Lato Lapsa - Kampējs

– Patiesībā piegājām pie tās tēmas, par kuru jārunā...

– Nauda un vara, liels pārbaudījums...

– Man ir priekšlikums, lai ir Gunārs Klindžāns, lai ir Ivars Strautiņš, ja, rīcības cilvēki, nopietni. Šie visi ir organizatori, tiešām es runāju to, ko domāju. Tie, kas ir rīcības cilvēki, labi organizatori, ja, varēs piefilozofēt, varēs, un Šķēle. Lai ir, lai nāk, kad mums vajag kaut ko izbīdīt, pateikt — tas neder. Nu, vienam jābūt. Nevar visi apkārt staigāt. Andrim jāuzņemas atbildība. Tāpat var būt visādi deputātu pieprasījumi ministriem, ja, tas ir opozīcijas darbs... Mēs piemēram...

– Deputāts izgājis visas cenu likmes, drusku pieaugums. Tas ir atšķirībā no tā, par ko balso. Kas jāmaksā, jāmaksā.

Nu tad piekrīt šiem cilvēkiem? Es vēlreiz nosaucu — Gunārs Klindžāns, Ivars Strautiņš, Juris Aizezers, Andris Šķēle.

– Un dodam viņiem trīs mēnešus laika, lai sevi pierāda par karavīriem.

– Visi piekrīt?

– Es saku — jā.

– Es esmu par absolūtu demokrātiju. Kā mēs teiksim, tā būs.

"Kā matrozis Žeļezņaks..."

Šis deviņdesmito gadu otrajā pusē tapušais "dokuments", kurā tā radītāju pasaules uzskata demonstrēšanas nolūkā saglabāti oriģinālie formulējumi un izteiksmes veids, pēc visa spriežot, nācis no kārtējo valstisko analītiķu arhīviem — cik zināms, arī tas atrodas LR Prokuratūras rīcībā. Par spīti brīžam komiskajam, iespējams, pat absurdajam saturam, šī "analīze" iezīmē pirmajā pielikumā minētās "grupas" iespējamos darbības virzienus un metodes.

"Valmieras grupējuma" aptuvenais sastāvs (tā redzamākie un ietekmīgākie pārstāvji): Andris Šķēle, Ēriks Masteiko, Andris Grūtups, Jānis Skrastiņš (prokurors), Andris Guļāns (Augstākās tiesas priekšsēdētājs), Lainis Kamaldiņš (Satversmes aizsardzības biroja priekšsēdētājs), Andris Bērziņš (AS Unibanka prezidents), Raimonds Krūmiņš (Rīgas domes finanšu direktors), Jānis Naglis (Privatizācijas aģentūras direktors), Ivars Strautiņš (AS Turība valdes priekšsēdētājs), Andrejs Sončiks (Valsts ieņēmumu dienesta direktors).

J. Skrastiņš

Izmantojot savas dienesta iespējas, "gremdē" praktiski visus materiālus, ko nosūta Valsts kontrole vai policija, lai ierosinātu kriminālizmeklēšanu pret cilvēkiem, kas ietilpst iepriekšminētajā grupējumā, vai par notikumiem, ko sedz šīs grupas dalībnieki. Tā, piemēram, 1996.—1998. gadā Valsts kontrole, balstoties uz daudzu Ave Lat grupā ietilpstošu uzņēmumu pārbaudēm, ne vienu reizi vien ir sūtījusi pārbaudes rezultātus uz Ģenerālprokuratūru pārbaudei un krimināllietas ierosināšanai, tomēr, neskatoties uz acīmredzamu pārkāpumu esamību ( Rīgas vīni , Rīgas maiznieks , Balticovo u. c. privatizācija), visi šie jautājumi tika prokuratūrā veiksmīgi norakti. Svaigāks piemērs, kas ilustrē iepriekš minētās iestādes taisnīgumu, ir skandalozais stāsts par pārkāpumiem, ko pieļāvis Bankas Baltija likvidators Deivids Berijs šīs bankas likvidācijas procesā. Neskatoties uz Latvijas Bankas iesniegumu par Berija kunga pārkāpumiem likvidācijas procesā, Ģenerālprokuratūra viņa lietu nobremzē, jo viens no vissvarīgākajiem punktiem apsūdzībās, ko Latvijas Banka izvirza minētajam likvidatoram, ir nepamatota honorāru izmaksa Andra Grūtupa advokātu birojam, kas tikai laika periodā no 29.11.1996. — 03.07.1998. no likvidatora kopsummā saņēma 413 125 latus bez jebkādiem attaisnojošiem dokumentiem (viss noformēts kā honorāru izmaksa un juridisko pakalpojumu sniegšana). Šajā sakarā ir vērts atgādināt, ka Andris Grūtups, kas vārdos ir Latvijas super–patriots, nodokļus no saņemtajiem honorāriem dzimtajai valstij cenšas nemaksāt. Tā par visu 1997. gadu viņš nodokļos samaksāja apmēram 27 tūkstošus latu un apmēram tikpat nomaksāja arī 1998. gadā. Salīdzinot visu viņa šajā laikā saņemto honorāru summu ar nomaksāto nodokļu apjomu, mēs varam noteikt "Grūtupa kunga mīlestības apjomu pret Latvijas valsti"... (Izziņai — advokātiem no saviem honorāriem ir jāmaksā ienākuma un sociālais nodoklis 28% apmērā.) Ne mazāk interesants ir arī šāds fakts — 1997. gadā rajona nodokļu inspekcija pēc Grūtupa advokātu biroja adreses mēģināja veikt šī "izslavētā kantora" finanšu darbības pārbaudi, bet nepagāja ilgs laiks, kad atskanēja Sončika kunga — Valsts ienākumu dienesta direktora — zvans attiecīgā rajona VID priekšniekam, kas vadīja pārbaudi, un visa šī pārbaude beidzās tā arī nesākusies...

Andris Guļāns

Aktīvākajā veidā (ar konkrētu tiesnešu palīdzību) lobē Grūtupam nepieciešamos spriedumus Augstākajā tiesā. Apmaiņā pret to viņš periodiski saņem neformālu materiālu atlīdzību, kas pārsniedz viņa oficiālo algu, kā arī gadījumā, ja nepieciešams nosegt kādas nevēlamas lietas. Tā, piemēram, Valsts kontrole pārbaudīja līdzekļu izmantojumu Augstākās tiesas remontam 1997. gadā. Šīs pārbaudes rezultātā tika secināts, ka par summu vairāk nekā 200 tūkstošu Ls apjomā no procesā iztērētajiem līdzekļiem trūkst attaisnojošo grāmatvedības dokumentu. Sadarbībā ar līdzbiedriem no "Valmieras grupējuma" iespējamais skandāls tika likvidēts jau aizmetnī, un neviens no nepiederošajiem tā arī neuzzināja par "Guļāna kunga tirgotāja dvēseles plašumu". Būtu vietā atgādināt, ka "kabatas tiesnešu Grūtupa un Guļāna kunga izslavētajā kohortā" ietilpst [..] Senāta, Augstākās un Apgabaltiesas locekļi [..].

Lainis Kamaldiņš

"Jauns, bet centīgs un daudzsološs" uz to, ka viņa piekritēju amatu zaudēšanas gadījumā viņš vienkārši var pārvērsties no "Valmieras grupējuma" locekļa par Valmieras cietuma ieslodzīto. Tomēr pašlaik bez Kamaldiņa pašreizējās piesegšanas iepriekš minētās grupas locekļu darbība jau sen būtu nonākusi varas orgānu uzmanības lokā. Pēc neoficiālas informācijas Kamaldiņš atrodas Grūtupa "īsā pavadā". Pēc informētu personu ziņām, pie Grūtupa glabājas Kamaldiņa vēstule, kurā viņš solās saglabāt lojalitāti Satversmei un "šīs vēstules uzrādītājam" jeb Grūtupam.

Andris Bērziņš

Viens no ietekmīgākajiem grupas locekļiem, kas nodrošina tās finansējumu. Pēc rakstura piesardzīgs un īpaši "neizrādās". Neskatoties uz to, pēdējā laikā Bērziņa pozīcijas sašķobījušās, jo, zviedriem ienākot Unibankā (Svenska Enskilda Banken) , Bērziņa esamības dienas prezidenta amatā var būt skaitītas... kas nenovēršami ietekmēs visa grupējuma finanšu stāvokli.

Raimonds Krūmiņš

Galvenais Tautas partiju interešu lobētājs Rīgas domē. Ieņemot domes finanšu direktora amatu, ir viena no atslēgas figūrām, ar kuru palīdzību notiek ne tikai partijas finansēšana, bet arī grupai nepieciešamo pilsētas mēroga lēmumu "virzīšana cauri domei". Savukārt grupējums palīdzēja Krūmiņam "izsist" izmaiņas likumā par budžetu, saskaņā ar kuru domes pašvaldība tika atbrīvota no nepieciešamības pašvaldību izlīdzināšanas budžetos ienest 10 miljonus latu. Galveno lomu šajā smagajā lietā ieņēma mūsu vecais "neredzamās frontes zaldāts" Andris Grūtups. Visinteresantākais šajā stāstā ir tas, ka iepriekš aprakstīto "Krūmiņa un Grūtupa varoņdarbu" rezultātā Rīgas budžetā veidojās pārpalikums, kas tiek izmantots, iegādājoties ekskluzīvas automašīnas domes ierēdņiem un nodrošinot šos pašus ierēdņus ar "lieliskām piemaksām" ar tā saucamo "vadības līgumu" noslēgšanas palīdzību. Tajā pašā laikā liela daļa pašvaldību provincē izjūt paša nepieciešamākā trūkumu, savukārt nomācošais vairākums "barojošo" uzņēmumu, kuri maksā lielāko daļu nodokļu, izvietoti Rīgā un Ventspilī.