SAKJO KOMACU: JAPĀNAS NOGRIMŠANA

Jo, kamēr vien ir dzīva kaut saujiņa gudru, godīgu un drošsirdīgu cilvēku, nemirstīga būs arī kultūra, ko radījuši viņu senči. Jo planētu Zemi apdzīvo vienota cilvēce, kurai jāspēj nosargāt savas skaistās un pa* gaidām vienīgās mājas.

«Japānas nogrimšana» ir optimistiska traģēdija.

J. Parnovs

Pirmā nodaļa. Japānas dziļvaga …… 5

Otrā nodaļa. Tokija ……… 64

Trešā nodaļa. Valdība…………………………………………. 130

Ceturtā nodaļa. Japānas salu gr&da…………………………. 215

Piektā nodaļa. Grimstošā valsts……………………………… 268

Sestā nodaļa. Japāna grimst . ………………………………… 416

Epilogs. POķa nāve……………………. …… 458

J. Parnovs. Nežēlīgs eksperiments

(No krievu vai. tulk. V. Stabulniece) ……. 494

1. R. Bredberijs. KALEIDOSKOPS

2. S. Lems. PETAURA MEDĪBAS

3. M. Jemcevs, J. Parnovs. PULKVEŽA FOSETA PĒDĒJAIS CEĻOJUMS

4. L. Obuhova. LILITA

A. Azimovs. ES, ROBOTS

6. K. Abe. CETURTAIS LEDUS LAIKMETS

7. R. Bredberijs. MARSIEŠU HRONIKAS

8. K. Zandners. SIGNĀLS NO KOSMOSA

9. G. Martinovs. VIESIS NO BEZGALĪBAS

10. J. Nesvadba. EINŠTEINA SMADZENES

11. F. Pols, S. Kornblats. KOSMOSA TIRGONI

12. R. Vorsmers. PANS SATĪRUSS

13. Krāj. «EKSPEDĪCIJA UZ ZEMI»

14. N. Amosovs. NĀKOTNES PIEZĪMES

15. F. Hoils, Dž. Eliots. ANDROMĒDA

16. A. Šalimovs. «TUSKARORAS» NOSLĒPUMS

17. F. Karsaks. ATNĀCĒJI NO NEKURIENES

18. Krāj. «KAD BŪS UZVARĒTS LAIKS…»

19. A. Klarks. DELFĪNU SALA

20. K. Saimaks. VISA DZĪVĪBA ZALO

21. A. Belajevs. PROFESORA DOVELA GALVA

22. H. Katners. IEDOMĪGAIS ROBOTS

23. A. Konans Doils. MARAKOTA BEZDIBENIS

24. S. Lems. NEUZVARAMAIS

25. A. Strugackis, B. Strugackis. TĀLA VARAVĪKSNE

d …:

26. H. Velss PASAUĻU KARŠ. !(AD GULOŠAIS MOSTAS

27. Krāj. «CIEMOS FANTĀZIJAS ZEMĒ»

28. Krāj. «DĒMONU DZĪRES»

29. A. Grīns. ZAIGOJOŠĀ PASAULE

30. R. Šeklijs. ŠIS TAS PAR VELTI

31. R. Bredberijs. PIENENU VĪNS

32. M. Kraitons. ANDROMĒDAS CELMS

33. R Merls. SAPRĀTĪGAIS DZĪVNIEKS

34. H. Harisons. FANTASTISKĀ SĀGA

35. R. Bredberijs. 451 GRĀDS PĒC FĀRENHEITA

36. S. Lems. IJONA KLUSĀ ZVAIGŽŅU CEĻOJUMI. BALSS NO DEBESĪM

37. H. Velss. PIRMIE CILVĒKI UZ MĒNESS. DIEVU EDIENS

38. Dž. Finejs. STARP DIVIEM LAIKMETIEM

39. K. Pedlers, Dž. Deiviss. MUTANTS-59, PLASTMASU ĒDĀJS

40 S. Komacu. RĪTDIENAS NOLAUPĪTĀJI

41. E. Nortone. SARGASI KOSMOSĀ

42. Krāj. «CIVILIZĀCIJAS SKATLOGS»

43. F. Brauns, V. Tenns. ZVAIGŽŅU KARUSELIS

44. E. Rasels. PĀRBAUDES AKMENS

45. A. Azimovs. PAŠI DIEVI

46. Ž. Verns. METEORA MEDĪBAS. BEGUMAS PIECI SIMTI MILJONU

47. K. Sainiaks. NAUDAS KOKS

48. V. Mihailovs. SAVAM BRĀLIM SARGS

49. R. Merls. MALVILAS PILS

SĒRIJA «APVĀRSNIS»

Zinātniskās daiļliteratūras sērijā «Apvārsnis», kas iznāk kopš 1970. gada, tiek ietverti šī žanra labākie darbi, kuru autori ir dažādu zemju zinātnieki un rakstnieki. Sērijas grāmatas saistoši un spilgti, bet reizē arī pietiekami dziji un zinātniski precīzi stāsta par dzīvo un nedzīvo dabu, tuviem un tāliem novadiem, seniem laikiem un mīklainiem mūsdienu noslēpumiem, pētnieku meklējumiem un ceļotāju piedzīvojumiem.

Sērija domāta visplašākajam lasītāju lokam.

Šogad sērijā «Apvārsnis» iznāks:

Cerams K. DIEVI, KAPENES UN ZINĀTNIEKI.

Rietumvācijas rakstnlekn K. Ccrnmn grāmata (1955), kas pa­zīstama visā posaulā, stāsta pnr Izcilajiem arheoloģiskajiem at­klājumiem, kuri (āvuši restaurēt Grieķijas, Ēģiptes, Babilonijas un Meksikas seno civilizāciju vēsturi. Autors grāmatu nosaucis par arheoloģijas romānu, un tā patiešām lasāma kā aizraujošs daiļ­darbs, kaut arī tās pamatā ir vienīgi autentisks vēstures materiāls.

Viljamsons H. CDRS TĀRKS.

Angju rakstnieka naturālista Henrija Viljamsona grāmata par maz pētīto ūdru dzīvi pieder pie zinātniskās daiļliteratūras klasi­kas. Kopš 1927. gada, kad tā iznāca pirmo reizi, tā pieredzējusi desmitiem izdevumu, tulkota daudzās valodās. Lieliski pazīdams Anglijas dienvidrietumu piekrastes floru un faunu, mācēdams tēlaini stāstīt un, pats galvenais, mīlēdams visu dzīvo un raizē­damies par mūsu «mazāko brāļu» likteni, autors ar šo grāmatu, bez šaubām, neatstās vienaldzīgu arī latviešu lasītāju.

Miura J., Perlmans E. AR SLĒPĒM NO EVERESTA.

Juhiro Miura, japāņu kalnu slēpotājs, šajā grāmatā stāsta par savu sportisko varoņdarbu — nobraucienu pa 8848 m augstā Eve­resta stāvo nogāzi. Lieliskie, trāpīgie dabas un psiholoģisko pār­dzīvojumu apraksti, krāsainie un melnbaltie fotoattēli, vīrišķības un cīņas filozofijas caurstrāvotās literārās atkāpes padara šo grāmatu par savdabīgu heroiska gara un loģiskas rīcības apo- tēzi.

Līkijs R., Levins R. SĀKOTNE.

Visā pasaulē pazīstamais paleontropologs Ričards Līkijs, vis­senākā cilvēka galvaskausa atradējs, kopā ar angļu populārzināt­niskā žurnāla «New Scientist» redaktoru Rodžeru Levinu izseko mūsu aizvēsturisko senču bioloģiskajai evolūcijai, tam dabas brī­numam, kurš miljoniem gadu gaitā pērtiķu baru pārvērta civi­lizētā domājošu būtņu sabiedrībā. Grāmata bagātīgi ilustrēta un sniedz lielisku ieskatu vienā no vissaviļņojošākajām lappusēm, kā­das mums pašķīrusi zinātne.

1 Kun — pieklājības sufikss pie .japāņu uzvārdiem. — Seit un turpmāk, ja nav ipaši norādīts, tulkotāja piezīmes.

4 — 2130

' pasaules lielākais dziļums (11 034 m) atrodas Klusajā okeānā, Mariānu dziļvagas dienvidu dajā. Atklājis 1958. gadā padomju zinātniskās pētniecības kuģis «Vitjaz». — Autora piezīme.

[4] izkropļots japāņu vārds «konņičiva» — labdien.

[5] dzeltenais ķauķis (angl.).

[5] Holandiešu jūras ģeologs. — Autora piezīme.

[12] lieltirgotājs (1665—1724).

[13] ievērojams biologs (1867—1941).

[14] ievērojams fiziķis, nobela prēmijas laureāts (1907—1981).

[26] japāņu lielfeodālis (1536—1598).

[28] japānas un Ķīnas kara laika dziesmiņa.

[29] ar tušu zīmēta glezna.