Lato Lapsa - Kampējs

– Bet Šmidre jau saprata, ka viņu nelaidīs klāt pie paketēšanas...

– Nē, nu viņu ielaida. Es saku, viņiem bija forma ar Ēķi. Viņi noslēdza līgumu ar digitālo... jā! Nu, un tur svarīgi bija no paša sākuma parūpēties par Šmidri, lai viņš sēž rāms, un viņš sēdēja rāms.

– ...un tos miljonus?

– Repše, ne jau Šmidre.

– Un tad Šmidre saprata, ka tas projekts izgāzīsies, un aizgāja taisīt savu projektu?

– Viņš tagad ir sašiverējies, jo tagad šitie... bet viņam jau nekāda sava projekta nav bijis... nu, tas ir cits, tur digitālā kabeļtelevīzija, tas ir pavisam kas cits, tur sakrīt tikai pēc nosaukuma. Faktiski tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.

Digitālajā televīzijā Šķēle nebija pirmā vijole. Patīk tas kādam vai ne.

– Bet kāpēc viņš vispār tur ielīda? Varbūt nauda sāk beigties?

– Neticu.

– Septiņi miljoni...

– Jā, un, otrkārt, nevienu veiksmīgu projektu mēs nezinām. Nu tā, stingri ņemot. Tagad varbūt daži iezīmējas.

– Kuri?

– Nu, kaut kādi nekustamie, es pieņemu, ka tur ielidot nevar. Jūrmalā vai Andrejsalā, vai nu... tur viss ir stipri pareizi, tā... plus mīnus. Es gan nezinu detaļas, bet nu... Un tā principā arī man nav zināms neviens veiksmīgs Šķēles projekts. Finansiāli veiksmīgs. Nu, labi, izņemot tur dažas tādas valstiskas blēdības.

– Piemēram?

– Nu, piemēram, teiksim... ir tur daži...

– Bet nu labi, tu teici, ka ar izcilām darba spējām, tur vēl kas, bet neviena tāda izcila biznesa projekta.

– Nu, Šķēle nav biznesa cilvēks. Es domāju, ka tas tomēr jāatzīst. Es zinu dažus viņa biznesa projektus, kur tās biznesa kļūdas ir tādas, ka mati ceļas stāvus. Es ar’ neesmu nekāds stiprs biznesmenis, bet nu pat man liekas, kur tad nu tā, nu kas tā dara! Nu kas tas ir par sviestu! Nē, nu, Šķēle nevar strādāt viens, viņam ir vajadzīga komanda, bet tai biznesā viņš mēģina pats būt gudrs, bet nu... Kaut kas tāds, es nezinu... varbūt neveicās. Nu, tā ir katastrofa. Nu, it kā normāli džeki, Krongorns un tā, tiešām sakarīgs puika, es nezinu...

– Harijs Krongorns...?

– Krongorns ir foršs, super puika, tiešām! Finansists, grāmatvedis, gudrs puika. Viss kārtībā. Bet vairāk ar’ tur neviena nav, droši vien tā arī ir tā problēma. Viņš jau, protams, domā, ka viņš, kā jau premjers, ekonomiku saprot tā — virs vidējā! Bet es nezinu nevienu veiksmīgu piemēru. Es zinu milzīgas, tik dārgas kļūdas. Es nezinu, kas tas ir. Es neesmu bijis tur tajā viņa biznesa pasaulē baigi iesaistīts, bet tur... mmm...

Murgi un tikai murgi?

1997. gadā plašu rezonansi radīja atklātībā nonākušie fragmenti no daudzus sējumus biezās Drošības policijas operatīvās lietas Pasūtījums . Tās galvenais varonis bija viens - Andris Šķēle, kurš pats to sauca par politisku pasūtījumu. Nu katrs pats ar šīs dienas acīm var izlasīt operatīvās lietas materiālu fragmentus un secināt - vai tie tiešām ir bijuši murgi, tikai murgi un nekas cits kā murgi.

"Esi precīzs pat sīkumos" Andra Šķēles izpratnē

Valsts kontroles 1998. gada atzinums Par Valsts Rīgas vīna un šampanieša kombināta privatizācijas procesa likumību (ar nenozīmīgiem saīsinājumiem).

" Privatizācijas procesa organizēšana un atbildība par tā norisiPrivatizācijas procesa organizēšana un tā norises kontrole tiek veikta saskaņā ar 16.06.1992. likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu (uzņēmumu) privatizācijas kārtību" 13. pantu, ka valsts īpašuma objekta (uzņēmuma) privatizāciju organizē ministrija (komiteja), kuras pārziņā ir valsts īpašuma objekts (uzņēmums), bet privatizācijas norises atbilstību LR likumiem LR Augstākās padomes (AP), un MP lēmumiem un apstiprinātajam privatizācijas projektam kontrolē Ekonomisko reformu ministrija (Ekonomikas ministrija). Likuma 14. pants nosaka, ka par šī likuma pārkāpšanu vainīgās amatpersonas saucamas pie atbildības LR likumos noteiktajā kārtībā. Valsts un pašvaldības institūcijām un to amatpersonām, kas pārkāpušas šo likumu vai citus ar privatizāciju saistītus normatīvos aktus, jāatlīdzina valsts, fizisko un juridisko personu interesēm un īpašniekiem nodarītais zaudējums.

Privatizācijas projekts

Saskaņā ar 30.12.1992. LR MP lēmumu Nr. 562 "Par privatizācijas projektiem, to apstiprināšanas, grozīšanas un papildināšanas kārtību" apstiprināto "Nolikumu par privatizācijas projektu apstiprināšanas, grozīšanas un papildināšanas kārtību" 3.2. punktu LR LM 17.11.1992. ar pavēli Nr. 295 izveidoja un 29.04.1993. ar pavēli Nr. 234 papildināja privatizācijas projektu apstiprināšanas komisiju (normatīvie akti paredz izveidot darba grupu) šādā sastāvā:

komisijas priekšsēdētājs:

lauksaimniecības ministrs D. Ģēģers,

komisijas locekļi:

A. Šķēle — lauksaimniecības ministra vietnieks ar tiesībām aizvietot komisijas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā,

V. Atkačūns — LR LM Agrārās reformas pārvaldes priekšnieks, J. Lapše — LR LM Lauku privātuzņēmējdarbības pārvaldes priekšnieks, A. Elksne — LR LM Juridiskās pārvaldes priekšniece,

I. Feiferis — Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors.

Komisijas sekretāre — LR LM Agrārās reformas pārvaldes priekšnieka vietniece I. Mārtinsone.

VRVŠK privatizācijas projekts reģistrēts LR LM privatizācijas projektu reģistrācijas žurnālā 1992. gada 17. novembrī. Projekts izskatīts LR LM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas 02.06.1993. sēdē, kur pieņemts lēmums privatizācijas projektu atgriezt autoriem, lai pārstrādātu un papildinātu. Valsts kontrolei minētais projekts uzrādīts netika. No LR LM privatizācijas projektu apstiprināšanas komisijas 02.06.1993. sēdes protokola Nr. 5 (sēdi vada ministra v. i. A. Šķēle) redzams, ka privatizācijas projektā bijis paredzēts 50% akciju pārdot saimnieciskajiem partneriem konkursa kārtībā. Konkursu noteikumus paredzēts izsludināt LR LM, tomēr tas nav apmierinājis privatizācijas projektu apstiprināšanas komisiju.