Lato Lapsa - Kampējs

Sapulces dalībnieki debatē par minēto jautājumu. Balsojot ar kapitālu ar 100% klātesošā kapitāla, nolēma: 1. Palielināt SIA Ave Lat grupa pamatkapitālu līdz 386 000 Ls, pamatkapitāla palielinājumam ieskaitot 5 500 privatizācijas sertifikātus 154 000 Ls vērtībā, ar nolūku tālāk izmantot tos privatizējamā valsts uzņēmuma Rīgas raugs akciju iegādē."

Lūk, vēl viens — SIA Ave Lat grupa jau 1996. gada 17. janvārī notikušas dalībnieku pilnsapulces protokols (piedalās Ēriks Masteiko, Normunds Putāns, Varis Jakovickis, kā arī Quainton Limited rezidējošais direktors Harijs Krongorns): " Quainton Limited pārstāvis H. Krongorns norāda, ka viņa firma ir ieinteresēta paplašināt savu darbību Latvijā un lūdz Ē. Masteiko iepazīstināt ar AS Salacgrīva–95 privatizācijas noteikumiem un pirmo akciju pirkuma līgumu, kuru 1995. gada 16. jūnijā SIA Spole–3 noslēdza ar Privatizācijas aģentūru." Lēmums — šim mērķim iespējams atvēlēt 284 tūkstošus latu, no tiem gandrīz 167 tūkstošus — naudā.

Turklāt interesanti, ka saskaņā ar kādu 1995. gada sākuma avelatiešu sapulces protokolu — piedalījās Varis Jakovickis, Normunds Putāns, Ēriks Masteiko — pēdējais no viņiem "informē, ka atbilstoši iepriekšējās pilnsapulces (protokols Nr. 7) lēmumam N. Putāns ir iegādājies 13 382 sertifikātus par kopējo summu 374 700 Ls (noapaļojot 374 690 līdz 374 700). Minētie sertifikāti ir iepirkti par naudas līdzekļiem, kurus N. Putāns aizņēmies no firmas Spole–3 . Parāda dzēšanas termiņš 01.05.95."

Ar vārdu sakot, vienubrīd uzņēmums Spole–3 (kuram taču nebija nekāda redzama sakara ar Ave uzņēmumiem) tika izmantots kā ērts aizdevējs, citubrīd — kā ieprivatizētā tālākpārdevējs... Taču, šķiet, tieši šādu iemeslu dēļ Andris Šķēle arī deviņdesmito gadu beigās tik droši varēja visādas "murgainās aizdomas" pasludināt par tīrajām blēņām:

– Privatizācijas procesā kā privatizētājs daudziem uzņēmumiem parādās SIA Ave Lat , kuras īpašnieki ir jūsu bijušie kolēģi Ēriks Masteiko un Normunds Putāns. Cik ciešas bija jūsu draudzības saites?

– Arī viena mitoloģija, ka Ave Lat ir tas, kas privatizē — ja nemaldos, tad tieši Ave Lat ir piedalījies tikai divu uzņēmumu privatizācijā — AS Laima un AS Uzvara . Pēc tam vēl Ave Lux piedalījās atkārtotā AS Kaija izsolē . Pārējos uzņēmumos ir pārpirkšanas līgumi no dažādiem privatizētājiem.

Ar vārdu sakot, no 1994. gada beigām — 1995. gada sākuma Ave kompāniju privatizācijas mašīna sāka kampt un raust īsti apjomīgi. Kā rāda oficiālie dokumenti — acīmredzot tāpēc, ka avelatiešiem bija palaimējies piesaistīt "pieredzējušu ārvalstu firmu", kura izrādījās vienlīdz ieinteresēta, aktīva, apsviedīga, naudīga un gatava katrā izdevīgā gadījumā savus līdzekļus ieguldīt tur, tur, tur un vēl tur.

Tiesa, Ave Lat formāli pirmā persona Ēriks Masteiko dažus gadus vēlāk publiski centās pārliecināt, cik nelielus līdzekļus patiesībā esot izmantojis Quainton .

– Vienā no raidījuma Nedēļa sižetiem izskanēja minējums, ka Quainton Latvijā ir iepludinājis miljonus dolāru neskaidras izcelsmes kapitāla.

– Es varētu teikt, ka šie cilvēki vienkārši ar skaitļiem nedraudzējas. Arī pie manis mēdz nākt cilvēki, kuriem ir zināmas grūtības skaitļu pasaulē. Tad es vienkārši saku, ka viņam ar skaitļiem nevajadzētu nodarboties. Ja runājam konkrēti, Ouainton ir veicis iemaksas uzņēmumu pamatkapitālos 650 000 USD apjomā.

SIA Ave Lat grupa 29.12.1994. 68 634 USD

SIA Ave Lux 29.12.1994. 51 000 USD

AS Hanzas uzņēmējs 29.12.1994. 51 000 USD

SIA Ave Lat 31.01. 1995. 310 681,4 USD

A/s Grauss 28.03.1995. 51 000 USD

A/s Hanzas tirgotājs 28.03.1995. 51 000 USD

A/s Monologs 28.03.1995. 51 000 USD

SIA Ave Lux 24.12.1996. 15 000 USD

Kopā: 649 315,4 USD.

Tiesa, demonstratīvi smīnot par cilvēkiem, kas, lūk, nedraudzējoties ar skaitļu pasauli, Ave Lat grupas ģenerāldirektors "aizmirsa", ka Quainton ieguldījumi Latvijā ne tuvu neaprobežojās tikai ar iemaksām pamatkapitālos vien. Bet finansiālo āža kāju noslēpt, protams, neizdevās — tā uz āru izlīda pat oficiālos dokumentos. Turklāt, gadiem ejot, ar Quainton finansiālo klātbūtni saistītās summas auga un auga — kādi nu vairs te nepilni 650 tūkstoši dolāru... Lūk, AS Ave Lat grupa dalībnieku pilnsapulces protokols 1997. gada 22. decembrī:

"Sabiedrības galvenā grāmatvede V. Endzele informē, ka saskaņā ar 1997. gada 15. decembrī noslēgtajiem cesijas līgumiem Ē. Masteiko, N. Pu-tāns un firma Quainton Ltd . ir nopirkusi no sabiedrībām ar ierobežotu atbildību Ave Lat un Ave Lux prasījuma tiesības pret AS Ave Lat grupa , tādējādi kļūstot par tās kreditoriem. Tā kā jaunie kreditori vienlaikus ir arī AS Ave Lat grupa akcionāri, būtu lietderīgi izskatīt jautājumu par to, kādā veidā tiks veikti savstarpējie norēķini.

Ē. Masteiko izsaka viedokli, ka minēto parāda summu varētu kapitalizēt, pamatojot šo viedokli ar to, ka nav principiālas atšķirības starp to, kādā veidā akcionārs saņem savu sabiedrībā ieguldīto naudu — kā parāda summu vai kā dividendes. Parāda summas kapitalizācija ļautu arī nostiprināt sabiedrības saimnieciski–finansiālo stāvokli. Pārējie akcionāri piekrīt Ē. Masteiko izteiktajam viedoklim.

Ē. Masteiko iepazīstina klātesošos ar pirmā slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem un to dokumentu projektiem, kuri jāapstiprina pilnsapulces dalībniekiem. Sapulces vadītājs lūdz balsojot pieņemt lēmumu par izskatāmajiem jautājumiem. Balsojot ar kapitālu, ar 100% sabiedrības pamatkapitāla nolēma:

1. Palielināt sabiedrības pamatkapitālu līdz 6 090 025 Ls, likumā "Par akciju sabiedrībām" un sabiedrības statūtu 2.6. punktā paredzētajā kārtībā aizstājot sabiedrības parādu ar tās akcijām un nododot tās kreditoriem: Ērikam Masteiko — par kopējo summu 3 039 214 Ls; Normundam Putānam — par kopējo summu 576 403 Ls; firmai Quainton Ltd . — par kopējo summu 1 624 408 Ls."

Tātad — 1997. gada beigās Quainton skaitījās aizdevusi Ave Lat grupai jau vairāk nekā 1,6 miljonus latu. Gadu vēlāk, 1998. gada 23. novembrī atkal notika Ave Lat grupas akcionāru pilnsapulce, dalībnieki — Ēriks Masteiko, Normunds Putāns un Quainton pilnvarotā persona Harijs Krongorns. Fragments no sapulces protokola — pilns ar tikpat pārliecinošiem skaitļiem:

"Sabiedrības galvenā grāmatvede V. Endzele informē, ka atbilstoši sabiedrības grāmatvedības dienesta datiem uz patreizējo brīdi sabiedrības lielākie kreditori ir tās akcionāri. Tā Ē. Masteiko šajā gadā ir investējis sabiedrības pamatkapitālā 717 359 Ls un sabiedrības vietā samaksājis kreditoru parādus par kopējo summu 1 966 281 Ls, kā rezultātā kopējā sabiedrības parādu summa pret savu akcionāru ir sasniegusi 2 683 640 Ls. Akcionārs N. Putāns sabiedrības pamatkapitālā ir investējis 474 720 Ls, bet firmai Quainton Limited pēc veiktajiem naudas pārskaitījumiem būtu tiesības pieprasīt no sabiedrības debitoru parādu 1 441 640 Ls apmērā. V. Endzele ierosina akceptēt dalībnieku veiktos ieguldījumus, kas sabiedrības bilancē parādās kā kreditoru parādi, kapitalizējot tos likumā "Par akciju sabiedrībām" un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.