Lato Lapsa - Kampējs

Turklāt vēl 1998. gadā Ave Lat grupas oficiāli lielākais īpašnieks, tas pats Ēriks Masteiko (gandrīz visi pārējie jau bija pamazām aizgājuši savās gaitās) bija visnotaļ optimisma pārpilns par koncerna nākotni — lūk, fragments no uzņēmuma 1998. gada akcionāru pilnsapulces protokola:

"Valdes ziņojumu par koncerna 1997. gada saimniecisko darbību aizvadītajā nolasa valdes priekšsēdētājs Ē. Masteiko. Tāpat viņš iepazīstina ar koncerna stratēģiskās attīstības programmas galvenajiem virzieniem.

Galvenie koncerna izaugsmes rādītāji, salīdzinot ar 1996. gadu: apgrozījums pieaudzis par 45%, peļņa no pamatdarbības 23% un pašu kapitāls par 84%. Kopējais apgrozījums sastāda 56,670 miljoni latu, bruto peļņa 11,8 miljoni un neto peļņa 3,282 miljoni latu. Tie ir koncerna konsolidētie rādītāji. Bruto un pamatdarbības peļņas rādītāji nebūtiski samazinājušies, atspoguļojot kopējo tendenci pieaugt izejvielu iepakojuma un darbaspēka cenām.

Neto peļņas rādītājs pieaudzis, pateicoties ārkārtas ieņēmumiem, galvenokārt negatīvā nemateriālā vērtība. Būtisks pamatlīdzekļu pieaugums jaunu ieguldījumu, kā arī tehnoloģisko iekārtu pārvērtēšanas rezultātā. Ir būtisks saistību samazinājums finansējuma pārstrukturizācijas rezultātā gada beigās. Neto aktīvu pieaugums ir iegūts akciju kapitāla palielinājuma rezultātā. Raksturojot divīziju rezultātus, rezultāts ir sekojošs — 49% no apgrozījuma un 60% no pamatdarbības peļņas ģenerē saldumu divīzija. Eksporta realizācijas proporcija ir saglabājusies 56% apjomā. Galvenie notikumi jau 1998. gadā — iegūta akciju pakete, kas nodrošina kontroli AS Rīgas vīni un AS Rīgas piena kombināts , iegūta akciju pakete AS Latvijas balzams 25% un pabeigta AS Laima un AS Uzvara apvienošana. Bez tam saņemti īstermiņa kredīti un patlaban tiek vestas sarunas par šo aizdevumu pārformēšanu ar ilgtermiņa sindicēto kredītu.

Bez tam valdes priekšsēdētājs informē par grupas svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem — orientēties uz Baltijas tirgu kā vietējo tirgu, izveidot jaunus kopuzņēmumus Baltijā, Krievijā un Ukrainā. Paredzēts iegādāties arī jaunus uzņēmumus un papildināt piena divīziju. Liels uzdevums ir līdz 2001. gadam pārveidoties par publisku akciju sabiedrību un strādāt tā, lai akcijas varētu kotēt arī ārpus Latvijas. [..] Sēdes vadītājs Ē. Masteiko paskaidro sapulcei, ka koncerna attīstībā ir sācies jauns attīstības posms — koncerna sagatavošana pārveidošanai par publisku akciju sabiedrību ar stratēģisko mērķi — kotēt akcijas ārpus Latvijas robežām. Lai mērķi sasniegtu, ir nopietni jāstrādā pie koncerna darba stila pilnveidošanas."

Bija vēl arī neskaitāmi citi skaļi paziņojumi. "Grupai ir jākļūst par Baltijā spēcīgāko pārtikas koncernu. Jāpelna Latvijai nauda, nodokļi, jāpelna uz citu valstu ēdāju rēķina. Jāved naudiņa mājās uz šejieni, kas paņemta citās valstīs no citiem ēdelīgajiem," — šis izteikums pieder pašam Andrim Šķēlem, savukārt Ēriks Masteiko savu gaišo nākotnes sapni iezīmēja šādos vārdos: "Viens no mērķiem ir piepildījies — mēs esam Baltijas kompānija. Esam reāls koncerns Latvijā, ar ko arī lepojos. Mēs plānojam attīstīties arī turpmāk. Man ir tāda vīzija: ir ļoti lieli izdevumi, kuros publicēti lielāko uzņēmumu saraksti, ja es tiktu pirmajā piecsimtniekā — [..] laikam jau tomēr Eiropas. Tas ir pietiekami garš saraksts par konkrēto industriju."

Savukārt pēc uzņēmuma oficiālās pārdošanas Ēriks Masteiko tikai kaut ko lakoniski noteica par biznesam nelabvēlīgu biznesa vidi, savukārt kāds Ave Lat tuvs cilvēks toreiz notikušo jau daudz vēlāk nedaudz ciniski skaidroja šādi: "Masteiko vienīgais neļāva, ka viņam uzkāpj uz galvas. Šķēle ir uzmetis pilnīgi visus savus partnerus. Masteiko pastāvēja uz savu un arī dabūja. Bet viņš ir vienīgais. Tāpēc, ka viņš ir Masteiko. Visi bandīti baidījās no Masteiko, jo viņš ieradās ar trim suņiem, automātiem un Ave Lat sarga armiju. Bija brīdis, kad Šķēle ar Masteiko runāja tikai caur advokātiem. Viņi biznesā bija līdzvērtīgi partneri. Masteiko nebija nekāds ieliktenis. Masteiko varēja aiziet strādniekam pa purnu sadot, sabļaut, un viss notika. Kad viņi saprata, ka ar šādām vadības metodēm nevar uzņēmuma budžetu sastādīt, parādījās finansists Gulbis, tad vēl Krongorns un citi. Savukārt Putāns vienkārši tika izmests un varbūt arī tādēļ tagad ir slims..."

1998. gada Krievijas krīze gan ļoti nopietni skāra arī Ave Lat grupu , kuras stratēģiskais menedžeris savulaik nebija pievērsis pietiekami lielu uzmanību nepieciešamībai aktīvāk meklēt noieta tirgus arī Rietumos: ja 1997. gads bija pabeigts ar 45,59 miljonu apgrozījumu, aktīviem 37,83 miljonu apmērā, kreditoru prasībām 9,30 miljonu apmērā un 2,52 miljonu latu peļņu, tad 1998. gadā apgrozījums jau pieauga līdz 76,59 miljoniem un aktīvi — līdz 64,13 miljoniem, taču kreditoru prasības gada beigās bija jau 26,19 miljoni, un gads tika beigts ar 7,84 miljonu zaudējumiem.

Taču, par spīti tam, jaunais oficiālais īpašnieks Andris Šķēle publiski apsolīja, ka "neviens no uzņēmumiem netiks pārdots vai slēgts. Es šo nozari pietiekami labi pārzinu". Savukārt jaunais Ave Lat grupas valdes priekšsēdētājs Pīters Mārtins 1999. gada vasarā tikpat skaļi paziņoja: "Mūsu galvenais mērķis ir pārveidot Ave Lat grupu par patiesi lielisku Latvijas uzņēmumu, kurš veiksmīgi kotējas biržā un piesaista starptautiskos investorus."

Tikmēr jau 1999. gada 12. aprīlī bija pārdotas Kaijas akcijas. Lielā Ave Lat impērijas izpārdošana sākās, lai 2001. gadā noslēgtos ar pašas Ave Lat grupas — nu jau ar nosaukumu New Technology and Business Development Corporation — likvidāciju un izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra. "Andris Šķēle nopirka, visu salika vienā turziņā un izpārdeva. Pilnīgi vienalga kam, bez jebkāda sentimenta," vēlāk Astras Milles grāmatā Labvakar, Edvīn Inkēn. Varas fizioloģija I konstatēja Edvīns Inkēns — un neko viņam nespēja iebilst pat mūsu varonis...

Pēc savas pirmās demisijas Andris Šķēle publiski apgalvoja: "Pieļauju, ka veltīšu pietiekami daudz laika tam biznesam, kam agrāk esmu palīdzējis veidot stratēģiju. Gribētos, lai tā būtu no pirmā trijnieka kompānijām pēc aktīva. Trīs gadu laikā to paveikt būtu izcili. Būtu patīkami apzināties, ka atkal ir vairāki tūkstoši jaunu darba vietu, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas saka paldies. Tas ir interesanti, to varētu saukt par hobiju." Taču realitāte pierādīja — kampējs nav spējīgs uz saimniekošanu un attīstīšanu.

Atliek tikai uzdot vēl pāris jautājumus — kārtības labad.

– Klau, Miglava kungs, jūs taču tik labi pārzinājāt privatizācijas likumus. Kāpēc jūs pats neko nenoprivatizējāt?

– Tāpēc, ka cilvēkam ir vajadzīga vēlme to darīt. Man viņa tāda speciāla nav bijusi laikam. Jo es neesmu piena tirgotājs, es neesmu graudu tirgotājs, maizes tirgotājs, un es ievēroju to iepriekš teikto, ka man ir ne tikai tiesības, bet arī atbildība un pienākumi, es vienkārši apzinājos, ka droši vien ar mani tas nesanāks.

– Daudzi apgalvo, ka, piemēram, Šķēle — viņš tik labi pārzināja tos likumus un izmantoja savas zināšanas savā labā...

– Bet viņam vienkārši ir talants uz šīm lietām, un tas ir sekmīgi īstenojies, es viņu par to cienu un respektēju.

– Jums joprojām ir labas attiecības?