Lato Lapsa - Kampējs

– Nē tā nav. Es saprotu, ka jums tā gribētos, bet tā tas nav. Šī firma Latvijā nav veikusi nekādas darbības, un es par to varu būt pat ļoti priecīgs, ka tā ir iznācis. Nedo’, Dievs, cik jums būtu daudz darba, lai atkal to visu meklētu rokās.

Un vēl nedaudz par to pašu tēmu:

– Kā zināt, Šķēle bija tas, kas ieviesa to, ka Uzņēmumu reģistram jākļūst pilnīgi publiskam, ieskaitot gada pārskatus. Arī par ārzonu likumu tas, ko Nedēļa runāja, ir pilnīgi... es negribu runāt par šo žurnālistam līdzīgo cilvēku. Jūs paskatieties likuma izmaiņas, kas ir likumā par ienākumu nodokli. Visas normas, kas skar ierobežojumu pastiprināšanu uz ārzonas firmām, ir ieliktas manā laikā. Jebkurš pārskaitījums uz ārzonas firmu ir automātiski apliekams ar divdesmit piecu procentu nodokli. To mēs likumā iestrādājām tūkstoš deviņi simti deviņdesmit sestajā gadā.

– Tad jau ārzonas firmas šobrīd principā nav izdevīgas?

– Viņas ir izdevīgas tikai priekš tā, ka ir jāpārvar zināmas problēmas, ieejot citu valstu tirgū, kur mums nav labvēlīgs statuss. Vai arī tām, kurām ir vēl saglabājies ienākumu nodokļu atvieglojums...

Par to, ka viens no Quainton iegādes iemesliem tiešām bija vēlme optimizēt nodokļus, šaubu nav, — lūk, situāciju labi ilustrējošs fragments no Ave Lat uzņēmumu reorganizācijas sapulces 1996. gada 14. decembrī:

"Sapulce pārrunā reorganizācijas gaitu. Sakarā ar to, ka nododot SIA Ave Lat grupa AS Kaija akcijas un saistības pret AS Laima tomēr samazinās SIA Ave Lux aktīvu daļa, ir jāsamazina arī tās pamatkapitāls. Tiek ierosināts pamatkapitālu samazināt par 8000 Ls. Tiek pārrunāti pamatkapitāla samazināšanas noteikumi.

H. Krongorns iebilst pret SIA Ave Lux pamatkapitāla samazināšanu, jo tā rezultātā tiek samazināts viņa pārstāvētā ārvalstu ieguldītāja minimālais ieguldījuma apjoms. Līdz šim veiktais ieguldījums ir 50 000 USD, un līdz ar to firma izmanto likumā "Par ārvalstu investīcijām" paredzētos nodokļu atvieglojumus. Samazinoties šim minimālajam ieguldījumam, kas iekļauts SIA Ave Lux pamatkapitālā, firma zaudē nodokļu atvieglojumus un līdz ar to piedāvātajā gadījumā Quainton Limited , kā praktiski vienīgais firmas īpašnieks, zaudēs plānoto peļņu.

Ē. Masteiko ierosina Quainton Limited investēt sabiedrības pamatkapitālā papildus līdzekļus, lai arī pēc reorganizācijas saglabātos minimālās investīcijas apjoms. Tas nozīmē izmantot likumā "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" 34. panta noteikto pamatkapitāla palielināšanas metodi un palielināt SIA Ave Lux pamatkapitālu dalībniekam Quainton Limited izdarot papildu daļu ieguldījumu. H. Krongorns apliecina, ka vēlas papildus ieguldīt 15 000 USD."

To, ka Latvijā "pārāk strauji nāca atteikšanās no iepriekšējā likumdošanā ārzemju investoriem paredzētajiem atvieglojumiem", Andris Šķēle publiski paziņoja jau 1995. gada nogalē. Jā, bet kas kļūst skaidrs no visas šīs pēkšņās gatavības pārspriest tēmas, par ko agrāk avelatieši teica īsi — "to neklājas darīt"? Formāli Andris Šķēle un Co. paziņoja, ka īsu brīdi ir bijis Quainton vadītājs un līdzīpašnieks, taču ātri vien no kompānijas aizgājis — katrā ziņā pirms tam, kad 1995. gada beigās tika izvirzīts par Ministru kabineta vadītāju, un arī pirms savas pirmās un otrās valdības laika. Līdz ar ko jebkādi pārmetumi par kādu likumu neievērošanu, interešu konfliktiem un līdzīgiem grēkiem esot tikpat nepamatoti un murgaini kā Jāņa Ādamsona publiskie apgalvojumi par to, kā varot secināt — "Šķēle ir viena no lielākajiem finansu grupējumiem līderis ar plašiem sakariem, lobijiem valsts un komerciālajās struktūrās, Saeimas deputātu un valdības locekļu aprindās"...

Taču, saliekot kopā mums pašlaik zināmos un dokumentāli apstiprinātos faktus, sanāk arī kas cits: šķiet acīmredzams, ka tieši pēc tam, kad Andra Šķēles un Ērika Masteiko īpašumā esošā ārzonas kompānija Quainton kļuva par Ave uzņēmumu līdzīpašnieci, tie sāka ārkārtīgi aktīvi piedalīties Andra Šķēles agrāk pārraudzītās nozares uzņēmumu privatizācijā — kampt ar abām riekšavām kā jau pieminētā padomjlaiku sniega vākšanas mašīna. Turklāt Quainton ne tikai oficiālos dokumentos izteica apgalvojumus par savu lielo interesi privatizēšanā un finansiālajiem resursiem, bet tos ar iespaidīgām summām — kuru reālie avoti tiešām nav skaidri vēl šobaltdien — arī pierādīja dzīvē. Vienlaikus avelatieši nekautrējās pat savos oficiālajos dokumentos apgalvot, ka Quainton tiekot piesaistīta kā "pieredzējusi ārvalstu firma" (tikai 1998. gada rudenī Ēriks Masteiko skaidri paziņoja, ka Quainton pašlaik piederot tieši viņam)...

Tikpat mulsinošas bija arī visas nākamās darbības ar Quainton un Ave Lat grupas īpašumtiesībām. Kļūstot par Ministru prezidentu, Andris Šķēle publiski apgalvoja: "Man kapitāla daļas pieder tikai vienā uzņēmumā — Baltmaiznieks . Es izpildu padomes priekšsēdētāja amatu uzņēmumos Rīgas miesnieks , Rīgas vīni , Rīgas alus , Kaija un Latvijas kuģniecība . Jā, es esmu labi atalgots padomes priekšsēdētājs. Uzvarā esmu valdes priekšsēdētājs. Tie visi ir mani vēlētie amati. Ja kāds runā, ka tie ir Šķēles uzņēmumi, tā nav taisnība, es neesmu to īpašnieks." Pēc pāris gadiem viņš vismaz publiski jau sāka piemirst arī Baltmaiznieka akcijas: "Te akciju maiņa notika jau 1994. vai 1995. gadā. Man nekas nav bijis, nevajag to mitoloģiju uzturēt, ka Šķēle pēdējā dienā kaut ko..."

Formāli tā tik tiešām bija — Quainton akcija un direktora postenis bija "nodoti" jau pieminētajam Harijam Krongornam, un Andris Šķēle vismaz formāli arī netieši vairs nebija saprivatizēto uzņēmumu līdzīpašnieks. Turklāt interesanti, ka ne Ģenerālprokuratūrai (mums jau labi zināmās "domubiedru grupas" sanāksmē pieminētā Jāņa Skrastiņa vadībā), ne citiem tiesībsargiem nenāca ne prātā noskaidrot, kas tā tāda par jokainu "nodošanu", kādas reālas summas tajā iesaistītas (vai nav iesaistītas), uz kādiem noteikumiem šī nodošana notikusi un vai gadījumā reālais labuma guvējs joprojām nav tas pats kampējs.

Līdz ar to savu "oficiālās saimniekošanas" ķērienu Ave Lat grupā Andris Šķēle varēja sākt parādīt tikai no 1999. gada pavasara. Viņa — tobrīd Saeimas opozīcijas deputāta un izveidotās Tautas partijas vadītāja — uzņēmumam Uzņēmumu vadība un konsultācijas oficiāli iegādājoties Ave Lat grupas koncernu, mūsu galvenais varonis neatklāja ne pirkuma summu, ne nosacījumus, bet nekavējoties publiski izteica pārliecību (vai cerību), ka "vienmēr mani ir mēģinājuši saistīt ar šo uzņēmumu — it kā esot īpašnieks, it kā neesot. Tagad visi šie jautājumi būs noņemti".

Pirkums bija tiešām iespaidīgs: Ave Lat impērijas redzamajā daļā (saskaņā ar koncerna publiski pieejamiem dokumentiem) 1998. gada beigās ietilpa 72,57% akciju AS Laima , 84,48% — AS Salacgrīva–95 , 95,5% — AS Balticovo , 74,17% — AS Kaija , 50,5% — AS Rīgas vīni , 67,97% — AS Rīgas alus , 50,57% — AS Latvijas balzams , 99% — SIA Ave Lat sargs , 47,10% — AS Rīgas piena kombināts , 44,62% — AS Rīgas maiznieks , 47,83% — AS Abra , 49% — AS Hanzas maiznīca , 46,59% — SIA Baltmaiznieks un 48,61% — SIA Rēzeknes maiznieks .