo arī viņa neredzamie paligi.

Laiku pa laikam Pasaules Karalis ieiet pils alā, kur melnā akmens apli atdusas viņa priekšteča smaržigais (balzamētais?) ķermenis. Kad Pasaules Karalis tuvojas šai vietai un pastiepj roku, uguns mēles zīmē uz sienām Vatananas alfabēta zīmes, no kurām veidojas vārdi - viņa priekšteča domas. Pēc tam Pasaules Karalis lasa visu pasaules varenāko cilvēku (karaļu, hanu, priesteru un citu) domas, ar īpaša rituāla palidzību kontaktējas ar Dievu un ar savu vareno domu palidz tiem, kas vēršas pie Dieva, un veicina neveiksmi, ja cilvēks no Dieva ir novērsies. Stāsta, ka Pasaules Karalis parādisies visu cilvēku priekšā, kad būs pienācis laiks vest visus labos cilvēkus ciņā pret ļaunajiem. Bet šis laiks vēl nav pienācis, - paši sliktākie cilvēki vēl nav dzimuši.

Lasot šos vārdus, es sapratu, ka šajā pasakainajā stāstā var slēpties kas ļoti nopietns un svarīgs. Ja patiešām pieļaujam, ka pastāv zemzemes pasaule, tā kaut kam ir jāvalda. Mēs, virszemes cilvēki, vēl vāji ticam «Gara Spēka» tehnoloģijai un slikti saprotam Dievu. Mēs pagaidām tikai aprobežoti klausāmies senajās

leģendās, domājot - ticēt vai neticēt. Bet paies kāds laiks un viss, kas pašlaik šķiet pasaka, rit kļūs par istenibu. Mēs taču jau lidojam ar «dzelzs putniem» - lidmašīnām! Kāpēc gan noliegt visu pārējo?

Vēlreiz pievērsu uzmanibu tam, ka Pasaules Karalis ir ne­redzams. Droši vien nevar noliegt to, ka Pasaules Karalis ir bez- miesisks eņģeļveida cilvēks, bet viņa priekštecis, kura iebalza­mētais ķermenis atdusas melnajā apli, varēja būt, piemēram, - lemūrietis. Zemzemes pasaulē (protams, ja tā pastāv!) ir pilnigi iespējams, ka līderi mainās, pēc kārtas piešķirot varu visām piecām Zemes Cilvēku Rasēm, kas dzivo daudzveidīgajā Šam­balā. Kas zina, ir tā vai nav, - to rādis nākotne.

Tomēr mums ir jāatzīst, ka pastāv Somati alas (pārāk daudz faktu par to stāsta), un ir ari tiesa, ka tās aizsargā tantriskie spēki. Kas tad sūta šos tantriskos spēkus? Kas ir noslēpu­mainais Harati? Neko nevaru apgalvot, esmu pārāk vājš un nespēcigs, bet man šķiet, ka Mirušo Valstiba sargā Šambalas zemzemes valstību. Un pats Harati varbūt ari ir Mirušais.