Arturs Klarks - DELFĪNU SALA

Lielā Barjeru rifa (kā virsūdens, tā arī zemūdens daļas) apraksti pilnīgi atbilst īs­tenībai un balstās uz manis paša pētīju­miem, kas aprakstīti grāmatā «Koraļļu krasts». 13. nodaļā sniegtais Mērijas Votso- nes likteņstāsts ir pilnīgi patiess — es ne­esmu tajā mainījis ne vārdus, ne datumus. Tikai šis traģiskais piedzīvojums atgadījās nevis uz manis izdomātās Delfīnu salas, bet

gan uz Ķirzaku salas, daudz tuvāk konti­nentam. Šis stāsts visā pilnībā, kopā ar Mē­rijas Votsones dienasgrāmatu, ko es pats esmu turējis rokā, atrodams «Koraļļu krastā».

Vai delfīni tiešām ir tik gudri, kā es to esmu aprakstījis, — tā ir viena no aizraujo­šākajām mūsdienu zinātnes problēmām. To­mēr nav šaubu, ka viņi ir ļoti gudri, ka tiem ir kaut kāda valoda un brīnišķīga skaņu lo- kācijas sistēma, kas dod iespēju atklāt zem­ūdens šķēršļus un medīt zivis tumsā. Ja vē­laties uzzināt kaut ko vairāk par šiem jauka­jiem dzīvniekiem, pamēģiniet dabūt Antonija Olpersa «Delfīnu grāmatu» un doktora Džona Lilija darbu «Cilvēks un delfīns», no kurām es ieguvu daudz vērtīga materiāla. Es gribētu arī pateikties misteram F. G. Vudam, Marin- lendas direktoram Sentogastinā, Florīdas štatā, kurš sniedza man vērtīgas ziņas par delfīnu izturēšanos.

16. nodaļā aprakstītā dzīvnieku rīcības kon­trole, ievadot to smadzenēs elektriskos im­pulsus, jau īstenota praksē — tā tika pielie­tota jau mūsu gadsimta 30. gados. Ja vēla­ties tuvāk iepazīties ar šo aizraujošo (un to­mēr diezgan šausmīgo) priekšmetu, izlasiet rakstu «Elektriskā izturēšanās kontrole» žur­nāla «Scientific American» 1962. gada marta numurā.

Zemūdens ultravioletā starojuma apraksts 18. nodaļā pamatojas uz maniem personīga­jiem novērojumiem Indijas okeānā, lietojot ultravioleto staru avotu, ko manā rīcībā laipni nodeva šī zemūdens apgaismojuma veida pionieris doktors Ričards G. Vudbridžs no Visuma pētīšanas laboratorijas. Beigās vēl jāpiebilst, ka iesācējiem nav ieteicams nodar­boties ar niršanu naktī.

»

A. K l a r k s

DELFĪNU SALA Vāku zīmējis E. Skujiņš.

Redaktors O. Jansons. Māksi, redaktors G. Krutojs. Tehn. redaktore //. Pope. Korektore I. Ozola. N^d~>t.a salikšanai 1968. g. 14. novembri. Parakstīta iespiešanai 1968. g. 20. decembrī. Tipogr. pap. Nr. 2, pap ra formāts 70x90'/:2. 6 25 fiz. iespiedi ; 7,31 uzsk. iespiedi.; 6 83 izdevn. 1. Metiens 30.000 eks. Maksā 36 Kap. Izdevniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Latvi'as PSR Ministru Pad >mc3 Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecības pārval­des 6. tipogrāfijā Rīgā, G'orkija ielā 6. Pasiit. Nr. 1889. A(Angļu)

Izdots saskaņā ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmi­jas Redakciju un izdevumu padomes 1968. gada 22. februāra lēmumu.

[1] bandabergas ķīmiskā koncerna īpašums (angl.).