HARIJS HARISONS - NERUSEJOŠĀ TĒRAUDA ŽURKA NERŪSĒJOŠĀ TĒRAUDA ŽURKAS ATRIEBĪBA

Es iedzeru un aizpīpēju. Paiaižu dūmu gredzenus un novēroju, kā tie kustas. Tas ļauj man atslābināties. Galu galā, ko vispār var darīt ar linkora palīdzību? Tas, protams, ir labi piemērots kosmosa pirātis­mam, bet tas taču nav viss.

— Lieliski, lieliski, bet kādēļ linkors?

Es sāku sarunāties pats ar sevi, parasti tā ir slikta zīme, taču tagad man tas bija vienalga. Doma par kosmosa pirātismu man ilgi likās vienīgā pareizā, līdz acīs neiekrita brēcošā nejēdzība.

Kādēļ linkors? Kādēļ visi šie pūliņu un smaga darba gadi, lai iegūtu kuģi, kuru ar grūtībām var vadīt divi cilvēki. Pat desmitās daļas no šīm pūlēm būtu Pepem pieticis, lai uzceltu kreiseri, kurš pirātismam node­rētu tikpat labi.

Pirātismam, bet ne Pepes mērķiem. Viņš gribēja linkoru, un viņš dabūja linkoru. Tas nozīmē, ka bez pirātisma viņam prātā arī vēl kas cits. Bet kas? Acīm redzams, ka viņš ir maniaks un nenormāls un nav svarīgi, kā viņš spējis izslīdēt no oficiālās testēšanas tīkliem. To nāksies vēl noskaidrot. Taču vispirms vajadzētu viņu noķert.

Manā galvā jau sāka veidoties rīcības plāns, taču es vēlējos dot tam laiku — lai nobriest! Pirmkārt, man jābūt pārliecinātam, ka labi zinu Pepi. Neviens cilvēks, kuram izdevies apmānīt veselu pasauli kuģa būves laikā, bet pēc tam arī nospert to, mūžīgi nepaliks ēnā. Kuģim nepieciešama komanda, bāze degvielas uzpildei un remontam.

Par degvielu viņam nāksies parūpēties pirmām kārtām, uzšķērstais kravas kuģis tam ir mēms liecinieks. Par bāzi var tikt izmantota kāda neapdzīvota planēta.

Šajā mierīgajā laikā sadabūt komandu ir visai grūti, taču arī te es varētu izdomāt vairākus variantus. Piemēram, reids pa cietumiem vai psihiatriskajām slimnīcām un dziedinātavām. Darbojoties šādi, jūs ie­gūsiet komandu, kura būs gatava uz visa veida pirātiskiem uzbruku­miem. Tomēr pirātisms, protams, ir pārāk sīka lieta šī jaunekļa ambīcijām. Viņš droši vien grib pārvaldīt veselu planētu… bet varbūt pat veselu sistēmu? Vai vairāk? Es pat nodrebēju no šīs domas. Vai kas tamlīdzīgs jau nav bijis pagātnē? Karalisko Karu laikā daži cilvēki ar pāris kuģiem un mazāku kopējo smadzeņu tilpumu, nekā Pepem, izveidoja kaut ko impērijai līdzīgu. Viņus visus galu galā gāza, tomēr par to tika samaksāta visaugstākā cena.

Plāns nobrieda, un es instinktīvi jutu, ka tas ir labs. Var jau būt, ka dažās detaļās arī pavājš, taču tas nebija svarīgi. Man bija skaidrs pamatmērķis un doma, ideja un tās realizēšanas veids. Noziegumos eksistē dabiskie likumi, gluži tāpat, kā citās cilvēku darbības sfērās. Es zināju, ka viss būs kā nākas.

— Nekavējoties pie manis sakaru virsnieku! — es iebļāvu interko- mā. — Un pāris klerkus ar transkiberiem. Un ātri — runa iet par dzīvību vai nāvi!

Bet pēdējo gan es pateicu lieki, tas nesaskan ar manu tēlu. Es aizpogāju apkaklīti, sakārtoju atšķirības zīmes un iztaisnoju piecus. Kad viņi ienāks, es atkal pilnībā būšu admirālis.

Pēc manas pavēles kuģis iznira no hipertelpas, lai mans psīgram­mists varētu sazināties ar citiem operatoriem. Kapteinis Stengs ņur­dēja, ka mēs apstādinam dzinējus un zaudējam dārgas dienas tai laikā kad viņa komanda izpilda nenormālas pavēles. Mans plāns bija ārpus viņa saprašanas. Viņš, protams, ir kapteinis, bet es tomēr ad­mirālis, kaut arī tikai uz laiku.

Pēc manas pavēles navigators izveidoja bēgšanas sfēru, kura at­palika no iespējamās kuģa atrašanās vietas ne vairāk kā par vienu diennakti. Shēma ietvēra vairākas zvaigžņu sistēmas, kuru gan nebija īpaši daudz, un psīgrammists varēja tās izsaukt visas pēc kārtas un nodot ziņojumus, kurus nodeva tālāk Starpplanētu Attiecību virsnie­kam.

Paplašinoties sfērai, psīgrammists pārgāja pie jauniem objektiem. Es vajadzīgajā brīdī sagatavoju pamatziņojuma tekstu un pārraides virzienu un papildus ziņojumu, ko psīgrammists sūtīja uz Centrālo 14. Tur psīgrammistu grupa sazinājās ar atsevišķām planētām, nepārtrauk­ti papildinot to sarakstu.

Visi pamata un papildus ziņojumi bija par vienu un to pašu tēmu. Es sīki, ar entuziasmu klāstīju, apspriedu un biju sašutis. Es uzrakstīju milzīgu variantu skaitu visdažādākajās formās. Es gribēju, lai informā­cijas jēga tādā vai citādā veidā nokļūtu visās avīzēs un žurnālos šīs paplašinātās sfēras ietvaros.

— Ko tas viss, sasper jūs zibens, nozīmē? — rūca kapteinis Stengs.

Viņam bija garlaicīgi, viņš pat atteicās piedalīties šai operācijā, uz­skatot to par bezjēdzīgu. Un lielāko daļu laika pavadīja savā kajītē, lādējot visu uz pasaules. Garlaicības vai arī ziņkārības dzīts, viņš iz- !asīja vienu no maniem ziņojumiem.

— Miljardieris personiskās pasaules meklējumos …Pasakaini krāšņa kosmiskā jahta… — kapteiņa seja pieņēma tumši sārtu nokrāsu.

— Kāds gan visām šīm muļķībām ir sakars ar slepkavu notveršanu?

Kad mēs atradāmies kopā. viņš bija pieklājīgs, bet pēc dažām

pazīmēm varēja manīt, ka viņš mani uzskata par viltus admirāli. Ne­apšaubāmi es paliku vecākais, tomēr attiecības bija tīri formālas.

— Šīs muļķības un blēņas arī ir tā ēsma, uz kuras uzķersies zivtiņa, mūsu zivtiņa — es viņam teicu. — Lamatas Pepem un viņa partnerei.

— Un kurš ir tas mītiskais miljardieris?

— Es, — atbildēju. — Es vienmēr esmu gribējis būt bagāts.

— Bet tas kuģis, kosmiskā jahta, kur ir tā?

— Tiek būvēta Udrātas kosmodokos. Mēs dosimies turp tūlīt pat, tiklīdz būsim beiguši sagatavošanās darbus.

Kapteinis Stengs nosvieda manu šedevru uz galda un tik rūpīgi noslaucīja rokas, it kā baidītos inficēties. Viņš godīgi centās saprast manas idejas, bet bez mazākajām sekmēm.

— Nekas neizdosies, — viņš norūca. — Kādēļ jūs esat tik pārlie­cināts, ka viņi izlasīs vismaz vienu no šīm piezīmēm? Bet, ja arī izlasīs, tad kādēļ viņiem par to vajadzētu ieinteresēties? Manuprāt, jūs zau­dējat laiku, un viņš izslīd jums no pirkstiem. Vajag izziņot trauksmi un paziņot visiem kuģiem. Flotei jābūt kaujas gatavībā, jāizsūta patruļas pa visām kosmolīnijām…

— No kurām viņš var viegli izvairīties vai gluži vienkārši iznīcināt, kas ir visticamākais. Tā, ka tā nav izeja, — es viņam atbildēju. — Šis Pepe ir ļoti veikls un viltīgs, viņš darbojas kā spēļu automāts. Šai faktā ir viņa spēks un vienlaicīgi arī vājums. Tādi kā viņš uzskata, ka neviens cits nav spējīgs domāt tāpat. Bet es varu!!!

— Aiz kautrības jūs nenomirsiet, — Stengs izmeta.

— Ļoti pareizi, — es atbildēju. — Viltus kautrība rada nekompetenci. Es gatavojos noķert to nelieti un pastāstīšu jums, kā to izdarīšu. Viņš ļoti drīz atkal izdarīs kādu noziegumu un tur, kur tas notiks, būs prese ar maniem ziņojumiem.

— Neatkarīgi no uzbrukuma mērķiem, viņš pievāks visas avīzes un žurnālus, ko vien spēs atrast. Vienā ziņā, lai apmierinātu savu patmī­lību, bet, galvenokārt tādēļ, lai būtu lietas kursā par jautājumiem, kas viņu interesē. Piemēram, kuģu virzīšanās maršruti.

— Jūs tikai tā iedomājaties, taču visu noteikti nevarat zināt.

Viņa dziļā pārliecība par manu nekompetenci jau sāka krist uz

nerviem. Es savaldīju dusmas un pēdējo reizi centos ko darīt.

— Jā, es tikai domāju, taču domāju pamatoti, balstoties uz faktiem. No kravas kuģa viņš bija savācis visu, ko vien varēja lasīt, tas man tūlīt dūrās acīs. Mēs nevaram novērst jaunu linkora uzbrukumu, tomēr pēc tā varam pārliecināties, vai tālāk viss notiks, kā es domāju.