Lato Lapsa - Kampējs

– Pagājušajā nedēļā viņi tikās, mūsu brālības kluba biedri... pateiktu to, kādi mums ir materiāli un kādi cilvēki iet pa šiem draudiem, es domāju, ka viņš saprata, un raidījums svētdienas televīzijā ir tam zināms pierādījums. Es arī negribētu simtprocentīgi piekrist Andrim, tā ir tikai viena no versijām, ko strādā spēku struktūras un pārbauda, bet es domāju, vai šis pats arī nav tas gadījums, kad, zinādami konflikta situāciju, es tā maigi izsakos, šeit darbojas arī, nu, zināmi trešie spēki. Es negribu saistīt to, kā teica tur ģenerālis, kurš arī iekrita, uzreiz tika pieskaitīts citam grupējumam un citai partijai, vai ne, ka kaut kādi no Krievijas pieteikuši daudz mūsu mazajā valstī nelabvēļu, kas cenšas izmantot šo zināmā mērā arī situāciju, ko paši mēs esam radījuši kaut kur, jeb arī attīstījuši tālāk. Es domāju, ka mans viedoklis tāds ir, ka mums tomēr jāturpina šī brālības ideja, un labāk ir pārbaudīti draugi nekā jauni, kaut gan es neizslēdzu, mēs tieši pirms gada šajā pašā zālē runājām par jaunās paaudzes piesaistīšanu, tieši jaunās, kas nāk varbūt no mūsu pašu ģimenēm, toreiz es te arī atbalstīju šo ideju, un es tomēr aicinātu mūs nesteigties ar tādiem pārsteidzīgiem secinājumiem, mūsu pašu darbība to ir pierādījusi, ka it kā nepārbaudītas informācijas dēļ mēs no viena otra grupas biedra jeb brālības biedra diezgan nežēlīgi atsakāmies, pēc tam esam spiesti atzīt savas kļūdas. Un tajā pašā laikā diezgan uzmanīgi mums ir jāizvērtē arī cilvēki, kurus mēs ņemam šajā lokā, ja vēl ņemsim klāt no jauna. Arī ir bijušas kļūdas, par kurām tagad arī mūs vienu otru reizi sāpīgi sit. Bet, ja kas, esmu ar mieru būt par šķīrējtiesnesi, pensijā aizies...

– Katrā gadījumā es gribu pateikt arī to, ka man ir zināmas problēmas. Es esmu pateicīgs mūsu grupas, brālības biedriem, kuri strādā, zināmā mērā arī risina, tajā pašā laikā es varu atklāti pateikt, ja, protams, tā nav spēle, kaut gan es arī neizslēdzu, ka tā ir spēle zināma, arī Latvijas ceļš pagaidām atbalsta premjera personā, ir tādi, kaut gan mēs pārliecinājāmies nedēļu pirms vēlēšanām, pāris dienas, kāda bija situācija, kā mūs mēģināja, kādā veidā un kas no tā sanāca, zināmu kompromisu ar kaut kur, grūti pateikt. Es ceru, ka izturēsim. Vienīgais varu, attiecībās, man negribētos par to runāt, es saprotu Roberta problēmas ar Sončiku, tur ir grūti kaut ko pārmest. Bet tajā pašā laikā, kad mūsu grupai, mūsu brālībai un mūsu partijai cits pieņemams Ministru kabinetā, Andrejs Krastiņš, tad arī Roberts bija viens no tiem, kas strikti iestājās pret Andreju. Jā, tajā naktī tik tiešām izdevās sasist divus ļoti nevēlamus kandidātus, tāpēc arī pašlaik ir tāda situācija.

– Jā, Roberts, man arī personīgi teica, ka viņš ir pret Andreju Krastiņu. Motivācija nebija saprotama.

– Nu motivācija tur — gan ar Latvijas ceļu draudzējas, gan ar Šķēles partiju draudzējas, un arī nepilda partijas striktos uzdevumus. Pirmām kārtām, nav atjaunots ģenerālis, otrām kārtām, nav robežbūvēm noraidīts, un vairāki apsūdzības punkti...

– Kungi, tātad mēs taisām nelielu kopsavilkumu, par šī vakara sarunām. Tātad, kā es jau teicu, mēs patiesībā zināmā mērā esam izanalizējuši savas darbības principus un veidus, neapšaubāmi, te no vairākiem izskanēja šī ideja par divu līniju — par inteliģences un spēku pozīcijas salikšanu starp mums vadībā, ja, tātad es nedzirdēju, ka kāds pret to arī iebilstu, principā acīmredzot klubs to visu akceptē, atbalstīja. Jeb kāds ir pret šādu priekšlikumu?...

– Manuprāt, vajadzētu bez diviem cilvēkiem veidot nedaudz lielāku, un nesavtīgi lielāka autoritāte ir pats Andris... Un es piedāvātu apsvērt arī tādu, ka tiek veidots kaut kāds, teiksim, trīs, četru, piecu cilvēku prezidijs, kur valda absolūti visas grupas ietekme. Un tur nekādā ziņā nevar būt dominante. Es domāju, ka divu cilvēku spēka līnijas ieviešana neatrisinās šīs problēmas. Es esmu pārliecināts. Varbūt trīs, četri, varbūt pieci cilvēki, kam ir absolūta autoritāte pārējo vidū.

– Es gribētu iebilst attiecībā pret šo formulējumu. Es domāju, ka tas nav jālasa kā diktāts, un ģenerators, kas ģenerēs tās idejas, pārējie visi kā izpildītāji, ja. Acīmredzot tas tā nebija domāts, kad runa ir vairāk par spēku sadalīšanu un pārdalīšanu. Nevar uzticēt, teiksim, šīs ģenerāllīnijas ģenerēšanu diviem cilvēkiem. Tas absolūti nesaskan ar... Es šaubos, vai visi tam piekritīs. Šim viedoklim patiesībā ir jāizkristalizējas, jāģenerē gandrīz vai katram, jo katrs no mums spējīgs to darīt. Pamatideja, protams, ir, un šī problēma, kur kam tuvāka, viņa ir apspriežama un izdiskutējama, un mēs jau tiekamies ne tikai divreiz gadā, bet mēs tiekamies arī biežāk, ja. Līdz ar to tā tikšanās, kas mums notiek katru nedēļu, varētu sastāvēt no divām daļām. Pirmā daļa ir šī te problēmas analīze, kāda radusies, un pēc tam risinājuma meklējums, un tad mēs arī atrodam attiecīgos cilvēkus, kas to var darīt. Un otrā daļa varētu būt tas, šis te savstarpējais, individuālais postenis, kas, kur risina tās problēmas, kur pārējiem nav jāiejaucas. Tāpēc arī veidot kaut kādu pastāvīgu prezidiju, vienkārši smagnēja struktūra būs, kas nedarbojas. Katram konkrētam jautājumam jābūt individuālam risinājumam.

Ko es vēl varētu teikt. Tad, kad veidojās, sākumā bija savādāka situācija... Šodien faktiski visas struktūras ir kaut kādi savā veidā organizētas. Laiks ir nedaudz mainījies, vai tās ir partijas, vai tās ir, teiksim, kā, Robertam. Tas tomēr ir tas grupējums, kas kaut kādā veidā ir formalizēts. Vai tas ir kaut kāds cits — Ventspils — Parex , vai kaut kāds finansu. Visas struktūras ir organizētas ar kaut kādu skaidru virzību. Šinī laukumā, ja mēs nopietni gribam dominēt vai vispār ietekmi, mums ir jāpieņem savādāka spēle. No dambretes pāriet uz šahu, vai vēl kaut kādā veidā. Un, ja grib ietekmēt, tad tas ir, es gribētu, ka ir autoritatīva vadība, un tas tiek apspriests, un gatavs to ievērot. Mums ir katram savs. Es šobrīd esmu partijā, protams, partija ir šī te galvenā. Un līdz ar to es nevaru šeit, man šīs intereses dominē. Ja kāds būtu augstāk definēts — bruņoto spēku, prezidentu, valdība vāja, teiksim, vai vēl kaut kas, sadarbība ar kaut ko, kur mēs formulējamies, ļoti labprāt gribētos dalīties. Tur vajadzētu būt tā, kā ģimenē. Lēmumu pieņemt pēc klasiskās teorijas vairāk kā desmit cilvēku nevar. Tā ir diskusija. Ja mēs gribam lēmumus, tam ir jābūt sagatavotam.

– Mums jāformulē. Saikne ar citām partijām, ietekmes sfēras palielināšana citās partijās. Ietekmes sfēras palielināšana valdības aparātā, mums ir jābūt tur iekšā. Laukos... tas ir uzdevums, ja man ko vajag nokārtot, pensijas, es zvanu tam vienam vīram, un gatavs, ja.

– Man nav iebildumu darboties, ja mēs varam formulēt konkrēti. Un pareizi jau Gundars teica, mums jārēķinās ar tiem finansiālajiem grupējumiem, kas ir. Un diemžēl tad, kad no mums baidījās, nu, tad bija drusciņ cita struktūra. Tad bija... un tāpēc mūs neaiztika, vai tad bija Blonskis ar... un tie arī saprata, ko var un ko nevar. Tagad tas viss ir pāraudzis daudz citādā kvalitātē . Jā, diemžēl, kur valda nauda. Ekselence nopērk informāciju, informatorus un balsošanu. Diemžēl tie ir latvieši, ar prievītēm, kas ceļ roku un balso pilnīgi šķērsām. Nu, un es domāju, ka tā izolācija — apkārt viss ir slikts, tikai viena Latvija laba.