Lato Lapsa - Kampējs

Akcionārs N. Putāns norāda, ka visi ieguldījumi, ar nelieliem izņēmumiem, ir veikti proporcionāli katram dalībniekam piederošajai pamatkapitāla daļai. Pieņemot lēmumu par parāda saistību kapitalizāciju, būtu lietderīgi ievērot šo pašu principu. Šai sakarā N. Putāns ierosina pēc parāda saistību kapitalizācijas to akciju daļu, kuras viņš iegūs, kapitalizējot savu parādu, un kuras pārsniegs 1 087 302 akciju skaitu, tādējādi palielinot viņa īpašuma īpatsvaru virs patreizējiem 10,7% sabiedrības pamatkapitāla, nodot valdes rīcībā, palielinot valdes rezerves akciju skaitu no 8 500 akcijām līdz 15 400 akcijām. N. Putāns norāda, ka pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā viņš nekavējoties noslēgs akciju pirkuma–pārdevuma līgumu, paredzot, ka pilnas un ne ar ko neapgrūtinātas īpašuma tiesības uz pārdodamajām 6 900 akcijām sabiedrība iegūst ar šī līguma parakstīšanās brīdi."

Tā kā pārējie akcionāri ne ar vārdiņu neiebilda, tika pieņemts atbilstīgs lēmums — atkal pilns ar iespaidīgām summām: "Palielināt sabiedrības pamatkapitālu no 6 090 025 Ls līdz 10 690 025 Ls, likumā "Par akciju sabiedrībām" un sabiedrības statūtu 2.6. punktā paredzētajā kārtībā aizstājot sabiedrības parādu ar tās akcijām un nododot tās kreditoriem: Ērikam Masteiko — par kopējo summu 2 683 640 Ls; Normundam Putānam — par kopējo summu 474 720 Ls; firmai Quainton Ltd . — par kopējo summu 1 441 640 Ls." Savukārt vēl pēc mēneša atkal jaunā akcionāru sapulcē izrādījās, ka "noderīgo" ārzonas kompāniju skaits patiesībā ir bijis krietni plašāks un ka Quainton finansiālās iespējas ir patiešām iespaidīgas:

"Sabiedrības finansu direktora vietnieks M. Gulbis informē, ka saskaņā ar 1998. g. noslēgtajiem cesijas līgumiem Ē. Masteiko, N. Putāns un Quainton Ltd. ir nopirkuši no sabiedrības Mercado International Ltd . prasījuma tiesības pret AS Ave Lat grupa , tādējādi kļūstot par tās kreditoriem. N. Putāns bez tam vēl no firmas Windmill Haulage Ltd . nopircis prasījuma tiesības pret AS Ave Lat grupa . Tā kā jaunie kreditori vienlaicīgi ir arī AS Ave Lat grupa akcionāri, būtu lietderīgi izskatīt jautājumu par savstarpējo norēķinu kārtību.

Ē. Masteiko izsaka viedokli, ka minēto parāda summu varētu kapitalizēt, jo nepastāv principiālas atšķirības starp to, kādā veidā akcionārs saņem savu sabiedrībā ieguldīto naudu — kā parāda summu vai kā dividendes. Parāda summas kapitalizācija nostiprinātu arī sabiedrības finansiālo stāvokli un sasniegtu statūtos noteikto reģistrētā pamatkapitāla summu. Pārējie akcionāri piekrīt Ē. Masteiko viedoklim."

Rezultātā pieņemtajā lēmumā miljonu summas bija vēl iespaidīgākas: "Palielināt sabiedrības pamatkapitālu līdz 15 000 000 Ls, likumā "Par akciju sabiedrībām" un sabiedrības statūtu 2.6. punktā paredzētajā kārtībā, aizstājot sabiedrības parādu ar tās akcijām un nododot tās kreditoriem, kam pēc pamatkapitāla palielinājuma būs akcijas par sekojošām summām: Ē. Masteiko — par kopējo summu – 8 751 254 Ls; N. Putānam — par kopējo summu 1 532 092 Ls; Quainton Ltd . — par kopējo summu 4 701 254 Ls."

Vēl tikai jāpiebilst, ka presē tika pieminēta arī Liepājas metalurgs līdzīpašnieka Kirova Lipmana atklāsme par to, kā viņš savulaik savam ofšoram — Īrijā reģistrētajai firmai Gesil Limited piederošās AS Uzvara akcijas izdevīgi pārdevis mums jau zināmajiem "partneriem", tobrīd — kā reiz ārzonas kompānijas Windmill Haulage Limited "izskatā"...

Kas īpaši jauki — atsevišķi būtiskus amatus ieņemoši Latvijas valsts pārstāvji paspēja pieņemt nozīmīgus lēmumus kā reiz pirms "pieredzējušās ārvalstu firmas" Quainton klātbūtnes parādīšanās Ave uzņēmumos. Viens no spilgtākajiem piemēriem šajā ziņā bija notikumi ap bijušās valsts putnu fabrikas Iecava privatizāciju (to pašu, kam bija nepieciešams sameklēt 24 tūkstošus privatizācijas sertifikātu). Tātad — daiļrunīgs Iecavas privatizācijas komisijas sēdes protokols Nr. 5, kas datēts ar 1994. gada 10. decembri:

"Komisijas priekšsēdētājs G. Kleinbergs informē komisijas locekļus, ka Zviedrijas firma Kallbergs Industri AB , kurai saskaņā ar apstiprināto privatizācijas projektu līdz 31.12.94. g. vajadzēja izpirkt valsts kapitāla daļas SIA Balticovo , neveiksmīgas saimnieciskās darbības rezultātā ir bijusi spiesta pārdot visas sev piederošās SIA Balticovo kapitāla daļas.

LR Zemkopības ministrija, kurai saskaņā ar SIA Balticovo statūtiem bija pirmpirkuma tiesības iegādāties Kallbergs Industri AB pārdodamās daļas, ir atteikusies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas un piekritusi sabiedrības daļu īpašnieku maiņai sabiedrībā. Lielākais SIA Balticovo kreditors — Latvijas uzņēmējsabiedrība SIA Ave Lat pēc pārrunām ar Kallbergs Industri AB vadību ir piekritusi iegādāties visas tam piederošās kapitāla daļas un kļūt par sabiedrības jauno dalībnieku. [..]"

Taču kāds "sīkums" — no neveiksmīgajiem zviedru investoriem bija paredzēts iekasēt naudiņu dolāros. Toties tagad vēlākā Ave Lat grupas darbiniece Anita Elksne — cik dīvaini, ka šis protokols nav pazudis! — "ierosina sakarā ar to, ka ārvalstu pircēja vietā ir Latvijas uzņēmējsabiedrība, vajadzētu mainīt arī maksāšanas līdzekļu veidu no ASV dolāriem uz Latvijas Republikā spēkā esošajiem maksāšanas līdzekļiem. Komisija atbalsta ierosinājumu". Un jau itin drīz "G. Kleinbergs informē, ka ir saņēmis no SIA Ave Lat dokumentālu apliecinājumu — izziņas no sabiedrību apkalpojošās Zemes bankas un VAS Latvijas Krājbanka , ka uzņēmuma kontā un privatizācijas sertifikātu uzkrāšanas kontā ir pārskaitīti 93 500 Ls un 13 310 sertifikāti. Līdz ar to SIA Ave Lat ir izpildījusi valsts putnu fabrikas Iecava privatizācijas projekta II posmā minētās prasības un ir kļuvusi par 85% valstij piederošo kapitāla daļu īpašnieku"...

Lieki teikt, ka pašam Andrim Šķēlem, publiski stāstot par Iecavas privatizāciju, bija pilnīgi citi priekšstati par svarīgām un ne tik svarīgām lietām.

– Daudziem radies priekšstats, ka uzņēmumi, kuri vēlāk pakļāvās Ave Lat , tika mākslīgi nīcināti. Putnu fabriku Iecava sākotnēji privatizēja zviedri, bet sakarā ar to, ka Lauksaimniecības ministrijas Luksemburgas konts, uz kura atradās arī fabrikas valūtas līdzekļi, tika iesaldēts, zviedri nespēja nokārtot savas saistības, un tad ieradās glābējzvans Ave Lat ...

– Uz to pusi ir, bet tā lieta ir nedaudz savādāka. Ar putnu fabrikas Iecava privatizācijas sākumu man nebija absolūti nekādu sakaru, tur tika savulaik manīts direktors, ja nemaldos, slavenais Pommers tika nomainīts ar jauno censoni Valdi Dubrovski, kurš uzvarēja konkursā, un viņš kārpījās kā varēja. Uzņēmumam, kas katru dienu producē pusmiljonu līdz 700 tūkstošus olu, inflācija dara tikai ļaunu, jo katra ola, kas tiek izdēta, ir zaudējumi. Cilvēki ar raudošām acīm skatījās — ja tas putniņš vēl dēs, tad ir vakars visiem. Bija šausmīgas nemaksas par gāzi un viss pārējais. [..]

Tur bija apstiprināts privatizācijas projekts un ministrs tanī laikā jau bija atbrīvots no amata, un man šķiet, ka to pēdējo dokumentu, ka jāpārdod, esmu parakstījis es, būdams ministra vietas izpildītājs.